Latvijas Reto slimību alianse 6.novembrī diskusijā piedāvāja piecus alternatīvus reto slimību aprūpes finansēšanas modeļus – īpaša fonda izveidi, noteiktu nodokļu un citu valsts ieņēmumu novirzīšanu ārstēšanai, rezultātos balstītu zāļu apmaksu, starpnozaru ietaupījumu pārdali un ietaupījumus zāļu iepirkumos un uzcenojumos.
Modeļus diskusijā “Alternatīvi finanšu modeļi reto slimību aprūpes ilgtspējai Latvijā” Latvijas Ārstu biedrībā prezentēja Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis. Priekšlikumu mērķis ir piesaistīt papildu līdzekļus pacientu aprūpei un efektīvāk izmantot valsts finansējumu.
Pirmais modelis paredz izveidot Nacionālo reto slimību fondu kā neatkarīgu nodibinājumu valsts, nevalstiskā un privātā sektora sadarbībai. Tā partneri būtu Veselības ministrija (VM), Nacionālais veselības dienests (NVD), nevalstiskās organizācijas un privātie partneri, savukārt fonda vadību uzticētu profesionālai padomei.
Finansējumu fondam piedāvāts piesaistīt ar privātajiem ziedojumiem un uzņēmēju līdzekļiem, kuriem valsts pievienotu tikpat lielu līdzfinansējumu. Tāpat iecerēta fiksēta nodeva 3% līdz 5% apmērā no valsts kapitālsabiedrību, piemēram, “Latvijas valsts mežu” un “Latvenergo”, kā arī lielo zāļu lieltirgotavu tīrās peļņas.
Prezentācijā aplēsts, ka pie aptuveni 500 miljonu eiro kopējās peļņas šāda nodeva varētu nodrošināt 15 līdz 25 miljonus eiro papildu finansējuma gadā.
Lielāko daļu līdzekļu varētu novirzīt tiešajai ārstēšanai, nodrošinot pacientiem medikamentus un terapiju, vēl daļu inovācijām un pētniecībai, tostarp klīniskajiem pētījumiem. Tāpat daļu finansējuma varētu novirzīt sadarbības veidošanai starp klīniskajām universitātes slimnīcām, augstskolām un pacientiem.
Otrais modelis paredz noteiktu nodokļu un citu valsts ieņēmumu daļu mērķēti novirzīt reto slimību aprūpei. Viens no piedāvājumiem ir veselības nodeva no akcīzes nodokļa un azartspēļu ieņēmumiem, balstoties apsvērumā, ka nozares, kuru produkti negatīvi ietekmē veselību, piedalītos ārstēšanas finansēšanā.
Saskaņā ar prezentēto ieceri fondam tieši novirzītu 3% līdz 5% no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu, tabaku un saldinātajiem dzērieniem, kā arī no azartspēļu nodevām. Priekšlikumu lokā iekļauta arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pārvirzīšana.
Vēl viena šī modeļa daļa paredz izmantot daļu valsts ieņēmumu no siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības. Prezentācijā piedāvāts tos definēt kā zaļās investīcijas sabiedrības veselības ilgtspējā un novirzīt reto slimību profilaksei un ārstēšanai.
VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, vērtējot fonda izveidi un atsevišķu ieņēmumu novirzīšanu vienai slimību grupai, pauda rezervētu nostāju. Viņa uzsvēra nepieciešamību pēc vienotas pieejas visu pacientu vajadzību finansēšanai, neizceļot tikai vienu slimību jomu. Atbalsts nepieciešams arī pacientu grupām, kuru vajadzības publiskajā telpā izskan mazāk, norādīja Kaupere.
Trešais modelis ir rezultātos balstīta zāļu apmaksa un efektivitātes garantijas. Tas paredzētu, ka valsts pilnu samaksu par medikamentu veic tikai tad, ja sasniegti iepriekš noteikti klīniskie kritēriji, piemēram, pagarinājies pacienta dzīves ilgums vai stabilizējušies funkcionālie rādītāji.
