Sākums » Interesanti » Pacienti tiekas ar veselības ministra amata kandidātiem
Pacienti tiekas ar veselības ministra amata kandidātiem

Pacienti tiekas ar veselības ministra amata kandidātiem

“Veselības aprūpe šobrīd nav tajā stāvoklī, ar kuru mēs varētu izteikti lepoties, attiecībā uz Latvijas šī brīža situāciju. No otras puses, nākamā Saeima būs tā, kurai vairs nebūs tā iespēja, kas bija iepriekšējam Saeimas sasaukumam visos iespējamos kontekstos atsaukties uz to, ka mēs šobrīd izejam no krīzes, ka mums ir bijis smags trieciens, 2008., 2009. un 2010. gadā,” Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO rīkotajā gadskārtējā Latvijas pacientu organizāciju konferencē Rīgā 30. septembrī teica politologs Ivars Ījabs.

Lai uzzinātu, kāds ir politisko partiju piedāvājums veselības sistēmas uzlabošanai, konferences laikā tika rīkota diskusija “Ministrs pacienta krēslā”. Diskusijā piedalījās veselības ministra amata kandidāti un nozares eksperti no partijām, kas kandidē uz 12. Saeimu: Ilze Viņķele (“Vienotība”), Guntis Belēvičs (“Zaļo un zemnieku savienība”), Baiba Rozentāle (“Saskaņa”), Dzintars Mozgis (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/TB-LNNK), Daina Medne (“No sirds Latvijai”), Andris Skride (“Izaugsme”) un Mārtiņš Šics (“Latvijas Reģionu apvienība”). Uz diskusiju slimības dēļ neieradās veselības ministra amata kandidāts Einars Repše no partijas “Latvijas attīstībai”.

Diskusijā tika spriests, kā mazināt rindas pie speciālistiem, uz operācijām un izmeklējumiem, kā panākt, lai mūsu valstī būtu pieejami tikpat moderni un efektīvi medikamenti, kā citās Baltijas un Eiropas valstīs, kā mazināt līdzmaksājumus par ārstēšanos un citi jautājumi.

Diskusijas ievadā katrs kandidāts īsumā iepazīstināja ar pārstāvētās partijas skatījumu uz veselības aprūpes nozarē paveicamo.


“Vienotība”: 2% līdzekļu no strādājošo cilvēku sociālajām iemaksām “jāiezīmē” veselības aprūpes apdrošināšanai

“”Vienotība” jau ir bijusi atbildīga par Veselības ministriju noteiktu gadu skaitu un tomēr mēs nākam atkal ar jaunu, uzlabotu piedāvājumu tādēļ, ka daļu ir izdevies labi paveikt, bet daļu – ne tik labi, ir bijušas arī kļūdas,” pauda bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa norādīja uz galvenajām problēmām veselības aprūpē, ko SUSTENTO aptaujā minējuši arī pacienti – šķēršļiem veselības aprūpes pieejamībai. Tās ir gaidīšanas rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ir tieši saistītas ar piešķirtā finansējuma apmēru, ārstu darba laiks un neiespējamība sazvanīt speciālistus telefoniski. Viņa uzsvēra, ka tas ir arī iekļauts “Vienotības” piedāvājumā – nauda ir vajadzīga, bet darba laiki un nespēja saņemt telefonisku konsultāciju, ir organizatoriskas lietas, ko var risināt. Ja tiek novērstas organizatoriska rakstura problēmas, tad arī pie nepietiekama naudas daudzuma pakalpojumu pieejamību var uzlabot, skaidroja Viņķele. “Vienotība” vēlas sasaistīt sociālo iemaksu budžetu ar veselības aprūpes pakalpojumiem, taču, kā uzsvēra Viņķele, tam neesot nekāda sakara ar pensiju samazināšanu, pensiju indeksācijas vai sociālās aprūpes pabalstu samazināšanu. Ja līdz 2% līdzekļu no strādājošo cilvēku sociālajām iemaksām tiek “iezīmēti” veselības aprūpes apdrošināšanai, pasakot, ka apdrošinātais saņem pieeju konsultācijām pie speciālistiem, ambulatoro aprūpi un daļu medikamentu, par šo tiesu paliktu vairāk naudas tai daļā, ko finansē no pamatbudžeta, līdz ar to šie paši pakalpojumi kļūtu pieejamāki pensionāriem, bērniem un tām personām, kuras apdrošinātu valsts. Atšķirība no apdrošināšanas piesaistes iedzīvotāju ienākuma nodoklim ir tā, ka aprūpes pakalpojumu sniegšana nav atkarīga no cilvēka nodokļu maksāšanas statusa. Pāreju uz šo modeli “Vienotība” piedāvā veikt četru gadu laikā.


