Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) datiem 2023. – 2024. gadā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – ES/EEZ) valstis līdz 2024. gada aprīlim ir ziņojušas par gandrīz 60 000 garā klepus gadījumiem, kas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz paziņoto gadījumu skaitu 2022. gadā un 2021. gadā. Pēc Centra provizoriskiem datiem Latvijā no gada sākuma līdz 2024. gada 10. jūlijam reģistrēts 881 garā klepus gadījums (salīdzinājumam 2022. un 2023. gada attiecīgajā laika posmā reģistrēti attiecīgi 10 un 37 garā klepus gadījumi). No visiem šogad reģistrētajiem garā klepus gadījumiem 21 bija bērniem līdz viena gada vecumam, 369 cita vecuma bērniem un 464 pieaugušajiem.
Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka garais klepus izraisa lielākas epidēmijas ik pēc trim līdz pieciem gadiem pat valstīs ar augstu vakcinācijas līmeni un šī infekcija joprojām ir nozīmīgs sabiedrības veselības izaicinājums. Zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, neimunizētiem vai daļēji imunizētiem zīdaiņiem, ir vislielākais smagu slimību iznākumu risks, un lielākā daļa ar garo klepu saistītu hospitalizāciju un nāves gadījumu notiek šajā neaizsargātajā vecuma grupā. Pēc ECDC datiem no 2011. līdz 2022. gadam ES/EEZ valstīs kopumā tika ziņots par 103 nāves gadījumiem, no kuriem 69 (67 %) bija zīdaiņiem un 25 (24 %) bija seniori vecumā no 60 gadiem. Savukārt laika posmā no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada aprīlim kopā ziņots par 19 nāves gadījumiem: 11 (58%) zīdaiņiem un astoņiem (42%) senioriem (60 gadi un vairāk. SPKC epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka Latvijā kopš 2012. gada reģistrēti 4 nāves gadījumi zīdaiņiem, kuri saslimuši ar garo klepu. Latvijā bērnu vakcinēšanas aptvere sasniedz PVO ieteiktos 90%.
Avots: LETA
