Izteiktu laika trūkumu vai pārslodzi darbā izjūt 39% Latvijā aptaujāto darbinieku, savukārt Eiropas Savienībā (ES) par to ziņojuši 44% aptaujāto, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) piektdienas konferencē aplūkotās Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) aptaujas “OSH Pulse 2025” dati.
VDI sadarbībā ar EU-OSHA piektdien rīko konferenci “Redzēt neredzamo: psihosociālo risku atpazīšana un novērtēšana darba vidē”. Tajā spriež par to, kā laikus pamanīt un novērtēt psihosociālos riskus darbavietā un kādus pasākumus darba devēji var īstenot to mazināšanai.
Latvijā 32% aptaujāto norādījuši, ka 12 mēnešos pirms aptaujas piedzīvojuši stresu, depresiju vai trauksmi, ko izraisījis vai pastiprinājis darbs. ES kopumā šis īpatsvars bija 29%. Par vispārēju nogurumu, ko izraisījis vai pastiprinājis darbs, ziņoja 46% aptaujāto Latvijā un 37% ES kopumā. Latvijā aptaujāti 1004 darbinieki.
VDI direktors Renārs Lūsis konferencē norādīja, ka darbs var labvēlīgi ietekmēt psihisko veselību, savukārt neskaidri uzdevumi, īsi termiņi un sarežģījumi attiecībās ar kolēģiem var tai kaitēt. Darbā piedzīvotās spriedzes ietekme var turpināties arī pēc darba laika.
Lūsis aicināja darba devējus psihosociālos riskus vērtēt līdztekus pārējiem darba vides riskiem un vispirms novērst to cēloņus. Darbinieki būtu jāiesaista gan risku apzināšanā, gan risinājumu meklēšanā, savukārt vadītājiem jānodrošina apmācības, lai šos riskus spētu laikus pamanīt. Atbalsts darbiniekam var ietvert darba pienākumu, darba laika vai darba apstākļu pielāgošanu, lai darbinieks atbilstoši iespējām varētu turpināt darbu vai atgriezties tajā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja uzrunā sacīja, ka grūtības veikt darbu nereti var kļūdaini uztvert kā nevēlēšanos strādāt. Ja problēmu pamana novēloti, situācija var beigties ar darba attiecību pārtraukšanu. Tāpēc, pēc Oškājas teiktā, ir svarīgi, lai darbinieks varētu atklāti runāt ar darba devēju un darba devējs būtu gatavs viņu uzklausīt un vajadzības gadījumā mainīt darba apstākļus.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas izglītības un zinātnes direktors, asociētais profesors un neirologs Ainārs Stepens norādīja, ka pastāvīga sasniedzamība apgrūtina atslēgšanos no darba, savukārt paziņojumi un bieža pārslēgšanās starp uzdevumiem palielina slodzi uzmanībai un darba atmiņai. Pēc viņa teiktā, digitālā vide var veicināt psihosociālo stresu, taču par tās lomu afektīvo un neirotisko traucējumu pieaugumā pierādījumi pagaidām ir nepietiekami.
Ar jēdzienu “digitālā demence”, kā skaidroja Stepens, apzīmē uzmanības, atmiņas un mācīšanās spēju pavājināšanos, ko saista ar pārmērīgu un pasīvu viedierīču lietošanu. Viņš to raksturoja kā publicistisku apzīmējumu potenciāli atgriezeniskām grūtībām. Viņš arī minēja, ka jēgpilna tehnoloģiju lietošana var palīdzēt uzturēt kognitīvās spējas.
Stepens atsaucās uz medicīnas žurnālā “The Lancet” publicētajām aplēsēm, ka līdz 45% demences gadījumu varētu novērst vai aizkavēt, mazinot 14 ietekmējamus riska faktorus dzīves gaitā. Starp tiem ir dzirdes zudums, paaugstināts zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens, depresija, mazkustīgums, smēķēšana un sociālā izolācija.
Konferencē paredzēts arī atklāt EU-OSHA kampaņu “Veselībai nekaitīgas darbavietas 2026.-2028. gadā”, kuras uzmanības centrā ir psihoemocionālā veselība darbā. Konferences noslēgumā apbalvos labas prakses konkursa “Zelta ķivere 2026” laureātus.
Kampaņas mērķis ir veicināt psihosociālo risku savlaicīgu atpazīšanu un novēršanu, kā arī pieredzes apmaiņu par praktiskiem risinājumiem. Arī konkursa “Zelta ķivere 2026” šā gada tēma ir psihosociālo risku atpazīšana un novērtēšana. Tajā izceļ darba devēju pieredzi un praktiskos risinājumus šo risku mazināšanai.
VDI vērš uzmanību, ka psihosociālie riski darbavietā bieži paliek nepamanīti. Pie tiem pieder pārmērīga darba slodze, neskaidri darba pienākumi, nepietiekams vadības atbalsts, savstarpēji konflikti, emocionāla vardarbība un nelabvēlīgs psiholoģiskais klimats kolektīvā.
Šo risku ietekme var uzkrāties, pasliktinot darbinieku veselību, darbspējas un savstarpējās attiecības. Ilgstoša risku iedarbība var veicināt izdegšanu, miega traucējumus un trauksmi, savukārt uzņēmumos var pieaugt darbinieku mainība un darba kavējumu skaits, kā arī sarukt produktivitāte, norāda VDI.
Inspekcija atgādina, ka darba devēja pienākums novērtēt darba vides riskus un īstenot preventīvus pasākumus attiecas arī uz psihosociālajiem riskiem. To mazināšanai darba devēji var regulāri aptaujāt darbiniekus, pārskatīt darba slodzi un organizāciju, apmācīt vadītājus un darbiniekus, kā arī ieviest atbalsta pasākumus. VDI uzsver, ka darbinieku iesaiste palīdz laikus pamanīt problēmas, kuras vadībai ikdienā var palikt neredzamas.
Avots: LETA
