Birku ahrīvs: līdzestība

Pēteris Apinis, Dr.med.h.c. Gandrīz puse no pacientiem, kas saņem ārstu parakstītās zāles, tās nelieto kā norādīts (pat nelieto nemaz), pie kam lielākā daļa pārtrauc ārstēšanu, tiklīdz jūtas labāk. “Zāles nedarbojas pacientiem, kas tās nelieto” – šis izteikums ir piedēvēts bijušajam ASV veselības ministram (Surgeon General of the United States) Čarlzam Evretam Kūpam (C. Everett Koop). Līdzestība zāļu lietošanā ir visai ... Lasīt tālāk »

Ik gadu 27. martā atzīmē Pasaules līdzestības dienu, kuras mērķis ir veicināt pacientu aktīvu iesaisti ārstēšanās procesā un nozīmētās terapijas ievērošanā, lai uzlabotu hronisku slimību pārvaldību. Par līdzestības nozīmi vairāk stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. Līdzestības būtiskā nozīme ārstēšanā un profilaksē Līdzestība ir brīvprātīga un sadarbībā balstīta pacienta rīcība, ... Lasīt tālāk »

Cilvēka paša iesaistei ārstēšanā jeb līdzestībai ir liela nozīme – to uzlabojot, ārstēšana ir efektīvāka un iespējams ietaupīt izmaksas par dažādu slimību un to izraisīto seku ārstēšanu. Labākas līdzestības ietekmē samazinās priekšlaicīga mirstība un palielinās veselīgi nodzīvoto gadu skaits. Tātad – būt līdzestīgiem – ir gan katra indivīda, gan mūsu kopīgās un arī valsts interesēs. Ko darīt, lai sekmētu līdzestību? ... Lasīt tālāk »

“Veselības centru apvienības” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā* atklāts – gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi ir uz laiku pārtraukuši vai beiguši lietot ārsta nozīmētās zāles, iepriekš to neapspriežot ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, ārstu vai farmaceitu, turklāt lielākā daļa aptaujāto šādi rīkojušies vairākkārt. Speciālistu vērtējumā šī ir satraucoša tendence, tādēļ jāveicina vide, kurā pacientiem būt līdzestīgiem ... Lasīt tālāk »

Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, īstenojot Nacionālā veselības dienesta projekta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” pilotprojektu, izstrādā personalizētas rekomendācijas pēc insulta, muguras vai galvas smadzeņu traumām pacientiem, kuras palīdzēs pacientiem soli pa solim ieviest veselīgākus ieradumus, atgūt spēkus un justies drošāk arī pēc rehabilitācijas stacionārā. “Pat tad, ja cilvēks ir informēts par insulta riskiem, tas joprojām var notikt ar jebkuru no ... Lasīt tālāk »