Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kā Latvijai pakāpties no 25. vietas starp 27 ES dalībvalstīm?
Pagājušā nedēļā Latvijas valdība izskatīja informatīvo paziņojumu “Par nozaru investīciju platformu veselības aprūpei un ilgtspējībai Latvijā”. Tomēr atbildīgā iestāde nebija Veselības ministrija, bet gan Ekonomikas ministrija, ko var izskaidrot ar Hosama Abu Meri nedaudz mazinājušos ietekmi valdībā pēc viņa partijas biedres, premjerministres, aiziešanas.
Turklāt, ja vidējais vecums, kurā cilvēkam nav hronisku slimību, Latvijā ir 51,2 gadi vīriešiem un 54,3 gadi sievietēm, skaidrs, ka tas neizbēgami ietekmē darbaspējas. Un tas ir tiešs drauds valsts IKP…
Mēs atpaliekam ne tikai no Ziemeļvalstīm, bet arī no Baltijas valstīm
“Medicīnas pakalpojumi, pētniecība un tehnoloģijas ir nozares ar augstu produktivitāti un pievienotās vērtības potenciālu, ko apliecina, piemēram, dati par Skandināvijas valstu ekonomiku. Latvija šajās jomās joprojām ievērojami atpaliek no ES un Skandināvijas, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta procentuālo daļu,” norāda Ekonomikas ministrija.
Runājot par izmaksām uz vienu iedzīvotāju, mūsu veselības aprūpe ir ievērojami sliktāka nekā Skandināvijā: Latvijā tā izmaksā 1770 eiro, salīdzinot ar 6100 eiro Dānijā, 6050 eiro Zviedrijā un 5150 eiro Somijā. Zināmu mierinājumu var sniegt mūsu pārākums pār Poliju, kur gada izmaksas uz vienu iedzīvotāju nomināli ir 1350 eiro. Tomēr, pārrēķinot uz pirktspējas paritāti, mēs būtībā esam līdzvērtīgi Polijai, attiecīgi ar 2850 un 2800 eiro. Tikmēr Lietuva un Igaunija ir mūs apsteidz ar attiecīgi 3500 un 3400 eiro.
“Jaunie novatori”
Tomēr, runājot par ikgadējo finansējumu bioloģijai un medicīnas zinātnei, Latvija pašlaik šķiet bezcerīgi atpalikusi ne tikai no Skandināvijas, bet arī no kaimiņrepublikām. Investīcijas šajā nozarē Latvijā sasniedz tikai 70 miljonus eiro gadā, savukārt reģionālie līderi ir Zviedrija ar 4,8 miljardiem eiro, Dānija ar 2,4 miljardiem eiro un Polija ar 1,75 miljardiem eiro. Lietuva ik gadu tērē 160 miljonus eiro, bet Igaunija – 145 miljonus eiro.
Vienīgā Latvijas atšķirīgā iezīme ir lielais publiskā finansējuma īpatsvars šajās izstrādēs — 42%, kas ir augstāks nekā citās Baltijas valstīs. Starp citu, Zviedrijas privātie uzņēmumi veido 73% ieguldījumг veselības aprūpē un citās tā sauktajās dzīvības zinātnēs.
Tādām valstīm kā Latvija (inovāciju ziņā ieņem 25. vietu starp 27 ES dalībvalstīm), kas atrodas vienā grupā ar Bulgāriju, Rumāniju un Slovākiju, pat ir radīts politiski korekts termins “jaunie novatori”.
Tomēr, kā apgalvo Ekonomikas ministrija: “Inovācijām veselības aprūpē, medicīnas tehnoloģijās un datu apstrādē Latvijā ir spēcīgs pamats lietišķajā pētniecībā, ko apliecina Latvijas pētniecības universitāšu novērtējums starptautiskajos reitingos jomās, kas saistītas ar klīnisko pētniecību un biomedicīnu.”
Mācīties pelnīt naudu no zinātnes
Kā piemērs tiek minēta Latvijas Universitāte (LU). Pēdējo desmit gadu laikā tā ir izveidojusi daudzveidīgu starptautiskā publiskā un privātā finansējuma portfeli, ievērojami stiprinot savu pētniecības kapacitāti un inovāciju ekosistēmu. Daži no tās svarīgākajiem projektiem ir progresīvais materiālzinātnes centrs CAMART ar finansējumu aptuveni 30–35 miljonu eiro apmērā un Quantum Latvia iniciatīvas kvantu tehnoloģiju attīstībai ar kopējo finansējumu 10–15 miljonu eiro apmērā. Universitāte piedalās arī vairākos Horizon Europe konsorcijos, kuros LU finansējuma daļa parasti ir 1–3 miljoni eiro, un attīsta augstas veiktspējas skaitļošanas jaudas projektos, kuru vērtība ir līdz 5–7 miljoniem eiro.
