Onkoloģijas plāna pasākumu īstenošanai pieejami tikai 30% no kopējās nepieciešamās summas

Onkoloģijas plāna pasākumu īstenošanai pieejami tikai 30% no kopējās nepieciešamās summas, šodien Eiropas pacientu organizācijas kongresā “Vienlīdzība, pieejamība un inovācijas vēža ārstēšanā ES” uzsvēra Latvijas Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja Olga Valciņa.

Valciņa atzīmēja, ka nevienlīdzība vēža ārstēšanā nav nekas jauns un uzrādās skaidra korelācija – valstīs, kur ir augstāka mirstība no vēža, tiek ieguldīti mazāk resursi veselības aprūpē. Viņa sacīja, ka pacientu ieskatā progress un piekļuve inovācijām vēža aprūpē vienmēr būs “par vēlu”. “Diskrimināciju pacients visvairāk izjūt, kad saprot, ka ir vienīgais specifiska ģenētiskā vēža tipa pacients,” uzsvēra Valciņa. Viņa norādīja, ka vēl joprojām ir daudzi pacienti, kam nav pieejamas zāles pat pirmajā ārstēšanas līnijā. Līdztekus paiet ilgs laiks, kamēr inovācijas nonāk pie pacientiem – visu šo periodu tiek zaudēti cilvēki.

Būtiska problēma esot pacientu nepietiekamā dalība klīniskajos pētījumos, kas Latvijā un kopumā reģionā nav īpaši pieejami. Valciņas ieskatā risinājums būtu paplašināt pētījumu pieejamību, kā arī īstenot kopīgus iepirkumus.

Diskriminācija vēža ārstēšanā esot saskatāma arī lokālā līmenī. Saeimas deputāte un ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS) norādīja, ka reģionos pacientiem veidojas lielākas onkoloģiskās aprūpes izmaksas – papildu speciālistu pieejamības trūkumam, grūtības ir arī nodrošināt tehnisko aprīkojumu, īpaši tas attiecas uz mamogrāfiem krūts vēža izmeklēšanai.

Deputāte minēja, ka zaļais un dzeltenais aprūpes koridors līdz šim darbojas labi. Tāpat, piemēram, prostatas vēža skrīninga aptvere pēdējos gados palielinājusies līdz 74%, un tas vērtējams kā labs rādītājs. Dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere pašlaik ir 54%. Mazu aptveri novēro arī krūts vēža skrīningam – tās rādītājs ir 46%. Taču viszemākā aptvere – 26% – ir zarnu vēža skrīningam.

Šos rādītājus līdz 2027.gadam Veselības ministrija (VM) plāno paaugstināt. Aptauju dati uzrāda, ka teju 40% iedzīvotāju uz pārbaudēm neiet, jo uzskata, ka ir veseli. Daļa arī norāda uz informācijas trūkumu par skrīninga veikšanas iespējām. Tomēr pacientiem zem 64 gadiem dzīvildzes rādītāji tomēr uzlabojušies, jo līdz ar agrīnu diagnostiku, ātrāks ir arī ārstēšanas process.

Kongresa atklāšanā Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) norādīja, ka Latvijā onkoloģisko saslimstību un mirstības rādītāji ir augstāki nekā vidēji citviet Eiropas Savienībā (ES). Attiecīgi zemāki ir arī dzīvildzes rādītāji.

Kalniņa-Lukaševica atzina, ka finansējums onkoloģijai Latvijā vēl joprojām ir nepietiekams, lai gan pērn un šogad tomēr vērojams neliels, tomēr būtisks pieaugums.

Savukārt VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa uzsvēra, ka onkoloģija ir viena no ministrijas prioritātēm. Pašlaik notiek darbs pie Latvijas Vēža centra akreditācijas ciešā sadarbībā ar pacientu organizācijām.

Tāpat drīzumā tiks izskatīts jaunais onkoloģijas plāns, kurā pirmo reizi ieviesta bērnu onkoloģijas sadaļa. Līdz 2027.gadam plānots pilnveidot Vēža reģistru.

Kļaviņa norādīja, ka galvenās problēmas šajā jomā saistītas ar finansējuma, cilvēkresursu un pacientu līdzestības trūkumu.

ES veselības komisārs Olivērs Vārheji videouzrunā akcentēja, ka teju puse vēžu ir novēršami vai ārstējami, tāpēc būtiski pievērsties preventīviem pasākumiem, kāpinot skrīninga aptveri, tostarp pārskatīt tabakas aprites regulējumu.

Vienlaikus svarīgi turpināt stādāt personalizētas ārstēšanas virzienā, veicot ģenētisko sekvencēšanu un izstrādājot digitālo vēžu attēlu datubāzi, norādīja Vārheji.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts un Īpašās komitejas vēža uzveikšanai vadītāja vietnieks Ivars Ījabs (LA) uzrunā minēja, ka Eiropas vēža uzveikšanas plāns no ES valstu politiskās dienaskārtības nav pazudis.

Šobrīd vēža uzveikšanai tiek īstenotas desmit kopīgas darbības programmas “EU4Health” ietvaros. Saņemti arī 468 projektu pieteikumi šajā jomā, kā arī noslēgti 26 publisko iepirkumu līgumi. Savukārt programmā “Apvārsnis Eiropa” (“Horizon Europe”) finansēti 898 projekti, kas vērsti uz vēža pētniecību.

Lielākie izaicinājumi, pēc deputāta paustā, saistīti ar kohēzijas fondu un valsts budžeta apstākļiem. Viņaprāt, būtiski cīnīties par to, lai nākotnē netiktu samazināts “EU4Health” programmas budžets citu noteikto prioritāšu ietekmē.

Ījabs norādīja, ka, neskatoties uz drošības un aizsardzības vajadzībām ES budžetā, vēža aprūpe noteikti jāsaglabā starp augstākajām prioritātēm. Svarīgi arī uzlabot inovatīvo zāļu pieejamību, un šajā virzienā jāstrādā, sadarbojoties ar dalībvalstīm, tostarp uzraugot, vērtējot un salāgojot nacionālo onkoloģijas plānu ar kopējo ES plānu.

Avots: LETA