Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Krākšanu daudzi uztver kā sadzīvisku neērtību vai joku tematu. Taču ne vienmēr krākšana ir tikai skaņa, kas traucē mājiniekiem. Dažkārt tā signalizē par elpceļu sašaurinājumu un nopietnu saslimšanu – obstruktīvu miega apnoju. Klīnikas LORENT otolaringoloģe Dr. Rudīte Pivņenko skaidro, kā atšķirt nekaitīgu krākšanu no situācijām, kad noteikti jāvēršas pie ārsta.
Kad krākšana ir norma?
Krākšana rodas brīdī, kad gaiss plūst caur sašaurinātiem elpceļiem. Dažkārt tas ir īslaicīgs stāvoklis un par nopietnu problēmu neliecina.
Piemēram, dažas naktis cilvēks var pakrākt saaukstēšanās laikā, kad deguns ir aizlikts, alerģijas saasinājuma periodā vai pēc ballītes, jo alkohols atslābina elpceļu muskulatūru. Šādās situācijās krākšanai vajadzētu pāriet, līdzko cēlonis novērsts.
Taču, ja krākšana turpinās mēnešiem vai pat gadiem bez acīmredzama iemesla, to nevajadzētu uzskatīt par normu.
Kāpēc krākšana var kļūt par veselības problēmu?
Daļai cilvēku krākšana ir tikai skaņa, kas nerada kaitējumu veselībai. Pavisam kas cits – ja miega laikā elpceļi periodiski noslēdzas, cilvēks uz brīdi pārstāj elpot un organisms saņem mazāk skābekļa. Šādu stāvokli sauc par obstruktīvu miega apnoju, un tā var kļūt bīstama, jo ilgstošs skābekļa trūkums ietekmē visu organismu – pasliktinās miega kvalitāte, palielinās slodze sirdij un asinsvadiem, pieaug dažādu hronisku slimību risks.
“Cilvēks pats apnoju bieži nemaz nepamana. Pirmie, kas ievēro elpošanas apstāšanos miegā, ir partneris vai ģimenes locekļi. Starp citu, arī mājas mīļdzīvnieki. Pacienti bieži brīnās, kāpēc kaķis vai suns naktī uzstājīgi modina. Dzīvnieks jūt, ka kaut kas nav kārtībā,” novērojusi Dr. Rudīte Pivņenko.
Dzīvojot vienam, pazīmes pamanīt ir grūtāk, taču ne neiespējami.
Pazīmes, kuras nevajadzētu ignorēt
Par miega apnoju var liecināt ne tikai skaļa krākšana. Uzmanību vajadzētu pievērst arī tad, ja:
• miega laikā novērojamas elpas apstāšanās vai aizrīšanās epizodes;
• cilvēks mostas noguris, lai gan ir gulējis pietiekami ilgi – 7–9 stundas;
• dienas laikā ir izteikta miegainība;
• no rīta regulāri ir smaga galva, sausa mute vai paģiru sajūta, kaut arī iepriekšējā vakarā nav lietots alkohols;
• ir grūti koncentrēties, pasliktinās darbaspējas;
• neizdodas veiksmīgi kontrolēt paaugstinātu asinsspiedienu vai lieko svaru.
Daudzi šos simptomus saista ar stresu vai pārslodzi, taču nereti to cēlonis ir nekvalitatīvs miegs un skābekļa trūkums naktī. Īpaša uzmanība noguruma sajūtai dienas laikā jāpievērš autovadītājiem: risks aizmigt pie stūres apdraud ne tikai pašu, bet arī apkārtējo cilvēku veselību un dzīvību.
Kā noskaidrot, vai krākšana ir bīstama?
Ja krākšana ir regulāra vai rodas aizdomas par miega apnoju, viens no svarīgākajiem izmeklējumiem ir miega poligrāfija. Zelta standarts visā pasaulē ir polisomnogrāfija, kas ir tehniski sarežģītāka un tādēļ grūtāk pieejama, taču, rodoties aizdomām par obstruktīvo miega apnoju, parasti pietiek ar miega poligrāfiju mājas apstākļos pacientam ierastā vidē. Tas ir nesāpīgs un neinvazīvs izmeklējums, kura laikā tiek izvērtēta elpošana, skābekļa līmenis un citi rādītāji miega laikā. Izmeklējums palīdz noteikt, vai krākšana ir tikai skaņa, vai arī miega laikā rodas elpas apstāšanās epizodes.
Pēc šī izmeklējuma iespējams izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku.
Kam risks ir vislielākais?
