Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti vienojās aicināt Veselības ministriju (VM) tomēr ļaut katram ārstam vai tā palīgam ar diplomu ļaut izrakstīt līdz 50 receptes gadā paša lietošanai. Komisijas sēdē tika runāts par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas kārtību. VM grozījumi paredz ierobežot iespēju izrakstīt receptes savai lietošanai ārstiem un ārsta palīgiem, kuri nav aktīvi ārstniecības reģistrā.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas pārstāvji (LĢĀA) sēdē iebilda šādiem grozījumiem, jo uzskata, ka tas ir nepamatots. Potenciālus krāpniecības gadījumus varot konstatēt, veicot ikdienas pārbaudes, uzskata LĀB un LĢĀA. Abu organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka svarīgākais kritērijs, lai būtu tiesības izrakstīt receptes, ir diploms, nevis sertifikāts.
LĀB juriste Ilze Vilka pauda, ka sertifikācija un reģistrācija ir sarežģīts un dārgs process. Biedrība nesagaida, ka nesertificētajiem ļaus strādāt kā ārstniecības personām, bet gan tikai dotu tiesības izrakstīt 50 receptes gadā personīgai lietošanai.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzīmēja – ja ārstniecības persona nepilnveido zināšanas un nav pieejama reģistrā, tad tai nav tiesību nodarboties ar ārstniecību un nevajadzētu ļaut izrakstīt receptes. Turklāt ir grūti kontrolēt, vai tiešām ārstniecības persona medikamentus izrakstītu tikai savai lietošanai.
Sēdes dalībnieki iebilda minēto grozījumu priekšlikumam papīra receptei noteikt īsāku – septiņu dienu – termiņu. Kā uzsvēra deputāts Gundars Daudze (ZZS), līdz šim novērotas lielas problēmas ar E-veselības funkcionalitāti, tāpēc papīra receptes būtiski saglabāt, nosakot tām ilgāku termiņu. Tas arī palīdzēšot gatavoties potenciāliem kiberuzbrukumiem ģeopolitisko draudu dēļ. Viņaprāt, nesot pamatojuma tam, ka papīra receptei būtu jānosaka īsāks derīguma termiņš par elektronisko.
Tam piekrita arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, norādot, ka nereti ir situācijas, kad papīra recepte ir nepieciešama tūlītēji un tās elektroniska izrakstīšana sagādā grūtības. Piemēram, ir sarežģīti uzrakstīt recepti elektroniski zīdainim, kuram vēl nav personas koda. Attiecībā uz diplomētu ārstu tiesībām ļaut pašu lietošanai izrakstīt receptes, Dzalbs pauda, ka ārstu sarkano recepšu izrakstīšana sev pēc ilgstošas nestrādāšanas veselības jomā tomēr var būt riskanta.
Atsevišķi Sabiedrības veselības apakškomisijā plānots analizēt LĢĀA priekšlikumu ļaut pa daļām maksāt par kompensējamiem medikamentiem iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.
Avots: LETA