“Zaļo un zemnieku savienība”: veselīgs ēdiens un lētākas zāles

ZZS pārstāvis farmaceits, ārsts-biofiziķis un bioloģijas doktors Guntis Belēvičs konferences dalībniekiem atklāja: “Man ir izdevies pārliecināt tādu varas partiju apvienību kā Zāļo un zemnieku savienība, ka tas ir ļoti svarīgi un ir izdarāms, un tas ir mans mērķis, – panākt trīs lietas, un tām visām ir sakars ar veselību un rindu mazināšanu pie ārstiem.”

“Pirmais – mēs esam tas, ko mēs ēdam. Ir ārkārtīgi svarīgi bērnus pareizi ēdināt,” uzsvēra Belēvičš, norādot, ka arvien vairāk bērnu nekad nav ēduši zupu un pārtiek no čipšiem un kokakolas. Pēc Belēviča teiktā, 21% pirmklasnieku ir ar lieko svaru, būtiski vairāk tādu bērnu ir skolās ar saldumu kioskiem. Tam visam līdzi nāk virkne slimību – uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, liekais svars, astma, sirds un asinsvadu slimības. Bērns sava organisma un galvas smadzeņu celtniecībai materiālu var paņemt tikai no ēdiena, tāpēc ir ļoti svarīgi bērnus pareizi ēdināt, uzskata veselības ministra kandidāts G.Belēvičš, kurš grib panākt, lai skolās visiem bērniem būtu valsts apmaksātas brīvpusdienas – svaigi pagatavots ēdiens no dabīgām izejvielām. Jārīkojas arī, lai pieaugušajiem būtu pieejama veselīgāka pārtika.

Divi mērķi saistīti ar medikamentiem – pirmkārt, Belēvičš vēlas, lai Latvijā zāles būtu lētākas un konferencē sacīja, ka zina, kā to panākt. Otrkārt, viņš vēlas izskaust pacientu līdzmaksājumus kompensējamām zālēm un veselības aprūpes pakalpojumiem. Viņš uzskata, ka, arī nepalielinot naudu veselības budžetā, nozarē var daudz ko paveikt esošā budžeta ietvaros, piemēram, samazināt zāļu cenas, jo valsts pati esot atbildīga par zāļu dārdzību.


Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/TB-LNNK: tautai trūkst izglītotības veselības jomā

Ārsts, pediatrs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Dzintars Mozgis no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”/TB-LNNK pauda uzskatu, ka veselības aprūpes sistēma un veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir šķirtas lietas: “Vienīgā izeja mūsu tautai ir veselības “pratība” – izglītotība, veselības dzīvesziņa. Tā jāmāca bērnudārzā un skolā. Daudzas problēmas rodas no tā, ka mums nav šādu zināšanu. Mēs nemākam uzturēt, saglabāt veselību.” Veselības aprūpes darbinieki uz darbu iet ar vēlmi paveikt ko labu, palīdzēt cilvēkiem, bet jūtas bēdīgi, jo viņus peļ, un sistēmu “ļurkā” no viena grāvja uz otru. Veselības aprūpes sistēma jāveido uz cilvēku nevis finansēšanas modeli vērsta. Ar vienkāršām lietām var sasniegt labu rezultātu, tikai vajag gribēt. “Mūsu galvenais nolūks – veselība visās politikās nevis vārdos, bet darbos,” pauda Mozgis.


