22. janvārī notikušajā Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes sēdē apstiprināja jaunas darba grupas, kā arī runāja par likumdošanas jautājumiem.
LFB valdi un klātesošos komisiju locekļus jaunajā – biedrības 20 gadu jubilejas gadā sveica Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks. Viņš informēja biedrību par šajā gadā gaidāmajām izmaiņām nozares normatīvajos aktos, kā arī par departamenta plānotajiem darbiem. Šogad paredzēts ķerties klāt zāļu reklamēšanas noteikumiem, lai panāktu, ka zāļu ražotājiem jāsniedz informācija Veselības inspekcijai par zāļu lieltirgotavām piešķirtajām apjoma atlaidēm. Par to vēl spriedīs VM Farmācijas jomas konsultatīvā padome.
Februārī tiks uzsākts darbs pie farmācijas jomas attīstības kopumā, strādājot pie galvenā nozares politikas plānošanas dokumenta. Saistībā ar jaunu Eiropas direktīvu ieviešanu, šogad plānoti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība”. Kā skaidroja Zvejnieks, Latvijā šobrīd ir diezgan sarēģīta situācija ar sodu piemērošanu viltotu zāļu izplatīšanas gadījumā. Plānoti arī grozījumi aptieku darbības noteikumos saistībā ar farmaceitiskās aprūpes sniegšanu, taču šīs izmaiņas varēs ieviest tikai pēc farmaceitiskās aprūpes standarta izveides, pie kā strādā LFB. Tuvākajā laikā plānots ķerties klāt aptieku izvietojuma kritērijiem, lai pielāgotu tos realitātei. Proti, kā norādīja departamenta direktors, kritēriji, kas saistīti ar zāļu izgatavošanu aptiekā, būtībā nedarbojas tā, kā paredzēts.
Zvejnieks arī pastāstīja par Latvijas Ārstu biedrībā 23. janvārī rīkoto diskusiju par klīniskā farmaceita lomu veselības aprūpē. Šāda diskusija nepieciešama, lai uzzinātu ārstu redzējumu par šāda speciālista nozīmi un attīstību veselības aprūpes ķēdē. Tāpat šogad svarīgs jautājums nozarē ir e-veselība, kam pakārtoti tiks dažādi grozījumi normatīvajos aktos, informēja Farmācijas departamenta direktors. Šobrīd arī turpinās darbs pie Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, kas ir galvenais VM dokuments, un kurā tiek veidota sadaļa “Farmācija”.
LFB valdes locekle Ilona Rūķe rosināja pārskatīt pakalpojumu cenas zāļu gatavošanai aptiekās. J.Zvejnieks pieļāva, ka arī šim jautājumam departaments varētu pievērsties, ja LFB sagatavotu savus priekšlikumus, ko valde arī apņēmās darīt.
LFB prezidente Kitija Blumfelde sēdē informēja, ka pieņemti LFB iniciētie grozījumi farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas noteikumos. Atliek vēl līdz pozitīvam rezultātam novest farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrācijas noteikumus, pauda LFB prezidente. Viņa ziņoja arī par tikšanos ar VM valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, kuras laikā notika informācijas apmaiņa farmaceitiskās aprūpes standarta izstrādes sakarā.
K.Blumfelde arī informēja par saņemtu vēstuli no “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas, kas prasa LFB viedokli par drošības jautājumiem viltotu zāļu izplatībā.
Valde šajā sēdē apstiprināja jau esošo darba grupu – Izglītības darba grupas (Baibas Mauriņas vadībā) un Farmaceitiskās aprūpes darba grupas (Elitas Poplavskas vadībā) – turpmāku darbību, kā arī lēma par jaunu darba grupu izveidi. Valde atbalstīja Likumdošanas darba grupas atjaunošanu Anitas Ozoliņas vadībā, E-receptes koordinācijas darba grupas izveidi I.Rūķes vadībā un “BaltPharm Foruma” darba grupas izveidi K.Blumfeldes vadībā. “BaltPharm Foruma” darba grupa tiek izveidota uz laiku un savu darbību beigs pēc foruma noslēgšanās. Jau ziņojām, ka “BaltPharm Forum” šogad notiks Latvijā, Rēzeknē, 26.-27. aprīlī. LFB šī pasākuma organizēšanā vēlas iesaistīt arī farmācijas studentus – gan organizatoriskajā darbā, gan aicinot tos forumā piedalīties ar saviem stenda referātiem.
LFB prezidentes asistente Renāte Šukele informēja valdi, ka ar šā gada 1. janvāri no sava amata pēc pašas velēšanās atkāpusies Latvijas Farmācijas studentu asociācijas (LFB Studentu sekcijas) prezidente Ilona Karja. Šobrīd asociāciju vada viņas vietniece Anita Truša, kamēr asociācija ievēlēs jaunu vadību.
Slēgta tipa aptieku sekcijas vadītāja Inga Gūtmane informēja, ka Eiropas Savienības attiecīgā institūcijas vēlas standartizēt prasības klīnisko jeb slimnīcu farmaceitu profesijai. Tas paredz, ka slimnīcas aptiekā turpmāk varētu strādāt tikai klīniskais farmaceits, tādējādi uzliekot jaunu nosacījumu šiem speciālistiem iegūt papildu izglītību. Kā skaidroja I.Gūtmane, Latvijā tas stipri ierobežotu darbaspēka kustību. Šobrīd mūsu valstī ir pārāk maz klīnisko farmaceitu, lai tie spētu nodrošināt ar savu pakalpojumu Latvijā esošās 38 slimnīcu aptiekas. Eiropas Slimnīcu aptieku farmaceitu asociācija (EAHP) atbalsta šāda regulējuma ieviešanu un sola speciālistiem nodrošināt apmācību par Eiropas Savienības līdzekļiem, taču šobrīd grūti paredzēt, kā tiks īstenota šādas regulas ieviešana mūsu valstī.
Rūpniecisko farmaceitu sekcijas vadītāja Anita Šenberga ziņoja, ka šobrīd notiek aktīva diskusija par rūpnieciskā farmaceita profesijas standarta izstrādi, kurā iesaistījušies gan Latvijas lielākie zāļu ražotāji, gan Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Šobrīd projekts iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā un tā galvenā doma ir jaunas studiju programmas izveide. Kā skaidroja RSU Farmācijas fakultātes dekāne un LFB valdes locekle Baiba Mauriņa, lai izveidotu studiju programmu, nepieciešams profesijas standarts, atbilstoši kuram sagatavot jaunos speciālistus. Šajā gadījumā tiek paredzēts, ka galvenokārt šie speciālisti strādās pie zāļu formu izstrādes.
6. februārī plānota Rūpniecisko farmaceitu sekcijas biedru kopsapulce, kurā runās par aktuāliem jautājumiem. Kā skaidroja A. Šenberga, sekcijas biedri ļoti atzinīgi izsakās par sekcijas darbību un nozīmi, jo šeit esot iespēja iegūt plašāku, specifisku darbam nepieciešamu informāciju nekā LFB lielajos pasākumos, kur tā pārsvarā vērsta uz aptieku farmaceitu izglītošanu. Aprīļa vidū Sofijā, Bulgārijā, notiks Eiropas rūpniecisko farmaceitu ģenerālā asambleja, kuru plāno apmeklēt arī LFB sekcijas pārstāvji.
Valde apstiprināja pakalpojumu cenrādi eiro valūtā un uzņēma biedrībā divus jaunus biedrus.
Nākamā valdes sēde paredzēta 19. februārī.