Savukārt terapijas sākumposmu – trīs līdz sešus mēnešus – finansētu ražotājs, piemēram, ar ziedojumu vai līdzjūtības programmu. Valsts terapijas finansēšanā iesaistītos pēc tam, kad ārstu konsīlijs būtu apstiprinājis tās efektu.
Pamatojot šo priekšlikumu, Beikmanis vērsa uzmanību uz situācijām, kad pacienti medikamentiem savāc ziedojumus, taču pēc saziedoto līdzekļu izlietošanas ārstēšanu turpināt vairs nevar. Piedāvātajā modelī terapijas rezultāts kļūtu par pamatu turpmākai valsts apmaksai.
Kaupere skaidroja, ka rezultātos balstītas apmaksas iespējas citām slimību grupām jau tiek izmantotas, kā piemēru minot C hepatīta ārstēšanu. NVD ar ražotājiem pārrunā dažādus sadarbības nosacījumus. Tāpat viņa minēja apsvērumu, ka jaunie medikamenti bieži slimību neizārstē, bet, piemēram, pagarina pacienta dzīvi.
Ceturtais modelis paredz starpnozaru ietaupījumu pārnesi, izveidojot tiesisku mehānismu starp Labklājības ministriju (LM) un VM. Ja efektīva ārstēšana mazinātu nepieciešamību pēc slimības un invaliditātes pabalstiem, tādējādi radot ietaupījumu LM budžetā, šos līdzekļus nākamajā gadā novirzītu VM kompensējamo zāļu budžetam.
Kardiologs, profesors Andris Skride (AS) rosināja tuvināt VM un LM darbu, lai vienotāk plānotu veselības un sociālo aprūpi un nodrošinātu cilvēkiem labākus pakalpojumus, piemēram, pēc insulta vai infarkta. Viņa vērtējumā ministriju apvienošana varētu dot arī nelielu administratīvo ietaupījumu, tomēr galvenais ieguvums būtu tieši saskaņotāka aprūpes organizācija. Tomēr pakalpojumu uzlabošanai būtu nepieciešams arī papildu finansējums.
Kaupere, vērtējot šo ieceri, uzsvēra, ka finansējuma trūkst abās nozarēs un patlaban nav iespēju vienai nozarei līdzekļus atņemt, lai piešķirtu otrai. Vispirms nepieciešami ieguldījumi ārstēšanā, lai nākotnē sasniegtu labākus rezultātus, norādīja VM pārstāve.
Piektais modelis paredz ietaupījumus zāļu iepirkumos un lieltirgotāju uzcenojumu mazināšanu. Tajā piedāvāts veidot valsts līmeņa medikamentu lieltirgotavu vai centralizētu iepirkumu un loģistikas struktūru. Tās uzdevums būtu zāles iepirkt un piegādāt tieši no ražotājiem, samazinot starpnieku uzcenojumu ietekmi.
Diskutējot par šo priekšlikumu, izskanēja, ka jaunas organizācijas veidošana un konkurēšana ar privāto sektoru būtu sarežģīta, tostarp jau šobrīd ministrijai ir iespēja kontrolēt un uzraudzīt lieltirgotavu uzcenojumus.
Kā ziņots, Latvijas Reto slimību alianse diskusiju rīkoja, lai meklētu papildu finansējuma iespējas paralēli veselības aprūpes budžetam un izvērtētu piedāvāto risinājumu īstenošanas iespējas.
Alianses vērtējumā reto slimību joma jau vairākus gadus ir prioritāte tikai uz papīra. Organizācija norāda, ka pacientu ārstēšanu nereti nākas nodrošināt ar sabiedrības ziedojumiem. Latvija inovatīvo medikamentu pieejamības ziņā ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā (ES), tādēļ nepieciešams rast risinājumus, lai sasniegtu vismaz ES vidējo līmeni un saglabātu darbspējīgos iedzīvotājus tautsaimniecībā, uzsver organizācija.
Avots: LETA