“Saskaņa”: bez finansējuma neko nevar izdarīt; četru gadu laikā tas jādubulto

Infektoloģe, bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle konferencē skaidroja: “”Saskaņa” ir kategoriski pret sociālā budžeta izmantošanu veselības aprūpes nozarei, jo sociālās aprūpes budžets mums ir kā bērna krājkasīte, kuru slikti vecāki izmanto tajā brīdī, kad pēkšņi viņiem kaut kas nav iznācis ar budžeta plānošanu.” Kā galvenos partijas plānus nozarē Rozentāle minēja: četru gadu laikā dubultot finansējumu, nākamā gada laikā klāt pie esošā budžeta pielikt nepieciešamos vismaz 120 miljonus eiro (pēc Rozentāles teiktā, šis skaitlis sakrīt ar nevalstisko organizāciju aprēķiniem). Viņa uzsvēra, ka bez finansējuma neko nevar izdarīt, arī par speciālistu pieejamību ir jāsamaksā. Ir jānošķir divi finansējuma veidi – veselības aprūpei un profilaksei, jo tie, kuri šodien ir slimi, jāārstē ar inovatīviem medikamentiem, uzskata Rozentāle. Ar papildu naudu var segt pacientu līdzmaksājumus gan slimnīcā, gan pie speciālista, nodrošināt ģimenes ārsta pieejamību vajadzīgajā dienā, palielināt kompensējamo medikamentu un pašas kompensācijas apjomu, samazināt medikamentu cenas (un, kā uzsvēra Rozentāle, viņai esot zināms, kā to paveikt) un risināt cilvēkresursu jautājumus.


“No sirds Latvijai”:  lai mazinātu rindas, jāvērtē, cik lielas ir ārstu prakses

Ekonomiste Daina Medne, ilgstoši strādājusi veselības aprūpes nozarē kā dažādu iestāžu vadītāja, kā arī Veselības ministrijā, pacientiem skaidroja: “Partijas programmā minēts, ka stiprināsim primāro veselības aprūpes līmeni. Tas nozīmē, ka jāveicina cilvēku došanās uz profilaktiskajām apskatēm, lai laikus diagnosticētu slimības.” Viņa piebilda, ka nepieciešams arī veicināt ģimenes ārstu tālākizglītību. Savukārt, lai mazinātu gaidīšanas rindas, jāvērtē, cik lielas ir ārstu prakses, vai nav nepieciešams piesaistīt vēl vienu ārstu vai otru medicīnas māsu. Ambulatorajā aprūpē galvenais, lai samazinātu rindas – nepieciešams palielināt finansējumu. Stacionārajā aprūpes līmenī jāmaina finansēšanas modelis un jādomā par sistēmu, kur finansējumu sasaistītu ar konkrēto diagnozi. Svarīgi arī domāt par cilvēkresursiem, jo mūsu ārsti ir augsti kvalificēti, tāpēc būtiski, lai viņi saglabātu savas darba vietas Latvijā, nevis dotos uz ārvalstīm, skaidroja D.Medne.


“Izaugsme”: pakāpeniski jāpalielina finansējums nozarei

Kā informēja partijas “Izaugsme” ministra kandidāts ārsts Andris Skride, partijā esot daudz mediķu. A. Skride uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes budžets – 3% no IKP – ir ļoti mazs, Igaunijā un Lietuvā tas esot daudz lielāks, tāpēc arī mūsu valstī tas pakāpeniski jāpalielina. Taču naudu nedrīkst mest iekšā caurā maisā, kas bieži notiek šobrīd. Jāsamazina pacientu līdzmaksājumi, jāpievērš uzmanība retajām slimībām. “Pie manis bieži vēršas pacienti, kuriem es nevaru palīdzēt, bet tikai tāpēc, ka mūsu valstī es viņiem nevaru palīdzēt. Austrijā, Igaunijā šiem pacientiem var palīdzēt,” uzsvēra Skride. Partijā nodibināta veselības nozares darba grupa un tā konsultējas arī ar ekspertiem ārvalstīs.