Miega apnoju biežāk konstatē cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un citām hroniskām saslimšanām.
Liekais svars un miega apnoja bieži veido apburto loku – jo sliktāka miega kvalitāte un mazāk skābekļa organisms saņem, jo grūtāk normalizēt vielmaiņu un samazināt ķermeņa masu. Tādēļ pacientiem, kuri ārstējas pie kardiologa, endokrinologa vai pneimonologa, būtu ieteicams izvērtēt arī elpošanu miegā. Tomēr to var darīt katrs, kurš vēlas, negaidot īpašu speciālista nosūtījumu.
“Statistika rāda, ka, testējot ar miega poligrāfu vīriešus virs 40 gadu vecuma, kuriem pat nav nekādu sūdzību, līdz 70 % gadījumu konstatē miega apnoju. Skābekļa trūkums nesāp, tas ir ilgstošs, lēns process, kuru ilgi var nepamanīt,” brīdina Dr. Rudīte Pivņenko.
Bērnu krākšanu nedrīkst uzskatīt par normu!
Atšķirībā no pieaugušajiem bērni reti kad krāc skaļi. Ar LOR ārstu būtu ieteicams konsultēties, ja:
• bērns miega laikā rada neparastas elpošanas skaņas – šņākuļo, elpo smagi vai trokšņaini;
• regulāri guļ ar atvērtu muti;
• arī dienā elpo caur muti.
“Bērni piedzimst gudri – deguns domāts elpošanai, mute ēšanai. Ja bērns neelpo caur degunu, viņam kaut kas traucē. Jo agrāk apzināsim un atrisināsim problēmas, jo mazāka iespēja, ka pieaugot būs nepareizs sakodiens, deformēti žokļi, smaga apnoja vai citas problēmas, ko var nākties risināt daudz ilgāk un sarežģītāk,” uzsver ārste.
Vai krākšanu var ārstēt?
Krākšanu var un vairumā gadījumu vajag ārstēt, negaidot, kad apnoja novedīs pie infarkta vai insulta. “Apnoja nav spriedums vai stigma – atkarībā no cēloņa ārstēšanas iespējas ir ļoti dažādas. Mēs vienmēr pieņemam lēmumu kopā ar pacientu, respektējot viņa vēlmes un iespējas,” stāsta Dr. Rudīte Pivņenko.
Daļai pacientu pietiek ar dzīvesveida izmaiņām – svara samazināšanu, alkohola lietošanas ierobežošanu vai gulēšanas pozas maiņu.
Ir apnojas paveidi, ko var kontrolēt ar ortodonta vai audiologopēda palīdzību. Piemēram, pozicionālu apnoju, kas izpaužas, guļot uz muguras, var kompensēt ar ortodontisku kapi – tā neļauj žoklim pietuvināties rīkles mugurējai sienai. Palīdz arī vingrinājumi rīkles muskulatūras stiprināšanai vai spilveni, kas neļauj ērti gulēt uz muguras.
Ja konstatē vidēji smagu vai smagu miega apnoju, var būt nepieciešams elpošanas atbalsts miegā. Šādos gadījumos ierīci vismaz daļēji kompensē valsts. Ja tomēr nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, tā prasa rūpīgu un niansētu plānošanu, kas katram pacientam ir dziļi individuāla.
Pret krākšanu jāattiecas kā pret mašīnas signalizāciju
Krākšana pati par sevi nav diagnoze, bet gan pirmais signāls, ka miega laikā sašaurinās elpceļi un var pietrūkt skābekļa. Jo agrāk problēma tiek atklāta, jo vieglāk to ārstēt un novērst nopietnas sekas.
“Ja krākšanu pavada elpas apstāšanās, izteikts nogurums dienā vai citas veselības problēmas, nevajadzētu samierināties ar domu, ka “tā jau ir visiem”. Krākšana ir kā mašīnas signalizācija: varbūt bērni rotaļājoties ir trāpījuši ar bumbu, bet varbūt kāds lauž vaļā durvis un nes prom visu, kas atstāts salonā. Ir vērts pārbaudīt, kāpēc signalizācija ieslēgusies. Cilvēks ar gadiem izjauktu miega struktūru – tas ir ne tikai fiziski neatjaunojies ķermenis, bet arī pastāvīgi nomākts prāts un garastāvoklis. Miega izmeklējums nesāp, bet dod atbildi un paver ceļu uz kvalitatīvāku miegu un labāku pašsajūtu,” atgādina klīnikas LORENT otolaringoloģe Dr. Rudīte Pivņenko.
Avots: LETA
