Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Paplašinās to biotehnoloģiju un farmācijas uzņēmumu saraksts, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un apņemas palīdzēt noturēt nomocītās valsts veselības aprūpes sistēmu.Tāds, piemēram, ir Šveices uzņēmums “Roche”, informē farmācijas ziņu portāls Fiercepharma.com. Šveices farmācijas uzņēmums trešdien, 2. martā, paziņoja, ka ziedos Ukrainai 150 000 antibiotiku “Rocephin” iepakojumu. Šīs zāles tiek izmantotas dažāda veida bakteriālu infekciju simptomu ārstēšanai, un tās iekļautas Pasaules Veselības organizācijas būtisko zāļu sarakstā.
Pagājušā nedēļā “Roche” ziņoja, ka uzņēmuma mērķis ir nogādāt savus “Rocephin” sūtījumus uz Ukrainu “pēc iespējas ātrāk”. Uzņēmums sadarbojas ar ārējiem partneriem, lai noskaidrotu transportēšanas iespējas Ukrainas iekšienē, “neskatoties uz pašreizējo humanitāro koridoru trūkumu Ukrainā”, teikts “Roche” paziņojumā.
Ceturtdien, 3. martā, Šveices zāļu ražotāja pozīcijām pievienojās arī Francijas farmācijas uzņēmums “Sanofi”, izsakot arī līdzjūtību ukraiņu tautai.
“Sanofi” savā sociālā tīkla Twitter kontā bija paudis: “Mēs esam šokēti par karu Ukrainā un dziļi apbēdināti par to izaicinājumu apmēru, ar kuriem šobrīd saskaras ukraiņu tauta. Mēs koncentrējamies uz savu darbinieku un viņu ģimeņu drošību un paliekam uzticīgi pacientiem un cilvēkiem, kuru vajadzībām mēs kalpojam.”
“Sanofi” ziņo, ka ir ziedojis 5 miljonus eiro Sarkanajam Krustam Ukrainā un tās kaimiņvalstīs, kā arī ANO bēgļu aģentūrai. Uzņēmums arī steidz ziedot pirmās nepieciešamības zāles un vakcīnas pacientiem Ukrainā un ukraiņu bēgļiem tuvējās valstīs.
Tikmēr Eiropas farmācijas rūpniecības un asociāciju federācija (EFPIA) ir novērojusi Eiropas zāļu ražotāju centienus sniegt atbalstu Ukrainai. To vidū ir “AstraZeneca”, “Bristol Myers Squibb”, “Novo Nordisk”, “Pfizer”, “GlaxoSmithKline” un citi. “Mūsu pirmā prioritāte ir nodrošināt, lai zāles sasniegtu pacientus, kuriem tās ir nepieciešamas Ukrainā, kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs, Krievijā un citās valstīs, kur zāļu pieejamība var tikt negatīvi ietekmēta,” savā tīmekļa vietnē saka EFPIA. EFPIA dalībuzņēmumi un asociācijas strādā, lai atbalstītu Ukrainu un palīdzētu risināt bēgļu krīzi kaimiņvalstīs. Uzņēmumi nevalstiskajām organizācijām sniedz gan savu preču ziedojumus, gan finansiālu atbalstu.
Šie ir tikai daži no soļiem, ko zāļu ražotāji jau spēruši:
- “AstraZeneca” ir ziedojusis vienu miljonu ASV dolāru projektam HOPE un Starptautiskajam medicīnas korpusam, un tā darbiniek atsaucas aicinājumam ziedot UNICEF un Lielbritānijas Sarkanajam Krustam;
- “Bristol Myers” no savas puses līdz šim ir ziedojis 200 000 ASV dolāru organizācijai “Save the Children” un Starptautiskai glābšanas komitejai caur savu fondu “Bristol Myers Squibb Foundation”;
- “Pfizer” ir piegādājis humāno palīdzību viena miljona ASV dolāru vērtībā Amerikas Sarkanajam Krustam, Starptautiskajam medicīnas korpusam un Starptautiskajai glābšanas komitejai atbalstam Ukrainai. Uzņēmums arī vāc darbinieku ziedojumus noteiktām labdarības organizācijām;
- “Novo Nordisk” fonds ir ziedojis aptuveni 7,4 miljonus eiro atbalsta pasākumiem, tostarp – aptuveni 700 000 eiro UNHCR — ANO bēgļu aģentūrai.
“Tā kā normālas piegādes ķēdes ir traucētas, mēs veidojam dialogu ar vairākām starptautiskām humānās palīdzības organizācijām, lai sniegtu palīdzību, un esam ziedojuši zāles un preces Ukrainas Veselības ministrijai,” EFPIA vietnē paudusi “Novo Nordisk” vadība. “Mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu nepieciešamo medikamentu piegādi pacientiem ar hroniskām slimībām Ukrainā,” raksta “Novo Nordisk”.
EFPIA ir arī fiksējusi atbildes reakciju no “Boehringer Ingelheim”, “Lundbeck” un “Merck”. Federācija ziņo, ka tā regulāri atjaunina savu Ukrainas atbalstītāju sarakstu.
Neskaitāmi uzņēmumi visā nozarē ir paziņojuši par atbalsta centieniem un arī lēmumiem pārtraukt savu darbību Krievijā, nesen ziņoja informācijas aģentūra “Reuters”.
Vairāku biotehnoloģiju jomas uzņēmumu vadītāji nesenā kopīgā vēstulē rakstīja, ka vissvarīgākā šobrīd ir nozares “tūlītēja un pilnīga ekonomiskā atslēgšanās” no Krievijas. Vēstuli parakstīja “Nkarta”, “BioMarin”, “Rubius”, “Life Sciences”, “Blueprint Medicines”, “Ovid”, “Global Blood Therapeutics” un desmitiem citu firmu vadītāju.
Nozares līderi apņēmās pārtraukt investīcijas Krievijas uzņēmumos un apturēt jaunas investīcijas valsts robežās. Viņi arī ir solījuši noraidīt Krievijas fondu investīcijas, pārtraukt sadarbību vai pakalpojumu līgumus ar Krievijas uzņēmumiem un apturēt jebkādu citu savstarpēju tirdzniecību ar Krievijas uzņēmumiem, izņemot pārtikas un medikamentu piegādi.
Medicīnas tehnoloģiju jomā pielāgotu ortopēdisko implantu ražotājs “Conformis” 2. martā paziņoja, ka iesaldēs visu savu produktu izplatīšanu Krievijā un pārtrauks meklēt jaunas biznesa iespējas reģionā.
Tikmēr “Siemens Healthineers” paziņojis, ka ievēros visas eksporta kontroles prasības un sankcijas, vienlaikus turpinot atbalstīt veselības aprūpes sniedzējus un pacientus Krievijā, atsaucoties uz universālajām tiesībām uz medicīnisko aprūpi.
“Johnson & Johnson” paudis, ka kara skarto darbinieku un viņu ģimeņu drošība ir tā galvenā prioritāte, un piebildis, ka uzņēmums ir “apņēmies nodrošināt, lai mūsu būtiskie medicīnas produkti sasniegtu cilvēkus, kuriem tie reģionā ir nepieciešami.”
Sagatavoja Elīna Badune
Avots: https://www.fiercepharma.com
www.farmacija-mic.lv
DALIES ar šo ziņu ar saviem draugiem un kolēģiem sociālajos tīklos Twitter, Facebook un LinkedIn, pārsūti ziņu, izmantojot WhatsApp, vai izdrukā rakstu, ja vēlies! (Izmanto zemāk redzamās pogas.)