“Latvijas Reģionu apvienība”: līdz 2018. gadam nozares budžets jāpalielina līdz 500 miljoniem eiro

Bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors un vēlāk – direktora vietnieks Mārtiņš Šics no “Latvijas Reģionu apvienības” konferencē sacīja, ka Latvijā bieži pārkāpj likumus, tai skaitā Satversmi: “Satversmē ir pateikts, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir garantēts ar likumu noteikts veselības aprūpes minimums. Ir pagājuši jau vairāk kā 25 neatkarības gadi šai valstī, bet šis minimums nav noteikts. Kur ir sākums tam, ko sākam mērīt? Tam ir jābūt noteiktam.” Jābūt atbalstam ģimenes ārstam, it īpaši laukos. Slimniekam jāsaņem palīdzība tajā dienā, kad tas nepieciešams, norādīja Šics. Daudzas lietas veselības aprūpes budžetā būtu jāsedz citiem, nevis pacientiem – piemēram, par ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem varētu maksāt apdrošinātājs. Tam vajadzīgs tikai politisks lēmums, uzskata Šics. Viņa pārstāvētā partija ir pārliecināta, ka konsekventi jāpalielina budžets. Līdz 2018. gadam nozares budžets jāpalielina līdz 500 miljoniem eiro. Jāpalielina finansējums militārai medicīnai, kas arī pēc tam atgriezīsies valsts kasē. “Mēs kategoriski iebilstam pret sociālā budžeta novirzīšanu veselības aprūpei,” norādīja Šics.

Atbildot uz jautājumu, kā risināt veselības aprūpes pieejamības problēmu – maksas pakalpojumus bezmaksas pakalpojumu vietā, B.Rozentāle pauda, ka valsts medicīna ir stingri jānodala no privātās medicīnas un privātā medicīna nedrīkst funkcionēt uz valsts infrastruktūras un valsts medicīnas tehnoloģiju rēķina. Viss esot atkarīgs no veiksmes stāsta – ja jūs trāpat uz labu komandu – ārsts, māsa, māsas palīgs, kvotu brīdī, gada sākumā, tad jūs varat saņemt vislabāko veselības aprūpi, taču tālāk, ja netiek saņemts šis ambulatorais pakalpojums, tad cilvēks jau atgriežas stacionārā, uzskata Rozentāle.

Šīs lietas var atrisināt tikai tad, ja ir pietiekams finansējums, jo nevar braukt ar mašīnu 100 kilometrus, ja degviela iedota tikai 50 kilometriem, pauda M. Šics. Ja veselības aprūpi pasludina par valsts prioritāti, tad viss, kas tiek papildus iegūts budžetā, jānovirza prioritātei, norādīja Šics.

Skride uzskata – pirmais, kas jādara, – jāievieš e-veselība, jo ļoti daudzi pakalpojumi dublējas. Vienam pacientam analīzes veiktas reģionālajā aprūpes iestādē, bet pēc tam viņš nonāk slimnīcā, kur atkal atkārtoti veic tās pašas analīzes. Tie ir lieki tēriņi.

Belēvičs pauda, ka pirms krīzes zālēm PVN bija 5%, krīzes laikā tas tika palielināts uz 12%. “”Vienotība” saka, ka krīze ir beigusies, tad valsts varētu pārstāt pelnīt uz slimnieku rēķina,” konferencē teica Belēvičs. Viņaprāt, tas būtu viens no veidiem, kā padarīt zāles lētākas. Ne tikai kompensējamās zāles, bet arī tās, kuras pacientam jāpērk par savu naudu. Kā skaidroja Belēvičs, pacients no vairākām parakstītajām zālēm nopērk tik, cik var atļauties, taču, ja viņš neārstējas tā, kā ārsts nozīmējiis, tad visi tēriņi par apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem ir “zemē nomesti”. Akūta neārstēta kaite kļūst par hronisku un uzgulstas uz valsts pleciem, teica Belēvičs. Viņš arī ir pārliecināts, ka Latvijas valsts pati ir atbildīga par augstajām zāļu cenām, piemēram, nosakot zāļu reģistrācijas maksu, kas mūsu valstī esot ne vien augstākā Eiropā, bet, iespējams, pat augstākā pasaulē. Ja viena valsts iestāde 95% sava budžeta veido no astronomiski lielām zāļu ražotāju iemaksām, kuras tiek iekļautas zāļu cenā, tad tā ir liela problēma, bet no tā var atteikties, uzskata ZZS pārstāvis.

