Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
No antibiotikām, sirds un asinsvadu zālēm līdz elpceļu slimībām paredzētiem preparātiem – liela daļa medikamentu joprojām ir deficīts daudzās Eiropas valstīs. Eiropas lielākās farmaceitu organizācijas – Eiropas Savienības Farmācijas grupas (Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) gadskārtējā ziņojumā par zāļu trūkumu norādīts, ka 2023.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, situācija ir pasliktinājusies vēl vairāk.
Tā, piemēram, Nīderlandē vien pagājušajā gadā tika reģistrēti 2292 zāļu deficīta gadījumi, kas skāra aptuveni 5 miljonus cilvēku. Zāļu trūkuma gadījumu skaits ievērojami palielinājās arī citās valstīs – Zviedrijā, Portugālē un Spānijā.
PGEU prezidents Ariss Prinss (Aris Prins) paudis: “Neskatoties uz to, ka farmaceiti pērn turpināja darīt visu iespējamo, lai rastu risinājumus, zāļu trūkums joprojām daudzus pacientus atstāj bez nozīmētās ārstēšanas. Šī situācija rada neapmierinātību un neērtības pacientiem un grauj viņu uzticību farmaceitiem un veselības aprūpes sistēmai kopumā. Tas rada stresu arī aptieku darbiniekiem un papildu administratīvo slogu aptieku ikdienas darbam.”
2023. gadā katra Eiropas Savienībā (ES) strādājošā aptieka nedēļā vidēji 10 stundas pavadīja, lai risinātu zāļu trūkuma problēmas, ziņo PGEU. Pēdējo 10 gadu laikā šis laiks ir trīskāršojies; tas ir laiks, ko farmaceiti varētu veltīt citiem noderīgiem uzdevumiem, piemēram, pacientu konsultēšanai par drošu un efektīvu zāļu lietošanu, norāda organizācija. Vēl lielāku slogu tas aptiekām rada pašreizējā veselības aprūpes darbaspēka trūkuma dēļ. Aptiekas daudz laika un darba iegulda tajā, lai sniegtu pacientiem risinājumus zāļu deficīta gadījumā.
Starp valstīm pastāv lielas atšķirības attiecībā uz iespējām, ko farmaceiti var pielietot, lai atrastu alternatīvas, ja parakstītās zāles nav pieejamas. PGEU uzskata, ka farmaceitiem ir jāpiešķir lielāka elastība un jādod iespēja izmantot savas prasmes, zināšanas un pieredzi, lai efektīvi palīdzētu pacientiem.
“ES farmācijas tiesību aktu reforma ir unikāla iespēja izveidot noturīgāku piegādes ķēdi un uzlabot deficīta novēršanu, uzraudzību un pārvaldību. Tomēr mums ir vajadzīgi steidzamāki pasākumi, lai risinātu šo hronisko problēmu un mainītu negatīvo tendenci, par kuru farmaceiti ir ziņojuši jau vairāk nekā desmit gadus. Mēs mudinām par iztrūkumu ziņot agrāk, sniegt laicīgāku informāciju farmaceitiem un noteikt godīgāku zāļu pārdali starp valstīm,” uzsvēris PGEU prezidents Prinss.
Pasaules farmācijas industrijas eksperti deficītā vaino piegādes ķēdes nepilnības, ražošanas aizkavēšanos un pieprasījuma pieaugumu. Pieprasījums pēc zālēm attīstītajās valstīs ir palielinājies sabiedrības novecošanas un hronisko slimību pieauguma dēļ. Sava nozīme ir arī uzlabotai piekļuvei veselības aprūpei jaunattīstības valstīs ar pieaugošu ekonomiku un arvien augošu iedzīvotāju skaitu, antibiotiku rezistencei, kā arī izmaiņām kvalitātes kontrolē un izejvielu deficīta regulējumā.
Sagatavoja Elīna Badune
