Valdība otrdien apstiprināja 9 935 434 eiro pārdali Veselības ministrijas (VM) budžetā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai, tostarp paredzot novirzīt šim mērķim 2 204 690 eiro no ģimenes ārstu praksēm plānotā finansējuma, ko Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aicinājusi izmantot prakšu digitalizācijas atbalstam.
VM norāda, ka kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksai pieejamais finansējums, ieskaitot plānoto pašu ieņēmumu palielinājumu un pārdales, ir 343 988 593 eiro, bet šogad nodrošināmie izdevumi prognozēti 363 478 221 eiro apmērā.
Pārdalei izmantos prioritārajos pasākumos prognozētos neizlietotos līdzekļus. Daļa pakalpojumu sākta vēlāk, daļai pieprasījums bijis mazāks, bet atsevišķiem pasākumiem iepirkumi vai norēķini pāriet uz nākamo gadu. No citām budžeta apakšprogrammām novirzīs 6 026 509 eiro, bet kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksas apakšprogrammā pārdalīs 3 908 925 eiro.
Kopumā 5 041 612 eiro paredzēti šīs apakšprogrammas deficīta daļējai segšanai, 1 909 937 eiro – jaunu kompensējamo medikamentu apmaksai, 1 845 228 eiro – kompensācijas nosacījumu paplašināšanai jau sarakstā esošajiem medikamentiem, bet 1 138 657 eiro paredzēti onkoloģijas un reto slimību terapijai.
No primārās ambulatorās aprūpes pārdalīs 2 204 690 eiro, tai skaitā 1 704 690 eiro no papildu darbinieku nodrošināšanai ģimenes ārstu praksēs piešķirtās naudas un 500 000 eiro no lauku prakšu piemaksām. VM skaidro, ka praksēm ir grūti piesaistīt papildu personālu, bet lauku piemaksu saņēmēju ir mazāk, nekā plānots.
No pārējo ambulatoro pakalpojumu finansējuma novirzīs 2 462 229 eiro, tai skaitā vienu miljonu eiro no trešā medicīniskās apaugļošanas mēģinājuma nodrošināšanai paredzētā, 472 510 eiro no laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduļa un Vēža pacienta kartes, 365 150 eiro no metodisko centru darbības nodrošināšanas, 207 066 eiro no pusautomatizētās kognitīvi biheiviorālās terapijas projekta un 97 503 eiro no speciālistu konsultāciju pieejamības uzlabošanas pacientiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos. Vēl 180 000 eiro pārdalīs no reproduktīvā materiāla saglabāšanas, uzglabāšanas un sieviešu kontracepcijas pasākuma ambulatorās daļas, bet 140 000 eiro – no narkoloģiskās ārstēšanas pacientu līdzmaksājumu apmaksai paredzētā.
No stacionāro pakalpojumu finansējuma pārdalīs 975 762 eiro, tostarp 495 762 eiro no bērnu stacionārās aprūpes pieejamības uzlabošanai paredzētā un 480 000 eiro no ārstēšanas metožu klāsta paplašināšanas bērniem onkoloģijā. Par divu bērnu ārstēšanu Zviedrijā un Lietuvā atlīdzības pieprasījumi vēl nav saņemti, tādēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) šogad nevar veikt norēķinus.
Vēl 383 828 eiro novirzīs no veselības aprūpes finansējuma administrēšanas un ekonomiskās novērtēšanas, tostarp 358 741 eiro no kvalitātes pakalpojuma uzlabošanas aktivitātes un 25 087 eiro no EPIDEM uzturēšanas. EPIDEM ir vakcinācijas informācijas sistēma, kurā apkopo un apstrādā vakcinācijas datus, sagatavo vakcīnu pasūtījumus, kontrolē to izpildi un uzskaita vakcīnas un vakcinācijas piederumus ārstniecības iestādēs.
