Nacionālajā attīstības plānā paredzēts stiprināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību

Sagatavotais Nacionālā attīstības plāna 2028.-2034. gadam (NAP2034) sākotnējais kodols paredz stiprināt inovāciju un tehnoloģiju attīstību, plašāk ieviešot jaunās tehnoloģijas gan uzņēmumos, gan valsts pārvaldē.

Inovāciju prioritātes plānots regulāri pārskatīt atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, nākotnes scenārijiem un Latvijas konkurētspējas priekšrocībām. Paredzēts izveidot pastāvīgu jauno tehnoloģiju, vājo signālu un transformējošu inovāciju monitoringa sistēmu. Līdz 2034. gadam mērķis ir sasniegt vismaz 70% no ES vidējā līmeņa Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā, Latvijai pārejot no “Emerging Innovator” uz “Moderate Innovator” valstu grupu.

Plānots attīstīt publisko sektoru par inovāciju pasūtītāju, testētāju un pirmo lietotāju, izveidojot valsts inovāciju iepirkumu programmu un priekšizpētes sistēmu, kā arī paplašinot pirmskomercializācijas iepirkumu un pilotprojektu izmantošanu valsts pārvaldē. Paredzēts izveidot un attīstīt regulatīvās un tehnoloģiju smilškastes jaunu risinājumu drošai testēšanai reālā vidē. Publisko pieprasījumu paredzēts prioritāri izmantot aizsardzības, kiberdrošības, enerģētikas, veselības, mobilitātes un kritiskās infrastruktūras jomās.

Enerģētikas, klimata un vides inovāciju attīstībai paredzēts veidot enerģētikas, klimata un vides tehnoloģiju inovāciju ekosistēmu, koncentrējot zinātnes, pētniecības un inovāciju kapacitāti tautsaimniecības transformācijas vajadzībām. Plānots atbalstīt enerģijas uzkrāšanas, atjaunojamo energoresursu, alternatīvo degvielu, viedo tīklu un aprites ekonomikas risinājumu izstrādi, kā arī alternatīvo degvielu, tostarp biometāna, zaļā ūdeņraža, biodegvielu un sintētisko degvielu, pētniecību, ražošanu un ieviešanu.

Uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), spēju ieguldīt pētniecībā un attīstībā (P&A) plānots palielināt ar stabiliem un paredzamiem nodokļu un līdzfinansējuma stimuliem. Mērķis ir līdz 2034. gadam palielināt uzņēmējdarbības sektora P&A izdevumus līdz vismaz 1% no IKP un inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru vismaz līdz 50%.

Plānots izveidot secīgu finansējuma un atbalsta ķēdi no pētniecības rezultāta validācijas līdz prototipam, demonstrācijai, pirmajam klientam un mērogošanai. Līdz 2034. gadam paredzēts jaunu tirgū ieviestu produktu un pakalpojumu pārdošanas rezultātu palielināt vismaz līdz 70% no ES vidējā līmeņa attiecīgajā Eiropas inovāciju rezultātu pārskata (EIS) rādītājā “Sales of product innovations”.

Tehnoloģiskās suverenitātes jomā plānots izveidot valsts kritisko digitālo un tehnoloģisko atkarību pārvaldības sistēmu, aptverot publiski un privāti pārvaldītas valstij un sabiedrībai būtiskas digitālās sistēmas un pakalpojumus. Paredzēts izveidot un regulāri aktualizēt kritisko atkarību reģistru jeb karti.

Valstij un sabiedrībai būtiskām digitālajām sistēmām un to iepirkumiem plānots ieviest tehnoloģiskās suverenitātes un piegādātāja maiņas prasības, tostarp datu pārnesamības, savietojamības, auditējamības, atvērtu standartu un datu jurisdikcijas prasības. Tāpat paredzēts attīstīt Latvijas un ES jurisdikcijā kontrolētu mākoņdatošanas, skaitļošanas un datu infrastruktūru. Datu centru infrastruktūrai noteikta “Tier III” vai augstāka sertifikācijas prasība, kapacitātes mērķis ir 50 megavati līdz 2035. gadam un prasība pēc 100% atjaunīgās enerģijas piegādes.

Kritisko sistēmu kibernoturības, rezerves jaudu un darbības nepārtrauktības stiprināšanai plānots ieviest diferencētas darbības nepārtrauktības un rezerves jaudu prasības publiski un privāti pārvaldītām kritiskajām sistēmām un pakalpojumiem. Tās aptvertu arī elektroniskos un mobilos sakarus, slimnīcas un veselības aprūpes sistēmas, bankomātus, degvielas uzpildes un apgādes infrastruktūru, pārtikas piegādes ķēdes un sabiedrības informēšanas kanālus.

Kiberdrošības spēju attīstībai paredzēts izveidot Nacionālās kiberdrošības akadēmijas programmu uz esošo augstskolu un kiberdrošības institūciju bāzes sadarbībā ar NATO Sadarbības kiberaizsardzības izcilības centru. Mērķis ir sagatavot vairāk nekā 500 speciālistu gadā. Tāpat plānots izveidot kiberdrošības talantu agrīnas identificēšanas un attīstības sistēmu.

