Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Jūnijā notikušā Latvijas Farmaceitu biedrības valdes sēdē LFB prezidente Zane Melberga bija aicinājusi Farmaceitu ētikas komisijas priekšsēdētāju Kitiju Blumfeldi pastāstīt par aktualitātēm. K. Blumfelde atzina, ka novērotais liecina, ka darbs ar klientiem diemžēl kļūst arvien sarežģītāks. Pusgada laikā kopš LFB vēlēšanām komisijai bijis jāizskata četras lietas. Divās lietās pieņemts lēmums, kas ietver sodu – izteikts brīdinājums ar ierakstu personas lietā, otrā gadījumā izteikts aizrādījums.
Viens no gadījumiem ir klajš pārkāpums, par kuru Veselības inspekcijai ziņojusi iedzīvotāja, kas atklājusi savā e-veselības profilā atprečotu zāļu recepti, kas viņai nekad nav bijusi izrakstīta. Farmaceite bija elektronizējusi pašizveidotu recepti šīs klientes profilā.
Otrā gadījumā bija notikusi neveiksmīga komunikācija ar agresīvu klientu. “Iespējams, nepieciešami psiholoģiskās noturības treniņi vai līdzīgas apmācības, ja gribam saglabāt aptiekās darbiniekus,” norādīja Ētikas komisijas vadītāja. Grūtāk ir, ja jāstrādā vienam un nav kolēģa, kas ļauj atgūties no situācijas.
Vēl viens iesniegums par mobinga gadījumu nefarmaceitiskā uzņēmumā nav ticis izskatīts, jo tas nebija Farmaceitu ētikas komisijas kompetencē. Ceturtais gadījums bijis par saskarsmi ar klientu jaunam darbiniekam, kam pietrūcis kolektīva atbalsta.
K. Blumfelde uzsvēra, ka kolektīvā ir spēks, tas ir resurss kolēģim grūtā situācijā. Atbalstam ir liela nozīme, jo stress palielina kļūdu risku. Kolektīvs apzināti jāveido ar sarunām, tradīcijām, lai kolēģi justos iekļauti, atbalstīti, un te lielākā nozīme ir aptiekas vadītājam, viņš ir kolektīva kodols. Vadītājam ne tikai jāorientējas aptiekas norišu nodrošināšanā, bet arī jābūt gana viedam un saprotošam, lai spētu vienot kolektīvu. Var domāt arī par mentora jeb vecākā kolēģa posteni aptiekā, kas veselu gadu strādā līdzās jaunajiem speciālistiem un palīdz ieiet darba procesā. Jaunie speciālisti nereti ir šokēti darba sākumā par klientu izpausmēm, viņiem ir vajadzīgs pieredzējuša kolēģa plecs.
Mentors ir konsultants, skolotājs, atbalstītājs, advokāts. Šāds cilvēks jaunajam speciālistam dod pārliecību un drošību. “Ieteicamas arī kopsapulces aptiekā vismaz reizi ceturksnī, kuru laikā visi dalās ar pieredzēto, jo galvenais šo problēmu novēršanā un risināšanā ir saruna,” uzsvēra Ētikas komisijas vadītāja.
K. Blumfelde informēja, ka Ētikas komisijai izveidota e-pasta adrese etika@farmaceitubiedriba.lv ieteikumiem, priekšlikumiem, idejām. Ētikas komisija uzskata, ka tās uzdevums ir atbalstīt farmācijas speciālistus un būt padomdevējam, tādēļ ir atvērta saziņai.
Z. Melberga komentēja, ka farmācijas uzņēmumi var aicināt Ētikas komisijas pārstāvjus piedalīties darbinieku sapulcēs, ja ir nepieciešamība pārrunāt vai aktualizēt kādus ētikas jautājumus. Arī LFB nākamā gada konferenču grafikā iekļaus Ētikas komisijas ziņojumus. Šīs tēmas ir ļoti svarīgas darbinieku labklājībai aptiekās.
LFB valdes loceklis U. Kūms pastāstīja par saziņu ar Zviedrijas Farmaceitu biedrības kolēģiem, kuri izveidojuši mentoru programmu zāļu industrijas jauniem speciālistiem. Viņi pēc iesnieguma var gadu sadarboties ar atbalsta personu, kas konsultē sesiju veidā. Sākumā programmā nav bijis lielas aktivitātes, bet nu jau tā labi darbojas un programmu izgājušie jaunie speciālisti labprāt uzņemas mentora lomu nākamiem kolēģiem.
U. Kūms uzdeva K. Blumfeldei jautājumu, vai sūdzību izskatīšanā Ētikas komisija iesaista aptiekas uzņēmuma pārstāvjus un kāda ir viņu reakcija – pēc būtības vai drīzāk formāla. Komisijas vadītāja atbildēja, ka attieksme mēdz būt dažāda – lielākoties tas ir aktīvs atbalsts, bet mēdz būt arī pilnīgs iesaistes trūkums. Viņa vērtē, ka uzņēmumu vadībai ir liela nozīme gan darbinieku izglītošanā par psiholoģisko noturību, gan skaidrības viešanā par uzņēmuma nostāju konfliktsituācijās: “Uzņēmuma vadības attieksme arī veido darba vides gaisotni, un Farmaceitu ētikas komisija ir gatava sadarboties, ja nepieciešams informatīvs atbalsts.”
Olita Zariņa
