Dalāmies ar kļūdām. Kauns nav kļūdīties, bet nespēt kļūdu atzīt un labot

Interneta vidē aptaujāju 117 respondentus (70 farmaceitus un 47 farmaceita asistentus, kas strādā aptiekā) par darbā ar zālēm pieļautām kļūdām. 40,2% aptaujāto kolēģu darba stāžs bija 5-10 gadi, 20,5% – ilgāks par 10 gadiem un 20,5% – ilgāks par 20 gadiem, pārējiem respondentiem (18,8 %) darba stāžs aptiekā mazāks par 5 gadiem.

Jautājumos par kļūdu veidiem atsauces periods tika izvēlēts pēdējie 2 gadi. Jautājumā, kādas kļūdas tika pieļautas darbā ar recepšu zālēm, gandrīz trešdaļa (29%) atzīmēja, ka izsnieguši nepareizu zāļu devu, zāļu formu vai daudzumu, kas ir tipiska mehāniska kļūda. Nākamās izplatītākās kļūdas ir zāļu izsniegšana pret kļūdainu recepti (22%), nepareiza apmēra valsts kompensācija (21%) vai kļūda darbā ar apdrošināšanas receptēm (17%), savukārt nepareizu medikamentu izsnieguši 8% respondentu.

Atsevišķi tika uzdots jautājums par kļūdām darbā ar narkotiskām un psihotropiskām zālēm, un jāsecina, ka darbā ar šīm zālēm farmaceiti ir vērīgāki. Lielākā daļa respondentu (66%) atzina, ka pēdējo divu gadu laikā nav pieļāvuši kļūdu, izsniedzot minētās zāles. Pārējie respondenti pārsnieguši atļauto izsniedzamo daudzumu (20%), izsnieguši pret kļūdaini noformētu īpašo recepti (5%) vai pret parasto recepti (5%). Vienā gadījumā izsniegts nepareizs medikaments, bet vēl vienā – zāles izsniegtas pret viltotu recepti.

Vēl retāk kolēģi atzīmējuši kļūdas darbā ar bezrecepšu zālēm vai uztura bagātinātājiem, tomēr, ja bijušas kļūdas, daļa respondentu (36%) atzinuši, ka izsnieguši klientam neatbilstošu preci, jo nejautāja par blakusfaktoriem un blakusslimībām, paralēli lietotām zālēm, uzturu.

Darbā ar datoru un kases sistēmu katrs trešais farmaceits kļūdījies naudas operācijās (30%), nepareizi pasūtījis preci vai kļūdaini ievadījis recepti (29%), notikusi kļūda ar verifikācijas sistēmu (16%).

Pašvērtējošā jautājumā par kopējo kļūdu biežumu pēdējo divu gadu laikā puse respondentu (55%) atzina, ka pieļauj kļūdas pāris reizes gadā vai retāk, bet 38% kļūdās reizi vai pāris reizes mēnesī. Reizi vai pāris reizes nedēļā kļūdās tikai 5%, bet kļūdīšanos teju katru dienu atzīmēja 3 respondenti. Pret pašu pieļautām kļūdām farmaceiti attiecas kritiski, proti, piektdaļu (21%) tas ļoti nomāc, un viņi ilgi pārdomā situāciju, savukārt 44% analizē pieļauto kļūdu un veido rīcības shēmu, lai līdzīga kļūda neatkārtotos. Praktiskāka pieeja ir 26% respondentu, kuri operatīvi novērš kļūdas sekas un tad distancējas no negatīvām domām, bet 7% to uztver mierīgi, kā daļu no ikdienas. Vairāki respondenti minēja, ka kļūdu uztver dažādi, atkarībā no smaguma pakāpes.

Vairums farmaceitu (64%) atzina, ka pašu pieļautās kļūdas visbiežāk atklāj paši. 31% atzīmēja, ka kļūdu visbiežāk pamana aptiekas vadītājs, bet 5% atbildēja, ka par savu kļūdu uzzinājuši no aptiekas klienta.

