Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Valdība otrdien uz nedēļu atlika Labklājības ministrijas (LM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi pilngadīgām personām izskatīšanu.
Ziņojumā piedāvāts no 2030. gada invaliditātes noteikšanā lielāku nozīmi piešķirt cilvēka funkcionēšanas spējām, nevis diagnozei, kā arī kopšanas pabalstu palielināt līdz 450 vai 540 eiro mēnesī atkarībā no nepieciešamās aprūpes intensitātes.
Ministrija vēlas invaliditātes ekspertīzē mazināt medicīniskās diagnozes dominējošo nozīmi un kā vadošo kritēriju statusa piešķiršanai nostiprināt personas funkcionēšanas izvērtējumu. Plānots vērtēt ne tikai veselības traucējumus, bet arī to ietekmi uz cilvēka pašaprūpi, mobilitāti, saziņu, mājsaimniecības darbiem, nodarbinātību un līdzdalību sabiedrībā.
Patlaban pilngadīgās personas, piesakoties invaliditātes ekspertīzei, aizpilda funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu. LM secinājusi, ka šāds “subjektīvs pašnovērtējums” nav pietiekams lēmuma pieņemšanai, turklāt papīra anketās sniegtos datus nav iespējams sistemātiski elektroniski analizēt un salīdzināt ar medicīnisko informāciju. Tādēļ plānots pašnovērtējuma anketu aizstāt ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto invaliditātes novērtēšanas instrumentu “WHODAS 2.0”. Anketu sarunā ar personu aizpildītu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) funkcionālais speciālists – ergoterapeits vai fizioterapeits.
Pēc sākotnējā izvērtējuma personai piemērotu vienu vai vairākus mērķētos protokolus redzes, dzirdes, kustību, garīgās veselības vai hronisku slimību radīto traucējumu novērtēšanai. Ārsti vērtētu ķermeņa funkcijas un struktūras, bet funkcionālie speciālisti – personas aktivitātes un līdzdalību ikdienas dzīvē.
Pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes gadījumā cilvēku paredzēts vērtēt klātienē VDEĀVK telpās. Savukārt atkārtotas ekspertīzes gadījumā novērtēšana noteiktos apstākļos varētu notikt arī attālināti. Savukārt cilvēkiem, kuriem jāvērtē īpašas kopšanas nepieciešamība, novērtējumu veiktu dzīvesvietā.
Projekts nav saskaņots ar Finanšu ministriju (FM), kas iebildusi, ka par turpmāko rīcību būtu jālemj tikai pēc invaliditātes un īpašas kopšanas nepieciešamības novērtēšanas pieejas pilotprojekta rezultātu apkopošanas un secinājumu izdarīšanas.
FM norādījusi, ka ziņojumā paredzēto risinājumu īstenošanai būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums – 631 845 eiro 2029. gadā, 57,05 miljoni eiro 2030. gadā, 57,62 miljoni eiro 2031. gadā, 58,76 miljoni eiro 2032. gadā, bet no 2033. gada – 68,99 miljoni eiro ik gadu.
FM uzsvērusi, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2028.-2030. gadā būs negatīva, tādēļ papildu finansējums bez kompensējošiem pasākumiem nebūs pieejams. Nepieciešamais finansējums jārod esošo līdzekļu robežās, tos pārskatot un optimizējot, tādēļ FM lūgusi no ziņojuma izslēgt pielikumus ar papildu finansējuma aprēķiniem un izņemt norādes uz papildu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību.
FM arī iebildusi pret kopšanas pabalsta palielināšanas iekļaušanu šajā ziņojumā, norādot, ka šis jautājums nav tieši saistīts ar invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveidi un būtu skatāms atsevišķi.
Projektu nav saskaņojis arī Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, iebilstot pret mērķēto protokolu noteikšanu par obligātu invaliditātes novērtēšanas posmu visām personām. Organizācijas ieskatā tie būtu izmantojami tikai sarežģītos vai pretrunīgos gadījumos, ja ar “WHODAS 2.0”, medicīnisko informāciju un funkcionālā speciālista vērtējumu nepietiek.
Organizācija arī kritizē ieceri invaliditātes smaguma pakāpi noteikt, aprēķinot matemātisko vidējo rādītāju. Tā uzskata, ka smagu ierobežojumu kādā būtiskā pamatfunkcijā, piemēram, pašaprūpē, mobilitātē, komunikācijā, redzē vai dzirdē, nedrīkstētu mazināt labāk saglabātas spējas citās jomās. Tā aicinājusi pilotprojektā pārbaudīt modeli, kurā funkcionēšanas novērtējumu veic ārpus VDEĀVK strādājoši, valsts apmaksāti funkcionālie speciālisti, saglabājot komisijai gala lēmuma pieņemšanu. Tas cilvēkiem būtu pieejamāks un mazāk apgrūtinošs risinājums, uzskata organizācija.
Organizācija arī norādījusi, ka pirms pilnās sistēmas apstiprināšanas jāizvērtē jaunās pieejas ietekme uz invaliditātes grupām, īpašas kopšanas atzinumiem, procesa ilgumu, izmaksām, cilvēku administratīvo slogu un tiesībām apstrīdēt pieņemtos lēmumus.
Līdztekus tā apgalvo, ka ziņojumā nav pietiekami atspoguļota personu ar invaliditāti pārstāvošo organizāciju un dažādu mērķgrupu iesaiste risinājuma izstrādē. Organizācija arī aicinājusi paredzēt papildu garantijas klātienes ekspertīzēs, tai skaitā iespēju pēc personas lūguma veikt audio vai video ierakstu.
Savukārt romu sieviešu biedrība “Sāre khetene” norādījusi, ka piedāvātais modelis dublētu procesus, palielinātu birokrātiju un radītu papildu izmaksas gan valstij, gan iedzīvotājiem. Biedrības vērtējumā tas īpaši varētu skart viegli ievainojamas sabiedrības grupas, tai skaitā romus. Organizācija aicinājusi vispirms nodrošināt kvalitatīvu pašreizējās sistēmas darbību, nevis veidot jaunu un sarežģītāku kārtību.
Sieviešu invalīdu biedrība “Aspāzija” pievienojas citu organizāciju paustajiem iebildumiem, apšaubot ziņojumā izmantoto ārvalstu labās prakses piemēru izvēli. Biedrība norādījusi, ka darbā ar personām ar invaliditāti Latvija parasti orientējas uz Ziemeļvalstu un Somijas pieredzi, bet Kipras piemērs, kas minēts ziņojumā, neesot pietiekami reprezentatīvs un Latvijas apstākļiem atbilstošs. “Aspāzija” arī uzsvērusi, ka VDEĀVK būtu jāizvērtē iesniegtie dokumenti, nevis pašai tie jāsagatavo, lai izvairītos no iespējama interešu konflikta.
Līdzīgus iebildumus par piedāvāto modeli izteikusi arī Jelgavas sieviešu invalīdu organizācija “Zvaigzne”.
Avots: LETA
