Igaunijā aptieku ķēdēm uzticas vairāk kā Latvijā

28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas zāļu ražotājiem, 59% aptaujāto ir neitrāla pozīcija šajā jautājumā, bet 7% tiem neuzticas, savukārt 6% respondentu nav atbildes. Šādus datus atklāj sabiedriskās domas pētījumu uzņēmuma “GFK” un nacionālās informācijas aģentūras LETA biznesa portāla “Nozare.lv” 2014. gada maijā veiktais pētījums.

Pētījums tika veikts visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā piedalījās 815 respondenti vecumā no 18 lidz 65 gadiem, kuri lieto internetu.

Aptieku ķēdēm Latvijā uzticas 29% aptaujāto, bet 57% izteikuši neitrālu vērtējumu. 7% aptaujāto aptieku ķēdēm neuzticas vispār, un vēl 7% respondentu nevar atbildēt uz šo jautājumu.

Salīdzinoši, Igaunijā aptieku ķēdēm iedzīvotāji uzticas daudz vairāk – 48% no 835 respondentiem. Tikpat liela daļa paudusi neitrālu attieksmi, bet neuzticību aptieku ķēdēm izteikuši 3% aptaujāto. Tikai 1% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju nav atbildes uz šo jautājumu.

Lietuvā aptieku ķēdēm uzticas 36% aptaujāto zāļu pircēju, bet 57% izteikuši neitrālu vērtējumu. 5% respondentu Lietuvā aptieku ķēdēm neuzticas, bet 2% nav atbildes. Tur aptaujāti 823 iedzīvotāji.

Visās Baltijas valstīs nedaudz palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zāles, medicīnas preces un uztura bagātinātājus iegādājas internetā. 2012. gadā Latvijā 7% aptaujāto šīs preces pirkuši internetā, taču šogad tādu klientu bijis jau 11%. Lietuvā zāļu iegāde internetā divu gadu laikā augusi vēl būtiskāk – par 13%. Tomēr visbiežāk medikamenti un uztura bagātinātāji visās trijās Baltijas valstīs tiek pirkti aptiekās. Latvijā šādu atbildi snieguši 92% aptaujāto. 10% Latvijas respondentu pirkuši zāles un medicīnas preces kādas citas valsts aptiekā, 7% – internetā, 6% – veikalā, bet 3% tās iegādājušies no privāta piegādātāja.

Visvairāk pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji pirkuši zāles un uztura bagātinātājus pret kakla sāpēm un klepu – 70% gadījumu.

Apskatot jautājumu par to, kas aptiekā ietekmē pircēja izvēli, visās trīs Baltijas valstīs atklājas, ka visvairāk klienti uzticas farmaceita ieteikumam. Latvijā tie ir 38% aptaujāto, Igaunijā – 43%, bet Lietuvā – 36%. Aptaujas dati arī liecina, ka pircējiem drīzāk neesot izšķirošas nozīmes, kurā aptieku ķēdē iepirkties. Vienā un tajā pašā aptieku ķēdē vienmēr iepērkas 22% Latvijas respondentu. 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka zālēm nav piemērots pašapkalpošanās pakalpojums.

Jāņem vērā, ka, tā kā aptauja veikta tikai internetā, šis faktors ietekmē arī pētījuma dalībnieku profilu.

Elīna Badune