Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jaunākie pētījuma “Veselības ekonomikas barometrs 2025” dati liecina, ka veselības aprūpe ir kļuvusi par sabiedrības galveno prioritāti – 35,2% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tai jābūt nākamā gada valsts budžeta centrālajam virzienam. Salīdzinājumam – ekonomisko attīstību par svarīgāko atzīmējuši 20,6%, bet drošību un aizsardzību – 20,1% respondentu.
Pētījums atklāj, ka iedzīvotāji kritiski vērtē nozares finansējuma izmantojumu – tikai 7,9% uzskata, ka tas tiek izlietots lietderīgi, kas liecina par sabiedrības neuzticību. Īpaši kritiski ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kuru ilgstošā pieredze veselības aprūpē rada lielāku neuzticību sistēmai.
“Veselības ekonomikas barometrs 2025” tiks prezentēts rīt, 23.septembrī plkst.9.00 Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” un partneru rīkotā pasākumā. Aicinām sekot līdzi prezentācijai tiešraidē – Rīgas Stradiņa universitātes mājās lapā, portālā Delfi.lv, kā arī “PowerHouse Latvia” un “Inovācijas Veselībā” Facebook kontos. Pētījumā secināts, ka veselības aprūpes finansējums un pakalpojumu pieejamība būtiski ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību un sabiedrības labklājību, līdz ar to pētījuma ietvaros eksperti iesaka stratēģiskos investīciju virzienus nozares ilgtspējīgai attīstībai un rosina rast jaunus finansēšanas avotus veselības aprūpes nozarei, lai mainītu šī brīža situāciju.
Dati izgaismo arī satraucošu tendenci – finansiālu iemeslu dēļ 41% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir nācies atteikties no ārsta vizītes vai ārstēšanas. Šī problēma ir īpaši akūta zemāko ienākumu grupās: mājsaimniecībās ar ienākumiem līdz 450 eiro uz cilvēku tikai 5,4% iedzīvotāju veselības aprūpi uzskata par ļoti pieejamu, bet gandrīz 16,7% – par nepieejamu. Savukārt augstāko ienākumu grupā (virs 1301 eiro uz cilvēku) pozitīvs vērtējums par sistēmas pieejamību ir sastopams gandrīz sešreiz biežāk (35% pret 5,4%).
Sabiedrības skatījumā lielākās veselības aprūpes problēmas ir garās rindas pie ārstiem un speciālistiem (77,2% respondentu), nepietiekama valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamība (61,5%) un medikamentu pieejamība un cenas (36,8% respondentu). Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gadā valsts izdevumi veselības aprūpei bija tikai 4,6% no IKP. Sabiedrības veselības pamatnostādēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka 2027.gadā šim rādītājam būtu jāsasniedz 6% no IKP, taču atpalicība ir būtiska.
Pētījumu izstrādāja Analītikas un vadības grupa “PowerHouse Latvia” sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Pacientu organizāciju tīklu un WifOR Institute. To atbalsta Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija (EFPIA).
Pētījuma PDF versija no 23.septembra būs brīvi pieejama Analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” mājas lapā – www.powerhouselatvia.com.
Avots: LETA