Kompensējamo medikamentu apakšprogrammā pārdalīs vienu miljonu eiro no stomas pacientu aprūpes uzlabošanas, 159 937 eiro no reproduktīvā materiāla saglabāšanas un sieviešu kontracepcijas pasākuma medikamentu finansējuma un 750 000 eiro no zāļu kompensācijas palielināšanas no 50% uz 75%. Vēl 998 988 eiro pārdalīs no medikamentu pieejamības uzlabošanas grūtniecēm un nedēļniecēm, bet vienu miljonu eiro – no inovatīvo medikamentu pieejamības uzlabošanas bērniem.
Līdzekļus paredzēts izlietot līdz gada beigām. Ja pasākumiem, kuru finansējumu samazina, naudas pietrūks, VM risinājums būs jārod savā budžetā.
Ģimenes ārstu asociācija 26. oktobrī iesniegtajā atzinumā projektu nav saskaņojusi un lūgusi izslēgt tā punktu par 2 204 690 eiro pārdali no ģimenes ārstu prakšu finansējuma. Asociācija aicina virzīt valdībā jaunu rīkojumu, visu šo summu novirzot katras ģimenes ārsta prakses digitalizācijas atbalsta maksājumam par 2026. gadu.
LĢĀA norāda, ka šādu pārdali ilgstoši prasījusi VM sanāksmēs un 27. augustā iesniegusi ministrijai attiecīgu vēstuli. Asociācijas ieskatā pacienti veselības e-dokumentus saņemtu ātrāk, bet ārstiem vairāk laika atliktu tiešām konsultācijām un palīdzības sniegšanai. LĢĀA kritizē valsts e-rīku kvalitāti un to apkalpošanai patērēto laiku.
Asociācija norāda, ka kapitācijas naudā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmaksas joprojām tiek segtas aptuveni 50% apmērā un 2016. gadā noteiktajā līmenī. Valdības 2024. gada maijā apstiprinātajā ziņojumā par primārās veselības aprūpes stiprināšanu no 2025. gada digitalizācijai bija plānots ik gadu piešķirt 3,07 miljonus eiro, atgādina LĢĀA.
Pēc asociācijas paustā, pagājušā gada beigās vienreizējam digitalizācijas atbalsta maksājumam praksēm novirzīti 1,2 miljoni eiro, bet nenodrošinātas palikušas vajadzības 1,87 miljonu eiro apmērā. Asociācija aplēsusi, ka šogad nenodrošinātās digitalizācijas izmaksas ir trīs miljoni eiro un aicina tās daļēji nodrošināt no papildu darbiniekiem un lauku piemaksām neizlietotās naudas.
Izmaksas augušas jaunu e-veselības funkciju un desmit gadu laikā pieaugušo drošības prasību dēļ, uzsver asociācija. Finansējums vajadzīgs, lai prakšu darbinieku darba rīkus pielāgotu mūsdienu prasībām, drošībai un pacientu vajadzībām, kā arī nodrošinātu valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai noteikto pienākumu izpildi.
Digitalizācijas nepieciešamību LĢĀA saista arī ar drošības situāciju valstī un gaisa telpas apdraudējumiem. Praksēm jāpielāgo darba rīki, lai varētu konsultēt pacientus attālināti, elektroniski noformēt medicīniskos dokumentus un veikt pierakstus. Nepieciešams arī izmantot daudzveidīgākus digitālos rīkus, tostarp drošai pacientu audio un vizuālajai identifikācijai attālinātās konsultācijās.
LĢĀA atzinumā pausts, ka kopā ar Latvijas Jauno ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju VM 8. septembra sanāksmē panākta vienošanās papildu darbinieku algām un lauku piemaksām neizlietoto naudu novirzīt prakšu digitalizācijai šogad.
Asociācija lūgusi valdības sēdes protokollēmumā uzdot NVD novembrī vai decembrī veikt vienreizēju maksājumu katrai ģimenes ārsta praksei droša, digitalizēta un tehnoloģijās orientēta darba un efektīvākas pacientu aprūpes nodrošināšanai. Konkrētu maksājuma apmēru vienai praksei asociācija priekšlikumā gan nav norādījusi.
Avots: Veselības ministrija
