Minēšu praksē novērotus vai pašas piedzīvotus piemērus farmaceita konsultācijas nozīmei, jo pilnvērtīgas sarunas gaitā tiek novērstas potenciālas zāļu lietošanas kļūdas.
Aptiekas praksē bija gadījums, kad jaunai sievietei ar pēcdzemdību depresiju ārsts parakstīja valproātu saturošas zāles, bet nebija iepazīstinājis ar lietošanas risku. Farmaceits sarunā konstatēja šo faktu un sniedza nepieciešamo informāciju.
Farmaceitiskā aprūpe ir mūsu pienākums, nevis izvēle. Arī tad, ja klients apgalvo, ka pārzina zāļu lietošanu, tas nedrīkst kļūt par šķērsli farmaceita pienākumu izpildei – ar kontroljautājumu var pārliecināties, vai klients saprot būtiskāko informāciju, un izdruku ar lietošanas norādījumiem piestiprina zāļu iepakojumam.
Situācija: aptiekā vēršas klients, kas zāles jau bija saņēmis iepriekš citā aptiekā, ar jautājumu, kā viņam sadalīt kapsulas. Ārsts bija parakstījis Caps. Phenibuti 250 mg ar lietošanu “pa 1/2 tabletei 1x dienā”. Ārsts bija parakstījis kļūdainu zāļu formu, bet farmaceits nebija sniedzis norādījumus par lietošanu un nebija ieskatījies signatūras daļā.
Līdzīga situācija: no slimnīcas izrakstīts pirmreizējs cukura diabēta pacients aptiekā bija saņēmis insulīnu kārtridžos, bet mājās apmulsis, jo slimnīcā bija apmācīts darboties tikai ar pildspalvveida pilnšļirci un nespēja ievadīt devu. Izrādījās, ārsts e-receptē bija kļūdaini norādījis insulīnu kārtridžos, nevis pildspalvveida pilnšļircēs. Šo situāciju varēja novērst aptiekā, klientam iegādājoties zāles, ja būtu notikusi plašāka komunikācija starp farmaceitu un pacientu. Kļūdu cēlonis var būt ne tikai nepareiza darbība, bet arī bezdarbība. Minētais piemērs atbilst otram variantam.
Farmaceits ir tiesīgs pārliecināties par katras receptes pareizību un par katra klienta pirkuma piemērotību un atbilstību. Piemērs: jauna sieviete vēlas iegādāties magnija preparātu. Šķietami vienkārša situācija, tomēr, rūpīgi izjautājot sievieti, noskaidrojās, ka lietošanas nolūks ir sirdsdarbības uzlabošana, kura pasliktinājusies, visticamāk, pašārstēšanās nolūkā ilgstoši lietojot diurētiskās tējas – lai “uzlabotu” fizioloģiski veselu nieru darbību.
Visbeidzot, farmaceitam ir tiesības atrunāt klientu no nepārdomāta pirkuma vai jebkurā gadījumā, kad var tikt apdraudēta cilvēka veselība.
Ja pastāv šaubas par dubultmedikāciju, zāļu mijiedarbību vai kontrindikācijām, farmaceitam obligāti jāsazinās ar pacienta ārstu. Jāatzīst, ka polifarmācija ir mūsu darba vājais punkts. Teorētiski par zāļu sinerģiju vai antagonismu farmaceitam būtu jābūt zinošākam par ārstu, tomēr ikdienas praksē farmaceits reti pārrunā ar ārstu viņa ordinētās terapijas potenciālo risku, ja vien tas nav slimnīcas klīniskais farmaceits. Tikai ar pamatīgām zināšanām farmakoloģijā un to lietošanu praksē, kas stiprina pārliecību par sevi, farmaceits var pilnvērtīgi nostiprināt savu vietu veselības aprūpē.
