Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
15.oktobrī Rēzeknes koncertzālē “Gors” farmācijas nozares uzņēmumu un valsts institūciju pārstāvji, farmaceiti un ārsti starptautiskā konferencē “Pirmā aizsardzības līnija. Veselības aprūpe un farmācija valsts noturībā” sprieda, kā laikus sagatavoties krīzes situācijām, lai maksimāli mazinātu to ietekmi. Konferenci organizēja izdevniecība “Dienas Bizness” kopā ar Latvijas zāļu ražotāju asociāciju, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociāciju un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju.
Vienā no diskusijām tika runāts par farmaceitiskās aprūpes noturību, un dalībnieki dalījās ar viedokļiem par to, kādu ruska faktoru dēļ zāles var nenonākt pie pacientiem krīzes laikā un kas nepieciešams šo risku mazināšanai.
Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča uzsvēra, ka pašlaik akūti trūkst skaidrības, kāda ir aptiekas loma krīzes risinājumu sistēmā, un šī skaidrība būtu jārod. Viņa atzīmēja, ka aptieku uzņēmumos jau notiek iekšējās mācības gatavībai krīzes situācijai, un farmaceiti jau demonstrē labu izpratni par krīzes vadību. “Esam sākuši šos procesus no mūsu puses, bet gaidām, kad regulators pateiks, kāds ir vienotais plāns, kurā varēsim iekļauties. Labs šķiet Igaunijas risinājums, ka krīzē par recepti var kalpot parasta lapa, kurā ārsts norāda visus datus, parakstās un uzliek zīmogu.”
LFB prezidente Zane Melberga atgādināja augusta vētras pieredzi un nosauca virkni elementu, kas šajā situācijā pārtrauca ierastu aptiekas darbu – elektrības, telefona un interneta sakaru trūkums, kuru dēļ nav iespējama e-recepšu apstrāde un samaksa, tādēļ pacients nevar saņemt zāles. “Mums jāzina, kā rīkoties. Protams, farmaceiti, darbojoties pacienta interesēs, meklēs risinājumu un palīdzēs, bet normatīvie akti pagaidām nenosaka skaidru kārtību,” rezumēja Z. Melberga.
Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens uzskata, ka galvenais riska faktors ir koordinācijas trūkums starp dažādām nozares struktūrām. Būtu jābūt rīcības nepārtrauktības plānam, kurā ietvertas valsts institūcijas un uzņēmumi, lai veidotos optimāla sadarbība. Savukārt lieltirgotavu darbā būtu jādomā par birokrātijas mazināšanu, uzskata J. Lībķens, atceroties grūtības nosūtīt Ukrainai zāļu ziedojumus kara sākumā.
Savukārt Zāļu valsts aģentūras direktore Indra Dreika par iespējamu risku krīžu vadībā nosauca tieši pārmērīgu regulēšanu un iejaukšanos no valsts puses, bet par būtisku nepieciešamību – informētību un starptautisku sadarbību. Viņa aicināja negaidīt valsts regulējumu kā princi baltā zigā, bet paļauties uz katra veselo saprātu un kritisko domāšanu, īpaši kiberuzbrukumu vai dezinformācijas draudu laikā, bet nenoliedza, ka valstij jāpaveic savi mājasdarbi un nozares pārstāvji rīkojas pareizi, uzturot spriedzi, lai veicinātu šo procesu. “Gatavība jātrenē, jāsarunājas, un es ticu, ka nozare spēj šīs lietas sakārtot,” rezumēja I. Dreika.
Zane Melberga atzīmēja, ka farmaceits aptiekā nereti ir spriedzes situāciju regulētājs, tādēļ viņam jābūt labi informētam un jāzina, kā rīkoties krīzes apstākļos. Pārdomāta un skaidra farmaceita rīcība palīdz nomierināt iedzīvotājus un novērst “panikas pieprasījumu”, kad kādu medikamentu sāk iegādāties neierasti lielos daudzumos. “Ja aptiekas ir atvērtas, farmaceiti sniedz saprotamu informāciju par zāļu pieejamību un nosaka, cik oriģinālus pieprasītu zāļu katrs pircējs drīkst iegādāties, iedzīvotāji redz, ka situācija tiek kontrolēta un zāļu pietiks visiem. Šāda farmācijas speciālistu rīcība veicina uzticēšanos un mazina satraukumu,” skaidroja Z. Melberga. Viņa uzsvēra, ka no panikas un haosa aptiekās zāļu trūkuma dēļ var izvairīties, ja ir vienots rīcības plāns, ko ievēro visas aptiekas.
