Sākums » Farmācija » 5 gadu laikā recepšu zāļu patēriņš audzis, bet bezrecepšu zāļu – samazinājies
5 gadu laikā recepšu zāļu patēriņš audzis, bet bezrecepšu zāļu – samazinājies

5 gadu laikā recepšu zāļu patēriņš audzis, bet bezrecepšu zāļu – samazinājies

Medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, kuru lietošanu nav parakstījis ārsts, lieto 50% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, savukārt ārsta izrakstītus medikamentus (izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus) lieto 46,2% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas (EIVA) dati.

Piecu gadu laikā bezrecepšu medikamentu patēriņš ir samazinājies par četriem procentpunktiem, bet ārsta izrakstītu zāļu patēriņš pieaudzis par 4,8 procentpunktiem.

Sievietes medikamentus lieto biežāk nekā vīrieši

Medikamentu lietošanas paradumi starp vīriešiem un sievietēm būtiski atšķiras. Sievietes medikamentus lieto biežāk nekā vīrieši. Bezrecepšu medikamentus lieto 58,9% sieviešu un 39,1% vīriešu (2014. gadā – 62,7% un 43%), savukārt ārsta paakstītus medikamentus – 54% sieviešu un 36,6% vīriešu (2014. gadā – 49,9% un 30,7%).

Vairāk zāļu lieto vecāki cilvēki

Iedzīvotāju īpatsvars, kuri lieto ārsta izrakstītas zāles, palielinās, pieaugot vecumam. Recepšu medikamentus lieto 17,8% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turpretim senioru vidū (vecumā no 75 gadiem) patēriņš ir 4,8 reizes lielāks – recepšu medikamentus lieto 86,1% senioru. Gada laikā straujākais kāpums ārsta parakstītu medikamentu lietotāju īpatsvarā ir vērojams starp iedzīvotājiem vecuma grupās 45-54 un 55-64 gadi – no 42,8% līdz 61% jeb par 18,2 procentpunktiem, taču piecu gadu posmā recepšu zāļu lietotāju īpatsvars ir pieaudzis visās vecuma grupās, izņemot jauniešus. Medikamentu patēriņš visstraujāk ir palielinājies senioru vidū – no 79,1% līdz 86,1% jeb par 7 procentpunktiem.

Visvairāk recepšu zāles lieto vecāka gadagājuma iedzīvotāji (vecumā no 65 gadiem – 80,3%), ekonomiski neaktīvie (63,9%), iedzīvotāji mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem (63,7% ), kā arī iedzīvotāji ar lieko svaru (48,1%) un aptaukošanos (68,1%).

Atšķirībā no ārsta parakstītām zālēm bezrecepšu medikamentu lietošanas paradumus iedzīvotāju vecums tik izteikti neietekmē. Sieviešu vidū gandrīz visās vecuma grupās medikamentu patēriņš ir vienmērīgi augsts – ap 60%. Vīriešiem šis rādītājs svārstās no 31,5% (15-24 gadu vecumā) līdz 46% (35-44 gadu vecumā). Salīdzinot ar 2014. gadu, bezrecepšu zāļu  patēriņš ir samazinājies visās vecuma grupās, izņemot sievietes 25-34 gadu vecumā un vīriešus 35-44 gadu vecumā.

Visbiežāk bezrecepšu medikamentus lieto iedzīvotāji ar augstāko izglītību (58,2%), nodarbinātie (50,9%), kā arī iedzīvotāji turīgākajās mājsaimniecībās (53,4%). Savukārt vismazāk – iedzīvotāji ar zemāku nekā pamatizglītības līmeni (37,8%), bezdarbnieki (48%) un iedzīvotāji mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem (46,8%).

Bezrecepšu medikamentus visvairāk lieto Rīgā, recepšu – Vidzemē

Atšķirības bezrecepšu medikamentu lietošanas paradumos pastāv arī reģionu griezumā. Recepšu medikamentus vairāk nekā vidēji Latvijā lieto Vidzemes, Latgales un Rīgas reģionā – attiecīgi 48,1%, 47,8% un 46,5% iedzīvotāju, bet vismazāk Zemgalē – 43,8% iedzīvotāju.

Rīgas, Kurzemes un Pierīgas reģionā vairāk nekā puse iedzīvotāju lieto bezrecepšu medikamentus (attiecīgi 53,7%, 52,7% un 50,2%), bet vismazāk Vidzemes reģionā – 41,4%, kur visbiežāk lietoti recepšu medikamenti.

Gandrīz katrs desmitais iedzīvotājs nevarēja finansiāli atļauties recepšu zāļu iegādi

Piecu gadu laikā par 4,5 procentpunktiem ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri finansiāli nevar atļauties iegādāties recepšu medikamentus. Pērn 8% Latvijas iedzīvotāju bija gadījums, kad nevarēja atļauties ārsta parakstītu medikamentu iegādi (10,3% sieviešu un 5,3% vīriešu). 60,1% iedzīvotāju vienmēr varēja samaksāt par ārsta izrakstītajiem medikamentiem, bet gandrīz trešdaļai (31,9%) nebija vajadzības iegādāties medikamentus. Medikamentu iegādi biežāk nevarēja atļauties iedzīvotāji vecumā no 55 gadiem (11,9%) un iedzīvotāji ar viszemākajiem ienākumiem (19%).

Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujā (EIVA) 2019.-2020.gadā tika aptaujāti 6000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem. Aptaujā tika noskaidrota iedzīvotāju pašsajūta un subjektīvais viedoklis par savu veselību, kā arī dots pašnovērtējums dzīves veidam, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanai un pieejamībai saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem.

Plašāka informācija par Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas rezultātiem ir pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojums”.

www.farmacija-mic.lv

Jūsu komentārs

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.Atzīmētie lauki ir obligāti *

*

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.