Vita Meškauska
www.farmacija-mic.lv
Informācijas avoti:
-
WHO: Medication Errors – the Most Common Adverse Event in Hospitals Threatens Patient Safety and Causes 160,000 Deaths per Year. Press release. WHO. 13.09.2022. Available from: https://eaasm.eu/en-gb/2022/09/13/press-release-medication-errors-the-most-common-adverse-event-in-hospitals-threatens-patient-safety-and-causes-160000-deaths-per-year
-
WHO: Key facts about medication errors (MEs) in the WHO European region. WHO, Athens. 17.09.2022. Available from: https://cdn.who.int/media/docs/librariesprovider2/country-sites/medication-error-wpsd-final.pdf?sfvrsn=e5853e2a_1&download=true
-
Tariq RA, Vashisht R, Sinha A, et al. Medication Dispensing Errors and Prevention. [Updated 2023 May 2]. Treasure Island (FL): StatPearls Publishing. Available from: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK519065
-
Metzger, Nicole L., and Leisa L. Marshall. Medication Errors. Principles and Practice of Hospital Medicine, Chapter 10. 2012. Available from: https://accessmedicine.mhmedical.com/Content.aspx?bookid=496§ionid=41303966
Sākums: Vai farmaceits mēdz kļūdīties?
Turpinājums: Dalāmies ar kļūdām
Par ko liecina Latvijas farmaceitu un farmaceita asistentu aptaujas rezultāti?
Turpmāk vēl
Vita! Paldies par tēmas apskatīšanu. Domāju katram ir tādi piemēri no dzīves un būtu interesanti lasīt arī,kas citiem farmaceitiem ir gadījies.
Paldies, Ginta! Mācāmies no savām un citu kļūdām.
Sniedzot farmaceitisko aprūpi izsniedzot recepšu zāles, esam spiesti ievērot valsts noteikumus, kas patreiz ir pārspīlēti pakļauti e-receptes tehniskajai varēšanai vai nevarēšanai. Lai gan nekompensējamo recepšu zāļu izsniegšanā aizvietošana ir iespējama.
Farmaceits dara daudz ko pacientu labā un varētu izdarīt vēl vairāk, ja aptieku īpašnieki tik traki nedzītos pēc peļņas, bet veidotu telpas ar plašākām telpām un vairāk personāla – tad mierīgā garā droši vien būtu atrisināts rakstā minētais insulīna izsniegšanas gadījums – jo varēja būt, ka vienkārši nav notikusi konsultācija par zālēm ar pacientu – kā tam pēc algoritma būtu bijis jābūt. Jo – tak neesot , kas strādā.
Par tām telpām un vairāk personāla aptiekās – starp citu vajadzētu aizdomāties par farmaceitu drošību, jo laiki ir traki , cilvēki ir agresīvi. Nevis krampjaini turēties pie Latvijai nedabīgi lielā aptieku skaita – vismaz pilsētās.
Labdien, Vita! Ja farmaceits novērsīs ārsta kļūdu un izsniegs pareizo devu vai formu, vai NVD aptiekai apmaksās izsniegtās nevis izrakstītās zāles? Domāju, ka nē. Līdz šim līdzīgās situācijās NVD atbilde ir bijusi – farmaceitam jāsazvanās ar ārstu un jālūdz izlabot recepti. Kas Jūsu piemēra ar insulīnu būtu praktiski neiespējami. Aprūpe, ta’ aprūpe, bet birokrātija turpina dominēt.
Labdien, Centi! Kompromiss šajā situācijā (ja nebūtu iespējams sazvanīt ārstniecības personu, kas izrakstīja kļūdainu recepti todien) būtu: izsniegt paredzēto insulīnu uz šīs pašas receptes, jo minētajā gadījumā piemaksa neatšķīrās un saņemt labotu elektronisku recepti tad vismaz nākošajā darba dienā. Jā, būs receptei neatbilstoša izsniegšana, bet ar to darbs ir sarežģīts, ka farmaceits izsver riska-labuma attiecību. Jo viņš nav ekvivalents pašapkalpošanās aparātam. Var arī strādāt tā- nevienam, nekad, nekādos apstākļos nepiekāpties. Tas par dominējošo birokrātiju.
Es piekrītu šai domu gaitai. Kļūdas notiek vienmēr, bet farmaceits ir, lai palīdzētu nevis tikai izpildītu birokrātiskās prasības.
Ne uz visām problēmām ir viena pareizā atbilde. Bet svarīgi, lai farmaceits varētu pamatot savu izvēli. Šajā gadījumā, ja pacientam ir beidzies insulīns, tad svarīgāk ir viņam to saņemt laikā, nevis tūlīt izpildīt formālo prasību. Ārsts var izrakstīt pareizo recepti arī vēlāk.
Ja mēs izsniegsim insulīnu, ko pieprasa pacients, bet tas neatbilst receptē izrakstītam- mēs pakļausim sevi riskam, jo nevar zināt visus lietas apstākļus