Dz.Mozgis domā, ka ar pareizu plānošanu un koordinēšanu var ļoti daudz izdarīt bez papildu līdzekļiem.

D.Medne norādīja, ka Igaunijā zālēm ir 9% PVN, bet Lietuvā – 5%. Samazinot PVN zālēm, tas būtu būtisks ieguvums pacientiem. Viņasprāt, jāveicina kopīga Baltijas valstu zāļu tirgus pastāvēšana. Tāpat jāveicina patentbrīvo zāļu ienākšana tirgū, kas samazina zāļu cenas un palielina iespēju brīvos līdzekļus novirzīt zāļu kompensācijai citām diagnozēm.

PVN samazināšanu zālēm atbalsta visi minētie veselības ministra amata kandidāti, izņemot I. Viņķeli un Dz. Mozgi.

Kā skaidroja Viņķele, PVN samazināšana neatstās tik būtisku iespaidu uz izmaksu samazinājumu, kā domā kolēģi no citām partijām. PVN samazināšana palīdzētu arī tiem cilvēkiem, kam palīdzība nemaz nav nepieciešama, jo viņi var atļauties nopirkt zāles ne vien ar 12%, bet pat vēl lielāku PVN. Valsts var dot daudz precīzākus atbalsta mehānismus tieši tiem cilvēkiem, kam tas nepieciešams, sacīja Viņķele.

No pacientu vidus izskanēja arī jautājumi par to, kad valstī būs pieejama bezmaksas medicīna bērniem un lielāks atbalsts vecākiem, kuru bērni ir ar īpašām vajadzībām. Kā skaidroja Viņķele, tehniskajiem palīglīdzekļiem paredzētais budžets šim gadam ir jau dubultots, taču tā kā pacienti uzsver, ka izmaksu samazināšanās nav notikusi, acīmredzot, naudas daudzuma palielināšana vien neko nemaina. Viņķele uzskata, ka situācija varētu krietni uzlaboties tuvāko četru gadu laikā.

Konferencē tika apspriests arī tas, ka situāciju uzlabotu pacientu organizāciju lielāka iesaiste veselības aprūpes organizēšanā. B. Rozentāle uzsvēra, ka būtiski ir iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā inovatīvus medikamentus, kas ļauj saglabāt cilvēku dzīvības un tādējādi ļauj uzaudzināt bērnus.

Konferencē arī izskanēja ziņa, ka nākotnē varētu tikt kompensēti izdevumi par speciālās pārtikas iegādi, piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām. Šis jautājums jau esot apzināts un iekļauts veselības aprūpes politikas pamatnostādnēs. G. Belēvičs uzsver, ka šādu speciālo pārtiku varētu nodrošināt arī bērnudārzos un skolās no valsts budžeta līdzekļiem.

Kurš, jūsuprāt, būtu labākais veselības ministrs Latvijai?

Elīna Badune

Viens komentārs

  1. Ilze Viņķele (“Vienotība”), Guntis Belēvičs (“Zaļo un zemnieku savienība”), Baiba Rozentāle (“Saskaņa”), Dzintars Mozgis (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”/TB-LNNK), Daina Medne (“No sirds Latvijai”), Andris Skride (“Izaugsme”) un Mārtiņš Šics (“Latvijas Reģionu apvienība”). Uz diskusiju slimības dēļ neieradās veselības ministra amata kandidāts Einars Repše….pavērojot šos piedāvātos cilvēķeļus…. pārņem šausmas….. nevienam no viņiem veselības aprūpe neinteresē….. visiem ir tikai personīgās ambīcijas vai naudas raušanas vēlme!!!! Vai tad citas kandidatūras nav? Vai izlasos šos uzvārdus Jums šausmas nepārņem….. vienīgais no viņiem vēl Dzinatars Mozgis ….. Paanalizēsim Ilze …. impulsīve neko nespējīga panākt sieviete, bez noteiktas pamatotas darbības, Guntis – Pilnīgi neko nesaprot no politikas un līdīs sistēmā, no kuras neko nesaprot….. cik dzirdēts no nostāstiem …reti riebīgs cilvēks līdzinās Repšem…. Pārejos nepazīstu….

Atstāt atbildi Jānis Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*