Plānots izveidot starptautiskās tehnoloģiju talantu piesaistes programmu digitālo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta (MI) un kiberdrošības jomās. MI un kiberdrošības speciālistu kategorijām izvirzīts mērķis nodrošināt procesu līdz trim mēnešiem, kā arī piesaistīt vismaz 20 ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumu P&A centrus Latvijā. MVU paredzēts paplašināt kiberdrošības atbalsta programmu, nodrošinot līdzfinansējumu līdz 70% no risinājuma izmaksām, bet ne vairāk kā 30 000 eiro uzņēmumam.

Eksportspējīgu kiberdrošības risinājumu attīstībai paredzēts izveidot Latvijas kiberdrošības nozares eksportspējas programmu un sistemātisku pieeju Latvijas kiberdrošības uzņēmumu piekļuvei ES, NATO un citiem starptautiskajiem iepirkumiem un tehnoloģiju piegādes ķēdēm.

Tehnoloģijās balstītas ekonomikas attīstībai paredzēts plaši ieviest mākslīgo intelektu, automatizāciju, robotiku, datu analītiku un citas produktivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, īpaši MVU un darbaspēka trūkumam pakļautās nozarēs. Plānots izveidot “Digitālo čempionu” programmu Latvijas “Top 100” eksportētājiem ar līdzfinansējumu līdz 50% no projekta izmaksām, bet ne vairāk kā pieciem miljoniem eiro projektam.

Tāpat paredzēts izveidot uzņēmumu tehnoloģiju investīciju programmu, tostarp MVU digitalizācijas vaučerus aptuveni 20 miljonu eiro apjomā gadā, ar vaučera maksimālo apjomu līdz 50 000 eiro uzņēmumam. Mākslīgā intelekta centra uzņēmumu MI adaptācijas programmā paredzēta praktiska ekspertīze un MI ieviešanas ceļveži trīs līdz piecām prioritārajām nozarēm.

Uzņēmumiem plānots izveidot visā Latvijā pieejamu vienotu tehnoloģiju pārņemšanas atbalsta ceļu – diagnostiku, demonstrāciju, risinājuma izvēli un ieviešanu. Tāpat paredzēta tehnoloģiju absorbcijas grantu programma.

Valsts atbalstu plānots koncentrēt Latvijas prioritāro tehnoloģiju jomu lokā ar augstu eksporta potenciālu. Iecerēts izveidot piecus līdz septiņus eksportorientētus tehnoloģiju klasterus vai līdzvērtīgas ekosistēmas, kā arī divējāda pielietojuma tehnoloģiju attīstības programmu, ietverot kiberdrošības risinājumus.

Datu kā produktivitātes un inovāciju resursa izmantošanas paplašināšanai paredzēts veicināt drošu datu koplietošanu, savietojamību un kvalitatīvu datu pieejamību uzņēmumiem un pētniecībai.

NAP2034 kodols paredz arī digitālo iekļaušanu un iespēju izmantot būtiskos digitālos pakalpojumus neatkarīgi no vecuma, ienākumiem, veselības stāvokļa vai dzīvesvietas. Līdz 2035. gadam paredzēts panākt, ka vismaz 50% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem ir pamata digitālās prasmes, salīdzinot ar 25% 2025. gadā. Tāpat paredzēts sasniegt 100% “VHCN” un “FTTP” pārklājumu un vismaz 95% 5G pārklājumu teritorijā līdz 2030. gadam.

Plānots izveidot valsts mēroga MI un digitālās drošības pratības programmu par drošu MI izmantošanu, personas datu aizsardzību, kiberdrošības pamatiem, digitālo krāpniecību, dziļviltojumiem, pikšķerēšanu un manipulētu saturu. Savukārt augsta riska MI un automatizētiem lēmumiem paredzēts noteikt cilvēka kontroles, lēmuma pārskatīšanas un apstrīdēšanas, kā arī auditējamības un izsekojamības prasības.

Digitālo un tehnoloģisko prasmju apguvei paredzēts stabils individuāli izmantojams finansējums caur “STARS” jeb individuālo mācību kontu sistēmu. Plānā minēts vismaz 100 miljonu eiro finansējums pieaugušo pārkvalifikācijai digitālajās prasmēs, ar individuālā konta apjomu līdz 1000 eiro personai.

Jau ziņots, ka NAP2034 pirmo redakciju plānots pabeigt līdz šā gada decembrim, 23. septembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, prezentējot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam (“Latvija 2050”) un NAP2034 izstrādi, sacīja Valsts kancelejas pārstāvis Vladislavs Vesperis.

Viņš norādīja, ka līdz decembra beigām iecerēts pabeigt NAP2034 pirmo redakciju, lai pēc tam turpinātu darbu pie dokumenta un nākamā gada martā vai aprīlī to varētu apstiprināt.

Patlaban paredzēts, ka NAP2034 Saeima varētu apstiprināt 2027. gada aprīļa sākumā.