Laikraksts Segodņa vēstī, ka straujš pacientu skaita pieaugums Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” rada pārslodzi, apgrūtinot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas administrācijas nesen izplatītā vēstule, kopš 2024.gada sākuma neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) uzņemšanas nodaļās pacientu skaits turpina augt.2024.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, Austrumu slimnīcā neatliekamo palīdzību saņēmušo pacientu skaits palielinājies par 12%.Par 17% pieauga to pacientu skaits, kuriem pēc neatliekamās palīdzības nācās ārstēties slimnīcā.Par 17% palielinājies arī to pacientu skaits, kuri saņēmuši neatliekamo palīdzību dažādu smagu traumu dēļ.
No tiem, kas slimnīcā ieradās paši (pirmajā ceturksnī aptuveni 120 cilvēku dienā), gandrīz 60%, pēc izmeklēšanas ārstēšanos turpināja mājās, bet 40% bija nepieciešama ārstēšana slimnīcā.
Austrumu slimnīcā pēc neatliekamās palīdzības arvien biežāk vēršas ne tikai rīdzinieki un Rīgas apkaimju iedzīvotāji, bet arī cilvēki no attālākiem novadiem. Turklāt nereti pacienti universitātes slimnīcā nonāk nevis dzīvībai bīstamu stāvokļu vai akūta paasinājuma dēļ, bet tādu iemeslu dēļ, kuru gadījumā palīdzību varēja saņemt vai nu no ģimenes ārsta, vai poliklīnikā. Piemērs ir situācijas, kad cilvēkam nepieciešama slimības lapa, taču viņš nav vērsies pie ģimenes ārsta, bet ar saaukstēšanās simptomiem devies uz Austrumu slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļu. Vēl kliedzošāks gadījums bijis ar pacientu, kurš devies uz neatliekamās palīdzības nodaļu, jo viņu… sakodušas blusas. Šie un līdzīgi gadījumi rada papildu slogu ārstiem, kā arī pagarina rindas, liekot pacientiem ar vieglām traumām vai dzīvību neapdraudošu slimību gaidīt ilgu laiku.
Kā norāda Austrumu slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs ārsts Aleksejs Višņakovs, pacientu plūsmas pieaugums nav pārejoša parādība, bet gan nemainīga un stabila tendence.
Šobrīd, piemēram, slimnīcas “Gaiļezers” noslogojums ir 87%, bet Biķernieku slimnīcas noslogojums nekad nav bijis mazāks par 85%. Austrumu slimnīcā neatliekamo palīdzību 24/7 sniedz 16 specializāciju ārsti un nepieciešamības gadījumā speciālisti tiek izsaukti ārpus darbalaika. Vidēji viens ārsts dežūrā izmeklē ap 40 pacientu (izmeklēšana, analīzes utt.). Ierīkoti papildu medicīnas posteņi un gultas novērošanai. Taču ne šie, ne citi pasākumi vēl nav noveduši pie vēlamā rezultāta – tie nemazina pacientu plūsmu un attiecīgi arī gaidīšanas laiku. Ja pacienta dzīvībai briesmas nedraud, kopējais uzturēšanās laiks Austrumu slimnīcā (izmeklēšana, ārstniecības un diagnostikas procedūras un gaidīšana) var ilgt 4-6 stundas vai pat ilgāk.
Īpašu satraukumu administrācijai un mediķiem rada fakts, ka Austrumu slimnīcas NMP dienests ir sabrukumam tuvā stāvokli mierīgā laikā, kad, par laimi, nenotiek nekas ārkārtējs – dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas, militārās operācijas utt.
Tikmēr Austrumu slimnīca ir NATO stratēģiskais partneris – tai ir pienākums būt gatavai sniegt neatliekamo palīdzību dabas un krīzes situācijās, kad ir ne tikai liels pacientu pieplūdums, bet daudz pacientu ir smagā vai kritiskā stāvoklī. Tai pašā laikā saskaņā ar metodiskiem ieteikumiem, lai pilnvērtīgi sniegtu palīdzību, ārstniecības iestādes noslodze nedrīkst pārsniegt 80%.
“Iepriekš minētie piemēri un Austrumu slimnīcas statistika liecina, ka ievērojama daļa pacientu tā vietā, lai vērstos NMP iestādē, varētu doties pie ģimenes vai dežūrārsta.
Taču viņi tomēr labprātāk vēršas Austrumu slimnīcas NMP nodaļā,” rezumē Austrumu slimnīcas NMP nodaļas administrācija, uzsverot, ka nepieciešami steidzami risinājumi, lai samazinātu universitātes slimnīcu slodzi.
Segodņa redakcija rezumē, ka vairākkārt runāts un rakstīts, ka NMP galvenais uzdevums ir glābt pacientu dzīvības vai veselību situācijās, kad ir augsts smagu neatgriezenisku seku risks.
Un tas, ka ārstu darbu sarežģī pacienti ar problēmām, kuras acīmredzami nav steidzamas, protams, ir nepieņemami. Bet redakcija aicina paskatīties uz situāciju ar pacienta acīm: kāpēc viņš dod priekšroku vairākas stundas gaidīt rindā, nevis iet vieglāku ceļu, lai atrisinātu savas problēmas? Vai tas tiešām ir vieglākais veids? Pirmkārt, ne katrs, kurš jūtas slims, var objektīvi novērtēt, cik bīstams ir viņa stāvoklis un kādas sekas var rasties, ja steidzami nemeklēs medicīnisko palīdzību. Un, otrkārt, nokļūstot NMP nodaļā pat pēc vairāku stundu pavadīšanas rindā pacients galu galā saņem medicīnisko pakalpojumu – savukārt “ambulatorais” ceļš nozīmē nedēļu, dažreiz pat mēnešus ilgu gaidīšanu (par finansiālo aspektu vispār nerunājot). Turklāt daudzi medicīniskie pakalpojumi vietējās slimnīcās netiek sniegti.
Par daļas pacientu neapzinīgumu var runāt daudz, bet diez vai uz Austrumu slimnīcas NMP nodaļu plūstu pacientu straumes, ja cilvēkiem būtu vieglāk un ātrāk saņemt ambulatorisku medicīnisko palīdzību.
Austrumu slimnīcas administrācijas paustā problēma ir tikai simptoms. Tās cēloņi meklējami veselības aprūpes sistēmā. Un te plašs darba lauks paveras Veselības ministrijai. Redakcija nosūtījusi Veselības ministrijai lūgumu komentēt Austrumu slimnīcas NMP situāciju. Atbildes nav.
www.farmacija-mic.lv
Ģimenes ārsti pacientus ingorē. Tāpēc arī cilvēki tos izvairās vēl apmeklēt. Daudzus regulāri nav iespējams sazvanīt, ne caur reģistratūru, ne ārsta tālruni. Mājas vizītēs vairs nebrauc, atliek ar aizdomām par vīrusu, ļoti sliktā pašsajūtā vilkties uz pieņemšanu, īpaši, ja nepieciešama DNL. Un tur vēl izrādās, ka ārstam mainīts darba laiks…