Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs 8. jūnijā un 9. jūnijā rīkos starptautisku simpoziju “Ķermeņi, rūpes un sociālā nākotne”, liecina muzeja publicētā informācija.
Pasākumā pētnieki un veselības aprūpes speciālisti diskutēs par reproduktīvās veselības tehnoloģiju, demokrātijas un sociālās nevienlīdzības krustpunktiem. Simpozijs veltīts jautājumam, kā reproduktīvās tehnoloģijas vienlaikus paplašina pašnoteikšanās un piederības iespējas, bet arī nostiprina izslēgšanas un kontroles mehānismus. Diskusiju centrā būs reprodukcijas lēmumu politiskā, sociālā un ekonomiskā dimensija.
Organizatori norāda, ka reproduktīvā veselība vēsturiski bijusi cieši saistīta ar priekšstatiem par normalitāti, rūpju morālo ekonomiku un nākotnes redzējumiem.
No eigēnikas idejām starpkaru Eiropā līdz mūsdienu debatēm par abortiem, medicīnisko apaugļošanu un ģenētiskām intervencēm – reprodukcija kļuvusi par jomu, kur biomedicīna savijas ar politiskās varas īstenošanu un sociālo nevienlīdzību.
Simpozijā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kā personiskās vēlmes saistās ar valsts interesēm un globālo tirgu, kā arī kā autoritāru un totalitāru režīmu mantojums ietekmē mūsdienu diskusijas par pieejamību, taisnīgumu un normalitāti laikā, kad daudzviet pasaulē demokrātiskās institūcijas kļūst trauslākas.
Galvenos referātus sniegs antropoloģe Agņeška Košciaņska no Varšavas Universitātes ar priekšlasījumu par Polijas publiskajām un privātajām diskusijām par reproduktīvajām tiesībām, katolicismu un valsti, kā arī socioloģe Anika Kēniga no Berlīnes Brīvās universitātes, pievēršoties reproduktīvo tehnoloģiju un globālo tirgu savijumiem krīžu apstākļos.
Dalība simpozijā būs bez maksas.
Sociālo un humanitāro zinātņu, kā arī veselības aprūpes jomu pārstāvji, tostarp antropologi, sociologi, vēsturnieki, politikas un filosofijas pētnieki, dzimtes studiju un medicīnas humanitāro nozaru pārstāvji aicināti pieteikties lasīt ziņojumu pasākumā.
Kā iespējamās tēmas norādīta reproduktīvās pārvaldības vēsture, tostarp eigēnika, pronatālisms, pilsonība un šo procesu mantojums.
Tāpat muzejs rosina referēt par “cerību tehnoloģijām” – medicīnisko apaugļošanu, ģenētiku, surogāciju un jaunajām reproduktīvajām tehnoloģijām.
Vienlaikus priekšlasījumi var būt par pieredzes un iemiesotības tēmām, kā, zaudējumu, invaliditāti, intimitāti un ikdienas ētikas praksēm reproduktīvajā aprūpē.
Līdztekus iespējamie temati var būt saistīti ar vides un planētas dimensijām, reproduktīvo darbu un rūpju ekonomikām.
Pieteikumus ar simpozija ziņojuma nosaukumu un līdz 200 vārdu aprakstu jāiesniedz tiešsaistē līdz 1. martam plkst. 23.55.
Par pieteikumu rezultātiem informēs 15. martā.
Simpozijs ir daļa no šī gada izstādes “Nepieskaitāmie” publiskās programmas. Izstāde, kas būs apskatāma no maija, pēta, kā progresa idejas veidojušas priekšstatus par cilvēka un citu dzīvo būtņu spējām, vērtību un veselības kritērijiem.
Avots: LETA
