Aptauja: Vairums iedzīvotāju mēdz mājās glabāt nederīgos medikamentus

Aptuveni 70% iedzīvotāju mēdz mājās uzglabāt nederīgos medikamentus, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Kopumā nodoto medikamentu apjoms turpina pieaugt, un regulāri tos aptiekā nodod jau 6% iedzīvotāju, skaidro aptiekā. Piektā daļa aptaujāto norādījuši, ka nederīgie medikamenti mājās neuzkrājas, jo zāles lieto reti un atbilstoši ārsta norādījumiem.

Aptiekā vērš uzmanību, ka vismaz reizi gadā būtu rūpīgi jāšķiro mājas zāļu skapīša saturs un nederīgie medikamenti jānodod aptiekā. Aptiekas jau vairākus gadus īsteno nederīgo medikamentu savākšanu un nodošanu drošai utilizācijai, un pērn “Mēness aptiekās” savāktas gandrīz astoņas tonnas nederīgo medikamentu.

“Mēness aptiekas” valdes locekle, farmaceite Jeļena Petrišina atgādina, ka nederīgie medikamenti nav vienkārši sadzīves atkritumi. Ikdienas steigā cilvēki bieži vien piemirst vai pat neiedomājas par riskiem, ko rada nederīgo medikamentu uzglabāšana mājās. Piemēram, pretsāpju medikamenti, kas “katram gadījumam” ilgstoši glabājas somā, nelaimīgas sakritības dēļ var radīt riska situāciju līdzcilvēkiem. Labākā gadījumā tie nesniegs sagaidāmo rezultātu, sliktākajā, ja apstākļu ietekmē ir izmainīta aktīva viela, var draudēt arī ar saindēšanos. Diemžēl šādi gadījumi nav retums, norāda speciāliste.

Petrišina skaidro, ka pie nederīgiem medikamentiem jāpieskaita tie, kuru iepakojums ir saplīsis, bojāts un nevar salasīt zāļu nosaukumu, vai arī tabletes, kapsulas un šķīdumi, kas izņemti no oriģinālā iepakojuma un nav marķēti jeb nav iespējams iegūt informāciju par to lietošanu un derīguma termiņu.

Tāpat tas attiecas uz zālēm, kas bijušas pakļautas mitruma vai karstuma iedarbībai, vai zālēm, kas mainījušas sākotnējo smaržu, krāsu vai formu.

Bažu vai neskaidrību gadījumā aptieka aicina par zāļu skapīša saturu konsultēties, vajadzības gadījumā to pārskatot kopā ar farmaceitu.

Iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta šī gada martā visā Latvijā, aptaujājot 1400 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Avots: LETA