Deputāti aicina turpināt pilnveidot VM izstrādāto konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē trešdien deputāti aicināja turpināt pilnveidot Veselības ministrijas (VM) izstrādāto konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka Latvijā valsts novirzītais finansējums kompensējamiem medikamentiem ir būtiski mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt šajos rādītājos valsts būtiski atpaliek no visām attīstītajām valstīm, un, ja finansējuma būtu vairāk, tad varētu attiecīgi arī izdarīt vairāk par finansējuma palielināšanu medikamentiem onkoloģijas jomā un mediķu atalgojumam.

Patlaban zāļu pieejamību Latvijā nosaka pacientu pirktspēja un cenu politika valstī, piemēram, PVN medikamentiem Latvijā ir 12%, kamēr Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%.

Tāpat pieejamību nosaka noteikti zāļu cenu veidošanas principi, tostarp zāļu uzcenojums kompensējamām zālēm, kā arī noteikts uzcenojums nekompensējamām zālēm. Šobrīd Latvijā lieltirgotavas un aptiekas uzcenojums nekompensājamām zālēm ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, minēja Pavļuts.

Kā trešo faktoru, kas nosaka zāļu pieejamību Latvijā, viņš minēja zāļu starptautiskā nepatentētā nosaukuma (SNN) izrakstīšanu un atbilstošu lētāko zāļu izsniegšana kompensējamo zāļu gadījumā.

Kā risinājumus zāļu finansiālās pieejamības uzlabošanai saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām VM saredz samazināt PVN likmi zālēm no 12% līdz 5%, pārskatīt zāļu cenas veidošanas principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem, noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas ir tāda pati kā kompensācijas sistēmā.

Tāpat risinājums ir noteikt, ka nekompensējamo recepšu, bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā, kā arī noteikt, ka zāļu uzcenojumi Latvijā nav augstāki par piecenojumiem abās kaimiņvalstīs.

Papildus VM rosina samazināt pacientu tiešos maksājumus par zāļu iegādi. Proti, noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta veikto līdzmaksājuma summu par kompensējamām zālēm gadā, nosakot kopējā pacienta līdzmaksājuma griestus 250 eiro apmērā. Tikpat būtiski ir ieviest SNN izrakstīšanas principu receptēs nekompensējamām recepšu zālēm, kā arī piešķirt papildu finansējumu kompensējamo zāļu, tai skaitā onkoloģijā, hematoloģijā, pieejamības uzlabošanai. Šim nolūkam nākamajā gadā būtu nepieciešams 100 915 724 eiro, 2024.gadā – 132 880 370 eiro un 2025.gadā un turpmāk – 140 999 618 eiro.

Tāpat VM plāno veikt pasākumus zāļu un uztura bagātinātāju racionālas lietošanas veicināšanai un palielināt farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā un veicināt profesijas neatkarību, tai skaitā neitralitāti profesionālo uzdevumu izpildē.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere norādīja, ka būtiska ir farmaceita iesaiste pacienta ārstēšanā. Tas nozīmē, ka farmaceitam ar savām zināšanām būtu jābūt pilntiesīgam palīgam zāļu uzraudzības veicināšanā un būtu jāvar iesaistīties hronisko pacientu zāļu uzraudzībā. Viņas vērtējumā, iespējams, farmaceitu komanda būtu jāpaplašina, lai panāktu veiksmīgu pacientu ārstēšanu.

Savukārt veselības uzņēmumu grupas “Repharm” pārstāvis Dins Šmits uzskata, ka ziņojums ir jāpārskata valstī esošās ekonomiskās situācijas dēļ, ņemot vērā, ka ne inflācija, ne energokrīze tajā netiek apskatīta.

Tāpat viņš norādīja, ka saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras informāciju augustā cenas pieaugušas 108 zālēm, kamēr jūlijā – 78. Tajā pašā laikā konkrētam skaitam medikamentu cenas arī samazinās, taču tas attiecas uz recepšu zālēm, kuras tiek kompensētas. Šmits aicina nevirzīt konceptuālo ziņojumu, bet gan papildināt, jo tajā nav ņemti vairāki būtiski faktori. Veikt precizējumus aicināja arī Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.

Pavļuts informēja, ka šobrīd konceptuālais ziņojums ir saskaņošanā, un viņš cer, ka to tuvākajā laikā izskatīs arī valdībā. Pēc viņa paustā daļa no ziņojumā iekļautajiem pasākumiem jau ir ietverta ministrijas nākamā gada budžeta prioritātēs, piemēram, PVN samazināšana, kā arī finansējuma piešķiršana kompensējamo zāļu pieejamībai onkoloģijā un hematoloģijā un citi pasākumi.

www.farmacija-mic.lv