Tika uzdots jautājums, vai tad, ja farmaceits pats konstatē savu kļūdu, viņš ziņo par to aptiekas vadītājam. Pārliecinošs vairums (74%) atbildēja apstiprinoši. Pārējie šo problēmu cenšas atrisināt patstāvīgi (18%) vai ar tuvāko kolēģu palīdzību (8%).

Tika uzdots jautājums, kā farmaceits rīkotos, ja 4 mg perindoprila vietā būtu izsniegts perindoprils ar 8 mg devu. Vairums farmaceitu (72%) atbildēja, ka nekavējoties sazinātos ar pacientu un lūgtu ierasties aptiekā, lai noformētu pirkuma atgriešanas aktu un izsniegtu pareizas devas medikamentu. Otra respondentu daļa bija gana liela (28%), kuri sazinātos ar pacientu un ieteiktu lietot pusi tabletes, nemainot zāles.

Uz jautājumu, vai aptiekas vadītājs kontrolē pareizu recepšu zāļu izsniegšanu aptiekā, 30% respondentu atzīmēja, ka vadītājs pārbauda visas receptes. Puse (53%) atzina, ka aptiekas vadītājs pārbauda uzskaites vielu receptes un kompensējamo zāļu receptes, bet 6% atzīmēja, ka vadītājs pārbauda tikai kompensējamo recepšu summu sakritību ar VNC apmaksājamo summu. Savukārt 11% farmaceitu atzina, ka viņu aptiekas vadītājs vispār nepārbauda atprečotās receptes.

Kādi faktori visvairāk palielina iespēju kļūdīties? Farmaceitu skatījumā tie ir: vairāku uzdevumu veikšana vienlaicīgi (29%), steiga, apkalpojot daudz klientu (25%), slikta fiziska pašsajūta saistībā ar nogurumu, slimību, izsalkumu, miega trūkumu (17%), darba vides ergonomika – pārāk spilgts apgaismojums, troksnis, slikta gaisa apmaiņa (12%), emocionālais stāvoklis un problēmas privātā dzīvē (10%), zināšanu trūkums (6%). Kā papildu variantus respondenti norādījuši arī latviešu un krievu valodas barjeru, nepacietīgus apmeklētājus, kuri steidzina, klientu sniegta nepatiesa vai apzināti noklusēta informācija, pārāk liela slodze darbā.

Uz aptaujas noslēdzošo jautājumu, vai farmaceitu jelkad sodījusi par kļūdu Veselības inspekcija, 92% atbildēja noliedzoši.

Farmaceiti, kuri ir piedzīvojuši šo situāciju, atklāja soda iemeslus: nereferences zāļu izsniegšanu (3), nepareizu zāļu izsniegšana (2), nepareiza zāļu daudzuma izsniegšana (1), zāļu verifikācijas sistēmas neievērošana (2), neatbilstoši noformētas receptes atprečošana – receptē nebija norādīta pacienta adrese (1), kļūdaina paralēlā importa medikamenta cena (1). Viens gadījums bijis 2015. gadā, kad inspekcija, veicot pārbaudi, pārsvēra norakstīto efedrīnu ar beigušos derīguma termiņu. Masa neatbilda dokumentētai par 0,02 g, tādēļ izteikts aizrādījums un sastādīts akts.

Aptaujā atklājas aina, cik patiešām precīzam jābūt farmaceitam savā darbā. Uzzinām arī par iespējamo kļūdu spektru, kas var kalpot citiem kolēģiem kļūdu profilaksei. Pieņemu, ka lietderīga būtu interneta vietne, kurā par notikušu kļūdu anonīmi varētu veikt ierakstu, vēršot kolēģu uzmanību visā Latvijā.

Vita Meškauska

www.farmacija-mic.lv

Sākums:

Vai farmaceits mēdz kļūdīties?

Farmaceitiskā aprūpe ir pienākums, nevis izvēle. Aptiekā notikušu kļūdu gadījumu piemēri

Turpinājums:

Par ko liecina Latvijas farmaceitu un farmaceita asistentu aptaujas rezultāti?

 

Turpmāk vēl