Piedāvājums reformēt veselības aprūpes pakalpojumu kvotu sistēmu un ieviest vienotu pacientu pierakstu ir vērtējams pozitīvi, tomēr tas pats par sevi nerisinās galvenās veselības aprūpes sistēmiskās problēmas, jo nav iespējama tāda reforma, kas varētu būtiski uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību bez adekvāta finansējuma, realitātei atbilstošiem tarifiem un pietiekamas ārstniecības personu kapacitātes, vērtējot Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) otrās valdības deklarāciju, norāda Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).
Kā aģentūru LETA informēja LĀB prezidents Dzintars Mozgis, piedāvājumu reformēt kvotu sistēmu un ieviest vienotu pacientu pierakstu biedrība vērtē pozitīvi, tomēr uzsver, ka šīs pārmaiņas pašas par sevi neatrisinās nozares galvenās problēmas. Savukārt deklarācijas formulējumu par kvotu atcelšanu “atbilstoši budžeta iespējām” LĀB uzskata par nepieņemamu, jo īpaši attiecībā uz bērnu veselības aprūpi, jo tas valdībai neuzliek konkrētas saistības.
Kopumā LĀB atzinīgi vērtē valdības deklarācijā pausto apņemšanos uzlabot veselības aprūpes, tostarp zāļu, pieejamību, stiprināt primāro veselības aprūpi un attīstīt slimību profilaksi. Biedrība ir atvērta diskusijai par deklarācijā paredzētajām reformām un atbalsta pārmaiņas, kas veicina pacientu drošību, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību un ārstu profesionālo autonomiju.
Tomēr reformu iecerēm nepieciešams daudz precīzāks saturs, konkrēti risinājumi, skaidri izmērāmi mērķi un rezultāti, pamatoti finansēšanas nosacījumi, pietiekams finansējums un reāls cilvēkresursu izvērtējums, uzsver LĀB.
Valdības deklarācijas centrā jābūt pacientam un sasniedzamajiem rezultātiem, nevis kārtējām institucionālām reformām. Veselībai jābūt jebkuras politikas sastāvdaļai, īpaši valsts drošības un cilvēkkapitāla attīstības jomā, pauž biedrība. LĀB norāda, ka veselības aprūpe nav tikai izdevumu pozīcija valsts budžetā. Finansējums veselībai ir ieguldījums cilvēkkapitālā, ekonomikas attīstībā un valsts drošībā, tādēļ tas vērtējams kā ilgtermiņa investīcija, nevis kārtējie budžeta izdevumi.
LĀB uztur iepriekš pausto nostāju, ka valsts finansējumam veselības aprūpei pārskatāmā nākotnē jāsasniedz vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vienlaikus nodrošinot caurskatāmu un regulāru tarifu pārskatīšanu. Pietiekams finansējums ir priekšnoteikums pacientu aizsardzībai pret risku slimības dēļ nonākt nabadzībā un būtiski pasliktināt savu labbūtību.
Vērtējot ieceri pārskatīt slimnīcu tīklu, biedrība uzsver, ka jebkurām pārmaiņām jābalstās pierādījumos par veselības aprūpes kvalitāti, pacientu drošību, pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju ceļā pavadīto laiku līdz ārstniecības iestādei. Pārmaiņu argumentācijai jābūt balstītai datos un pierādījumos, nevis apsvērumos vai pieņēmumos.
LĀB nav skaidrs, kādu problēmu pacientiem vai veselības aprūpes sistēmai risinātu Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārveide par Nacionālo veselības un aprūpes apdrošināšanas fondu. Reformas vērtība būs pierādāma tikai tad, ja tā uzlabos pakalpojumu pieejamību, samazinās pacientu tiešmaksājumus un mazinās risku slimības dēļ nonākt nabadzībā. Pretējā gadījumā tā būtu tikai nosaukuma maiņa un uzmanības novēršana no nozares galvenās problēmas – nepietiekama finansējuma, uzskata LĀB.
Primārās veselības aprūpes, profilakses un veselības veicināšanas stiprināšanu biedrība uzskata par atbalstāmu virzienu. Tomēr tā aicina deklaratīvus lozungus aizstāt ar konkrētiem, pierādījumos balstītiem pasākumiem un izvērtēt primārās aprūpes komandu spēju tos īstenot praksē.
LĀB uzsver, ka veselības veicināšanas un profilakses stiprināšana nav iespējama bez konsekventas starpnozaru politikas. Biedrība stingri iestājas par veselības mācības un fizisko aktivitāšu attīstību skolās, kā arī pasākumiem alkohola, tabakas un pārmērīga cukura patēriņa mazināšanai.
Atbalstot ieceri uzlabot bērnu veselības aprūpes pieejamību, LĀB vienlaikus norāda, ka integrētas veselības aprūpes pieeja nepieciešama arī pieaugušajiem. Ir skaidri jādefinē pašvaldību loma šādas aprūpes nodrošināšanā un veselības aprūpes pieejamības organizēšanā, uzsver biedrība.