LU arī aktīvi piesaista privāto finansējumu veselības aprūpes nozarē, īstenojot līgumpētījumus ar IT, farmācijas un biomedicīnas uzņēmumiem, finansējumam svārstoties no 0,1 līdz 1 miljonam eiro.
Universitātes slimnīcas kā izaugsmes punkti
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Gaiļezers) aktīvi darbojas medicīnas zinātnē, īstenojot projektus, kas vērsti uz sabiedrības veselības drošības un krīzes gatavības stiprināšanu (HERA WGS-NMRL-Latvia – 1,2 miljoni eiro, 2023.–2026. g.) un visaptverošu onkoloģijas centru tīklu (EUnetCCC – 0,58 miljoni eiro, 2024.–2028. g.).
Papildus 90 miljonu eiro investīcijām Gaļezera slimnīcās un 3,1 miljona eiro investīcijām bijušajā Biķernieku dzelzceļa slimnīcā, Latvija izstrādā plānus specializēta plaušu veselības un ārstēšanas centra būvniecībai (85 miljoni eiro, līdz 2029. gadam) un Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai (69 miljoni eiro, līdz 2029. gadam).
Nacionālā līderība
Savukārt kopējais finansējums modernas infrastruktūras attīstībai integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai P. Stradiņa slimnīcā sasniedz 42 miljonus eiro.
Investīcijas paredzētas klīniskās pētniecības kapacitātes stiprināšanai jomās, kurās Stradiņa slimnīca jau ir valsts līdere. Investīcijas paredzētas, lai stiprinātu klīniskās pētniecības kapacitāti jomās, kurās Stradiņi jau ir “valsts mērogā vadošā” iestāde, kas pārrauga kardioloģiju, transplantoloģiju, intensīvo terapiju, infekciju kontroli, onkoloģiju, pulmonoloģiju un digitālo veselību visā Latvijā.
2020. gadu pirmajā pusē Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tika ieguldīti 75,5 miljoni eiro, būtiski uzlabojot gan jauno pacientu atveseļošanos, gan pediatrijas zinātnisko potenciālu Latvijas Republikā.
Tomēr pēdējos gados visā Latvijas civilajā sektorā, tostarp veselības aprūpē, ir novērots “kritisks finanšu resursu trūkums”. Ekonomikas ministrija to skaidro ar ģeopolitisko situāciju un aizsardzības prioritāti.
Piemēram, Latvijas Universitāte attīstībai var tērēt tikai 3%, savukārt nepieciešami vismaz 10%.Gaiļezera kapitālieguldījumi no 2023. līdz 2025. gadam samazinājās no 19 līdz 9%.Lai uzturētu tikai pašreizējo infrastruktūru, Austrumu slimnīcai ik gadu ir nepieciešams papildu finansējums 30 miljonu eiro apmērā, kas, domājams, tiks iegūts no ES fondiem.
Ar skatu nākotnē
Neskatoties uz iepriekšminētajiem izaicinājumiem, Lietuvas Republika ir sagatavojusi iepriekšminēto 1,19 miljardu eiro investīciju platformu, kas ietver medicīnas inovāciju centrus, kuru pamatā ir universitātes slimnīcu tīkls:
– Tehnoloģiju un inovāciju pētniecības centrs (328 miljoni eiro);
– Uzlabotās kardioloģijas centrs (440 miljoni eiro);
– Onkoloģijas un infektoloģijas centrs (353 miljoni eiro);
– Bērnu un jauniešu veselības centrs (70 miljoni eiro).
Solījumi ietver arī starojuma tehnoloģiju un drošības, precīzās medicīniskās diagnostikas un biofarmaceitisko līdzekļu izstrādi no dabas resursiem.
Trūkstot iekšzemes finansējumam, valsts, visticamāk, paļaujas uz ārējiem resursiem: jebkurā gadījumā Ekonomikas ministrija jau ir aprēķinājusi, ka par katru ieguldīto eiro Eiropas Savienība atgriezīs 6 eiro!
Avots: LETA, Segodņa, Niks Kabanovs
