Sabiedrības paradumi zāļu un uztura bagātinātāju lietošanā atklāj virkni risku. Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% Latvijas iedzīvotāju ir lietojuši citam ģimenes loceklim vai draugam izrakstītus recepšu medikamentus, savukārt 22% jeb vairāk nekā katrs piektais atzīst, ka sev izrakstītos recepšu medikamentus ir devuši kādam citam, liecina EUROAPTIEKA veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Īpaši izteikts paradums lietot citam cilvēkam paredzētus medikamentus ir iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 59 gadiem – gandrīz katrs otrais aptaujātais šajā vecumā atzīst, ka kaut reizi lietojis citam cilvēkam izrakstītas recepšu zāles. Savukārt gandrīz katrs trešais seniors (60-74 gadi) ir devis savas recepšu zāles citam cilvēkam ar, viņaprāt, līdzīgiem simptomiem.
Aptauja atklāj arī citus riskantus paradumus zāļu un uztura bagātinātāju lietošanā. 42% iedzīvotāju kaut reizi ir lietojuši zāles vai uztura bagātinātājus pēc to derīguma termiņa beigām, un tikai 33% Latvijas iedzīvotāju vienmēr vai bieži konsultējas ar ārstu vai farmaceitu par vairāku zāļu un uztura bagātinātāju savstarpējo saderību.
“Pareiza zāļu lietošana nav tikai individuāla izvēle – tas ir būtisks sabiedrības veselības jautājums. Aptiekas uzdevums nav tikai nodrošināt zāļu pieejamību. Mūsu profesionālā un ētiskā atbildība ir palīdzēt cilvēkiem tās lietot droši un pārdomāti, saprast iespējamos mijiedarbības riskus un zināt, kad nepieciešams farmaceita vai ārsta padoms. Aptauja parāda, ka šajā jomā mums kā sabiedrībai vēl ir daudz darāmā,” uzsver EUROAPTIEKA valdes priekšsēdētāja un vadītāja Latvijā Nataļja Zaharova.
Pašdiagnostika un internets arvien biežāk ietekmē arī lēmumus par zāļu un uztura bagātinātāju lietošanu
Aptauja izgaismo arī to, kā mainās cilvēku informācijas meklēšanas un lēmumu pieņemšanas paradumi veselības jautājumos. Ja rodas jautājumi par zālēm vai uztura bagātinātājiem, 37% iedzīvotāju vēršas pie farmaceita, bet teju tikpat (35%) informāciju meklē internetā. Savukārt 15% atzīst, ka izmanto mākslīgā intelekta rīkus, piemēram, ChatGPT.
Katrs piektais jeb 20% aptaujāto pēc pašdiagnostikas, izmantojot Google vai ChatGPT, ir iegādājies zāles vai uztura bagātinātājus bez ārsta vai farmaceita konsultācijas. Jauniešu vidū šāda rīcība sastopama vēl biežāk: katrs ceturtais iedzīvotājs līdz 39 gadu vecumam ir iegādājies zāles vai uztura bagātinātājus pēc internetā vai MI rīkā veiktas pašdiagnostikas.
Arī sociālo tīklu saturs var ietekmēt ar veselību saistītas izvēles – 23% aptaujāto ir iegādājušies uztura bagātinātājus pēc satura veidotāja reklāmas. Vienlaikus 34% atzīst, ka uztura bagātinātājus ir lietojuši pēc saviem ieskatiem, iepriekš nepārbaudot lietošanas instrukciju vai to saderību ar citām lietotajām zālēm un uztura bagātinātājiem.
“Internets un mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt cilvēkam orientēties informācijā, taču tie nevar aizstāt individuālu profesionālu izvērtējumu par konkrētam cilvēkam piemērotu zāļu lietošanu. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad vienlaikus tiek lietotas vairākas zāles vai uztura bagātinātāji, tādēļ aicinām – ja ir šaubas, pajautājiet farmaceitam,” norāda N.Zaharova.
Arī šķietami ikdienišķi paradumi norāda uz zāļu lietošanas kļūdām
Aptaujas dati rāda, ka 31% iedzīvotāju mēdz zālēm vai uztura bagātinātājiem uzdzert kafiju, enerģijas dzērienu vai sulu. Šādi ikdienas paradumi vēlreiz apliecina nepieciešamību nepaļauties uz pieņēmumu, ka zāļu lietošana ir pašsaprotama, bet pievērst uzmanību lietošanas norādījumiem un neskaidrību gadījumā konsultēties ar farmaceitu.
Lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret zāļu lietošanu, EUROAPTIEKA īsteno kampaņu “Veido pareizas attiecības ar zālēm!”. Tās mērķis ir izglītot sabiedrību par pareizu un drošu zāļu lietošanu, mudinot iedzīvotājus pārliecināties par vienlaikus lietoto zāļu savstarpējo mijiedarbību un iespējamo mijiedarbību ar uztura bagātinātājiem, ievērot zāļu uzglabāšanas nosacījumus, glabāt tās bērniem nepieejamā vietā, kā arī nederīgās zāles nodot aptiekā drošai iznīcināšanai, tādējādi sargājot gan veselību un ģimeni, gan apkārtējo vidi.
Avots: LETA
