Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Kā ziņo raidījums Aizliegtais paņēmiens, Latvijā nonākusi līdz šim ārvalstīs izplatīta tendence izmantot GLP-1 analogu semaglutīdu saturošu zāļu injekcijas ķermeņa masas mazināšanai. Šāds zāļu patēriņš rada šo zāļu trūkuma risku 2. tipa cukura diabēta slimniekiem un pacientiem ar prediabētu gan ārvalstīs, gan nu jau Latvijā. Tās ir recepšu zāles, kuras cilvēkiem bez diabēta paraksta, ja ķermeņa masas indekss (ĶIMI) ir virs 30 kg/m2 un ar veselīgu dzīvesveidu un kustībām ķermeņa masu neizdodas samazināt, pieaugot 2. tipa cukura diabēta rašanās riskam.
Kā vēstīts raidījumā, šis pieprasījums pēc semaglutīda ķermeņa masas mazināšanai sācies ASV un, turpinoties Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, sasniedzis Latviju. Šo procesu veicinājusi lietotāju saziņa sociālos tīklos, iesaistoties influenceriem u.c. informācijas izplatītājiem.
Eiropas Zāļu aģentūras centralizētā procedūrā 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai reģistrēts Dānijas uzņēmuma Novo Nordisk ražotais Ozempic injekciju veidā un Rybelsus tabletēs, bet Wegovy (injekcijas), ko arī ražo Novo Nordisk, indikācija ir ķermeņa masas mazināšana – jebkuram pacientam ar ĶMI virs 30 vai pacientiem, kuru ĶMI ir 27-30 kg/m2 ar vismaz vienu ar ķermeņa masu saistītu blakusslimību (piemēram, prediabētu vai 2. tipa cukura diabētu, hipertensiju, dislipidēmiju, obstruktīvu miega apnoju vai sirds un asinsvadu slimību). Latvijā Wegovy piegādes gan paredzētas tikai 2025. gadā.
Vairākas valstis Eiropā, kā arī Eiropas Zāļu aģentūra ir izplatījušas publiskus aicinājumus neizrakstīt šīs zāles bez būtiskas vajadzības, norādot, ka Ozempic lietošana jārezervē nepietiekami kontrolēta 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai. Francijā ieviesta pastiprināta uzraudzība, lai nodrošinātu, ka receptes atbilst šai lietošanas sistēmai. Dānija plāno vērsties pret šo zāļu reklamētājiem.
Latvijā Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra pagaidām trauksmi nav cēlušas. Latvijas Diabēta federācijas prezidente Inga Štelmane atklāja, ka lielā pieprasījuma dēļ piegādes pārrāvumi jau bijuši arī Latvijā, radot stresu pacientiem, kas nav varējuši turpināt ārstēšanu un liek viņiem mainīt terapiju.
Novo Nordisk brīdinājis, ka piegāžu pārtraukums var turpināties visu 2023. gadu.
Latvijas Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par GLP-1 analogu patēriņu Latvijā 2018.–2022. gadā liecina, ka semaglutīda patēriņš strauji aug.
Šis lēciens daļēji skaidrojums ar to, ka preparātu popularitāte aug pašu diabēta pacientu vidū, jo tas ir salīdzinoši jauns un ērts veids, kā cīnīties ar slimību.
Kad nebija pieejami GLP-1 receptoru agonisti, daudz biežāk šiem pacientiem vajadzēja izmantot insulīnu, injicējot 3-4 reizes dienā, bet GLP-1 receptoru agonists jāievada tikai reizi nedēļā.
Vienlaikus lielais pieprasījums liek domāt, ka arī Latvijā pie šiem preparātiem var tikt ne tikai diabēta pacienti.
Latvijas Zāļu valsts aģentūrā zāļu parakstīšanas pamatotību nevērtē, jo zāles ārsts var parakstīt diagnozei, kas ir norādīta zāļu lietošanas instrukcijā, kā arī ārstam ir tiesības zāles parakstīt citām vajadzībām jeb “off-label”.
Kādam riskam sevi pakļauj zāļu “off-label” lietotāji? Risku rada tas, ka zāļu lietotāja organisms var izstrādāt antivielas. Šai gadījumā, kad zāles vajadzēs cīņai pret slimību, aktīvā viela var vairs nebūt iedarbīga. Cits risks: pacients kļūst nedisciplinēts – vairs necenšas pareizi ēst un sportot, kļūstot atkarīgs tikai no zāļu ietekmes.
Ārstu viedoklis: masu samazinošas zāles jāizmanto nopietnu medicīnisku stāvokļu gadījumā, bet ķermeņa masas mazināšanai tad, ja ir kustību ierobežojums, blakusslimības, piemēram, kāju čūlas.
Pēc šogad publicētā Pasaules aptaukošanās federācijas atlanta prognozēm, Latvijā sievietes ar aptaukošanos (ķermeņa masas indeksu virs 30) ir 28%, bet 2035. gadā būs aptuveni 30%. Savukārt vīrieši ar aptaukošanos ir 20%, bet būs 35% 2035. gadā.
Kopējais pieaugušo aptaukošanās līmenis Latvijas sabiedrībā ir 32% ar norādi, ka tas ir ļoti augsts.
Avots: lsm.lv