Psihiskās veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanu bērniem, jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem biedrība vērtē kā atbalstāmu prioritāti. Taču tā uzsver, ka ilgtspējīga un integrēta psihiskās veselības aprūpes sistēma jāattīsta arī visām pārējām vecuma grupām.
LĀB atbalsta pasākumus medikamentu pieejamības uzlabošanai un kompensācijas sistēmas pilnveidošanai, īpaši pacientiem ar hroniskām un retām slimībām. Tomēr medikamentu politika jāvērtē pēc pacientu faktiskajiem izdevumiem un zāļu reālās pieejamības.Tāpat jāstiprina farmaceitiskā aprūpe kā veselības aprūpes sistēmas daļa.
Kritisko zāļu rezervju attīstību LĀB uzskata par svarīgu veselības sistēmas noturībai, reizē norādot, ka tai jāietver arī skaidri risinājumi krājumu uzturēšanai, aizvietošanai un sadalei ārkārtas situācijās.
LĀB ieskatā ministra darbs jāvērtē pēc pieņemtajiem lēmumiem, sasniegtajiem rezultātiem un spējas nodrošināt pacientiem kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību. Primāri jāvērtē valdības deklarācijā ietvertos mērķus un veselības politikas ieceres, nevis valdības vadītāja izvēlēto ministru. Tāpat ministra darbībā būtiska ir maksimāla caurskatāmība interešu konflikta risku novēršanā, jo īpaši sabiedrības veselības jautājumos.
Biedrība atbalstīs pierādījumos balstītus lēmumus alkohola un tabakas patēriņa, kā arī citu veselības riska faktoru un to attīstības mazināšanā neatkarīgi no amatpersonu iepriekšējās profesionālās pieredzes, kompetences vai izpratnes.
Tomēr LĀB nepiekrīt valdības vadītāja paustajam uzskatam, ka veselības nozari būtu vēlams vadīt cilvēkam bez nozares pieredzes. Pierādījumi liecinot par pretējo, uzskata biedrība.
Tā pauž, ka gan Eiropas ārstu organizācijas, gan LĀB un Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācija apliecina, ka veselības aprūpe ir viena no sarežģītākajām valsts pārvaldības jomām. Lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, nepieciešamas padziļinātas zināšanas par sabiedrības veselības un veselības aprūpes organizāciju, pacientu vajadzībām, ārstniecības procesu, kvalitātes vadību un veselības politiku.
Neatkarība ir būtiska, taču tā nav pretrunā ar profesionālu kompetenci. Biedrības ieskatā veselības nozares vadībai nepieciešama gan neatkarība, gan augsta profesionālā izpratne.
Kā liecina Kulberga otrās valdības deklarācija, veselības jomā paredzēts pilnībā reformēt kvotu sistēmu, ieviešot vienotu pierakstu un samazinot pacientu gaidīšanas laiku, kā arī pārskatīt slimnīcu tīklu, lai palīdzība būtu kvalitatīva un pieejama.
NVD plānots pārveidot par Nacionālo veselības un aprūpes apdrošināšanas fondu – vienotu veselības un valsts finansētās aprūpes pircēju.
Valdība apņēmusies stiprināt primāro veselības aprūpi un profilaksi, kā arī veicināt konkurenci zāļu tirgū, lai samazinātu zāļu cenas.
Tāpat iecerēts izveidot integrētu veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošinātu bērniem veselības aprūpes pakalpojumus, atceļot pakalpojumu kvotas atbilstoši budžeta iespējām.
Paredzēts arī attīstīt psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību, jo īpaši bērniem, jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem, pilnveidot kritisko zāļu rezervju veidošanu un apgādes kārtību, kā arī paplašināt medikamentu pieejamību un pilnveidot cenu kompensācijas sistēmu pacientiem ar hroniskām un retām slimībām.
Kā vēstīts, Saeima otrdien ar 57 balsīm par un 34 balsīm pret apstiprināja Kulberga veidoto valdību. Koalīciju veido AS un NA. Jaunajā valdībā līdzās politiski deleģētiem ministriem strādās arī vairāki bezpartejiski nozares eksperti.
Veselības ministra amatā apstiprināts uzņēmuma “Amber Beverage Group” valdes loceklis Normunds Staņēvičs. Staņēvičs bijis Kulberga studiju biedrs. Viņš ieguvis izglītību starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā Tallinas “Concordia International University” un maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. Staņēvičs strādājis uzņēmumā “Deloitte Latvia”, bijis “Ventspils naftas” finanšu direktors, laikraksta “Diena” valdes priekšsēdētājs, “Rīgas piena kombināta” vadītājs un “Food Union Europe” ģenerāldirektors. Kopš 2023. gada maija viņš salīdzinoši neilgu laiku vadīja Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kā arī iepriekš vadījis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomi.
Avots: LETA