Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
“Mēs dzīvojam ierobežotu resursu apstākļos; valstij jāpieņem lēmums, kā tos taisnīgāk sadalīt, atrast līdzsvaru starp lēmumiem par inovatīvu medikamentu ieviešanu zāļu kompensācijas sistēmā, kā arī palīdzēt pēc iespējas lielākam pacientu lokam,” Veselības ministrijas (VM) Farmācijas jomas konsultatīvās padomes (FJKP) sēdē 10.decembrī, izklāstot savu redzējumu par farmācijas nozares attīstību, pauda veselības ministrs Guntis Belēvičs.
Viņš informēja sēdes dalībniekus par nākamajā gadā veselības aprūpei atvēlēto budžetu un minēja jautājumus, kam plānots pievērst īpašu uzmanību. Kā viena no prioritātēm nākamā gadā būs e-veselības sistēmas attīstīšana. Kā pauda ministrs, šobrīd e-veselības sistēma nav tādā gatavībā, kā gribētos, e-recepte vēl nav pilotēta nevienā Latvijas aptiekā, ministrija līdz šim nav īsti mācējusi vadīt šo projektu tā, kā vajadzētu. Nākamajā gadā šim mērķim atvēlēti aptuveni 802 000 eiro.
Ministrs plāno rosināt izmaiņas Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā (ZIKS). Norēķini ar aptiekām par izsniegtajām kompensējamām zālēm būtu jāorganizē tā, lai aptiekas naudu no valsts saņemtu uzreiz. Šāds modelis darbojas Somijā, kur naudu par zālēm valsts pārskaita uz iedzīvotāju kontu un cilvēki aptiekā norēķinās uzreiz. Belēvičš atzina, ka Somijas modeli mūsu valstī šobrīd realizēt nav iespējams, taču esot citi modeļi, kas neprasa papildu finansējumu. Kā vienu no piemēriem viņš minēja subsidētu karti norēķiniem par zālēm, kurā nauda tiek ieskaitīta tikai tajā mirklī, kad notiek norēķināšanās par iegādājamo preci. Belēvičs FJKP dalībniekiem atklāja, ka viņam esot konkrēti priekšstati par to, kā būtu jādarbojas ZIKS, un savus priekšlikumus viņš ir gatavs publiskot, lai pēc tam apspriestu sīkāk attiecīgās interešu grupās – ar zāļu ražotājiem un citiem. Viņš uzsvēra, ka VM veiks pasākumus, lai padarītu zāles lētākas abos segmentos – gan patentbrīvos medikamentus, gan oriģinālpreparātus. “Uzskatu, ka valstij jākompensē, kaut daļēji, pilnīgi visi recepšu medikamenti,” sēdē pauda ministrs. Viņš atzina, ka uzreiz šādu soli spert nav iespējams, taču pakāpeniski uz to varētu pāriet. Valsts kompensācijas dēļ pacients arī būtu motivēts vērsties pie ārsta, lai saņemtu recepti, nevis nodarbotos ar pašārstēšanos. Ministrs ir arī pārliecināts, ka visās aptiekās recepšu zālēm būtu jāmaksā vienādu cenu. Jārisina arī jautājums par kompensējamo zāļu piecenojumiem, lai aptiekas, pārdodot šos medikamentus, nezaudētu zemo piecenojumu dēļ.
G. Belēvičs arī cerīgi raugās uz paralēlā importa apjoma palielināšanu mūsu valstī, tādejādi rosinot zāļu ražotājus domāt par cenu samazināšanu. “Tas ir ceļš, ko mēs iesim kopā ar inovatīvo zāļu ražotājiem, taču strādāsim pie tā, lai ražotāji neaizietu no mūsu tirgus,” uzsvēra ministrs, piebilstot, ka neesam bagāta valsts, resursi ir ierobežoti, tāpēc valstij ir tiesības izvēlēties, ko tā apmaksās. Ministrs atklāja, ka plānots veikt pasākumus, lai samazinātu zāļu cenu arī slimnīcu sektorā. Tur varētu iegādāties lielos “klīniskos” iepakojumus bez prasībām uz braila rakstu un marķējumu latviešu valodā.
Runājot par aptieku sektoru un dažādiem kritērijiem, kas nosaka aptieku darbību, ministrs bija diplomātisks – šajā jomā viņš nekādas iniciatīvas nerosināšot, tāpēc, ja aptieku pārstāvji vēlas ko mainīt, tiem jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, ko ministrs ir gatavs izvērtēt. Pēc Belēviča domām, šobrīd apdraudētā stāvoklī ir individuālās aptiekas, turklāt aptiekas ir arī atkarīgas no atlaidēm. Vienādas cenas recepšu zālēm var novest pie tā, ka aptiekām atlaides nevarēs iedot, tāpēc daudzi jautājumi jārisina kompleksi. Ministra dienas kārtībā esot arī jautājums par interneta aptieku darbības attīstību.
Attiecībā uz farmācijas speciālistu izglītību ministrs pauda uzskatu, ka farmaceitu mūsu valstī šobrīd trūkst un būtu arī jāsalāgo koledžas izglītības programmas ar augstskolu programmām. Ministrs arī tiksies ar abu augstskolu – Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes – vadību, lai runātu par farmaceitu izglītības jautājumiem. Tāpat G. Belēvičs izteica vēlmi arī turpmāk piedalīties FJKP sēdēs, lai veidotu dialogu ar padomē pārstāvētajām nozares organizācijām.
Sēdes dalībnieki tika iepazīstināti ar 2015. gadam piešķirto veselības aprūpes budžetu, kā arī ar 2014. gadā veiktajiem normatīvo aktu grozījumiem.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube informēja par aktuālo e-veselības jomā, prezentēja padomei e-veselības portāla izskatu, ieviešanas termiņus, principus un sistēmu regulējošos normatīvos aktus. Kā informēja M.Taube, šobrīd noslēgti pieci līgumi ar aptieku uzņēmumiem par sistēmu savietojamības pārbaudi. Rezultāti par NVD rīkotajām e-receptes apmācībām varētu tikt apkopoti decembra vidū, kad varēs arī izdarīt kādus secinājumus. “Tagad arī ģimenes ārsti ir izrādījuši interesi par mācībām – acīmredzot, kritiskais punkts pārvarēts un interese ir,” pauda M.Taube.
Ar savu redzējumu par farmācijas nozares attīstību padomes dalībniekus šoreiz iepazīstināja trīs zāļu ražotāju asociāciju pārstāvji un biedrība “Veselības projekti Latvijai”. Par to vairāk lasiet portālā www.farmacija-mic.lv jau tuvākajā laikā.
Elīna Badune
