Sākums » Jaunākie raksti » Pacientu pierakstīšana rindās uz izmeklējumiem prioritārā secībā varētu radīt korupcijas riskus
Pacientu pierakstīšana rindās uz izmeklējumiem prioritārā secībā varētu radīt korupcijas riskus

Pacientu pierakstīšana rindās uz izmeklējumiem prioritārā secībā varētu radīt korupcijas riskus

Pacientu pierakstīšana rindās uz izmeklējumiem prioritārā secībā varētu radīt korupcijas riskus, šādu viedokli ziņu aģentūrai LETA paudusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide.

Vērtējot Veselības ministrijas (VM) ieceri slimnīcām pacientus uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā, Veide aģentūrai LETA sacīja, ka pie šādas sistēmas pastāv korupcijas riski, jo var būt pacienti, kuri ārstam samaksās, lai pakalpojumu saņemtu ātrāk. Savukārt Veselības inspekcija šādas darbības nespēs pilnībā kontrolēt, jo nav iespējams katram vai rindai “izstāvēt klāt”, vērtēja Veide. Viņa nav dzirdējusi, ka šāda sistēma pastāvētu citur Eiropā.

Asociācijas vadītāja domā, ka, pacientus rindā pierakstot pēc prioritātes, cilvēkiem radīsies nedrošības sajūta, ņemot vērā, ka akūtie pacienti rindā visu laiku varētu “nonākt priekšā”. Tāpat neesot skaidrs, kā ārstniecības iestādes varēs šādas rindas regulēt, piebilda Veide.

Kopumā vērtējot VM ieceri, Veide to nosauca par “kārtējo eksperimentu”.

Līdzīgās domās ir tiesībsargs Juris Jansons, kas arī paredzētajā sistēmā saskata korupcijas risku. Viņaprāt, šajā idejā ir saskatāma loģika, neatliekamus un akūtus gadījumus izvirzot par prioritāti, taču jebkurā gadījumā veselības aprūpes sistēmai ir jābūt pieejamai un, ja mainās ierastā kārtība, tad visus esošos un potenciālos pacientus par to ir laikus jābrīdina, lai neveidotos lieks stress un uztraukums, ka cilvēki nesaņems valsts veselības aprūpes pakalpojumus.

Jansona ieskatā šajā iniciatīvā ir saskatāmi gan plusi, gan mīnusi.

Runājot par ieguvumiem, viņš norāda, ka pakalpojuma pieejamība prioritārā secībā pati par sevi ir ļoti apsveicama lieta, lai tiešām pakalpojumu varētu saņemt prioritāri tie, kam ir nopietni draudi veselībai un dzīvībai, un īpaši prioritārās grupas, piemēram, bērni, grūtnieces, cilvēki ar smagām saslimšanām un citi. Tomēr šāda kārtība “noteikti rada palielinātu korupcijas risku, jo pie mūsu sistēmas, apziņas un kultūras, kāds, kuram vajadzība nebūs tik prioritāra, noteikti pacentīsies “iespraukties” prioritārajā galā”. Līdz ar to nopietni jāstiprina kontroles mehānisms, uzskata Jansons.

Tiesībsargs uzsver, ka joprojām ir neskaidra rindu veidošanās caurskatāmība. Līdz ar to ir jautājums, vai pastāv prioritāro pacientu vienots izvērtēšanas mehānisms (konkrēti kritēriji) vai tas tiks uzlikts uz ģimenes ārstu pleciem, piemēram, lai izvērtētu cilvēkiem ar akūtām saslimšanām paredzamos izmeklējumus pie speciālista.

Pastāv risks, ka “citām personām” gaidīšanas rindas vairākkārt pagarināsies. Turklāt tiesībsargam arī rodas jautājums, ko plānots darīt ar tiem, kas jau tagad ir gaidīšanas rindās, proti, kā tiks šķiroti vienas grupas pacienti.

“Skaidrs, ka pieaugs neapmierinātība, jo ar pieejamību jau tā ir gauži bēdīgi, jau šobrīd laiku pa laikam Tiesībsarga birojā saņemam iesniegumus, kur kāds sūdzas, ka pat iepriekš saskaņots ārsta izmeklējums/operācija tiek pārcelts uz vēlāku laiku, jo kvota izmantota kādam steidzamākam gadījumam,” pauda tiesībsargs.

Jansons uzver, ka nav pieļaujams rindas organizēšanu atstāt tikai ārstniecības iestādes ziņā. Tiesībsarga ieskatā VM turpmākie speramie soļi situācijas sakārtošana būtu iestrādāt normatīvajā regulējumā maksimālo gaidīšanas laiku, kādā veselības aprūpes pakalpojums jānodrošina, kā arī gaidīšanas laika ievērošanas kontroles mehānismu.

Tiesībsargs norāda uz atbildīgo personu, it īpaši to, kuras ir tiešā saziņā ar pacientiem, uzdevumu spēt ļoti kvalitatīvi izskaidrot par jaunajām kārtībām vai izmaiņām veselības aprūpes organizēšanā.

Jau iepriekš ziņots, ka VM iecerējusi no jūlija ārstniecības iestādes pacientus rindā uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā atkarībā no vajadzības.

Līdz šim slimnīcas pacientus grupās nav dalījušas, tomēr, raugoties uz pacientu medicīniskajām indikācijām, visiem pakalpojumi vienlīdz īsā laikā var nebūt nepieciešami, iepriekš norādījuši VM pārstāvji. Piemēram, cilvēkiem ar akūtām saslimšanām izmeklējumus pie speciālista nepieciešams veikt steidzami, bet tajā pašā laikā cilvēkam ar hroniskām saslimšanām izmeklējumi jāveic novērošanas nolūkos, kas nav tik steidzami.

Kā paredz decembrī valdības apstiprinātie grozījumi “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā”, ārstniecības iestādēm ir jānodrošina, ka sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus prioritāri saņem personas, kuras saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī bērni un grūtnieces. Šai pacientu grupai seko cilvēki, kuriem izsniegta darbnespējas lapa, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar diagnozi, par kuru izsniegta slimības lapa. Pēc tam seko personas, kurām iepriekšējā izmeklēšanas reizē atklātas pazīmes, kas prasa tālāku izmeklēšanu, bet pēc tam seko “citas personas”.

www.farmacija-mic.lv

LETA_logo

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.