Sistēmiskos riskus pacientu drošībai un iespējas novērst kļūdu atkārtošanos būtu lietderīgi pētīt atsevišķā žurnālistikas materiālā, atzinumā par Latvijas Televīzijas (LTV) sižetu saistībā ar bērna nāvi pēc medikamentu sajaukšanas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) norādījis Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Edmunds Apsalons.
Kā vēstīts, Rīgas pilsētas tiesa piespriedusi divarpus gadu cietumsodu BKUS medicīnas māsai, kura pagājušā gada novembrī nejauši sajauca pacientam dodamos medikamentus, kā rezultātā pacients nomira. Kā papildsods medmāsai noteikts četru gadu aizliegums nodarboties ar ārstniecību. Savukārt cietušo pieprasīto morālā kaitējuma kompensāciju 500 000 eiro apmērā tiesa lēma nenoteikt.
Iesniegumā ombudam lūdza izvērtēt, vai LTV sižetā “Tiesā medicīnas māsu par nolaidības dēļ mirušu bērnu” pietiekami skaidroti iespējamie sistēmiskie apstākļi, kas varēja veicināt medikamentu sajaukšanu, tostarp zāļu uzglabāšanas un pārbaudes kārtība, kā arī iespējas novērst līdzīgas kļūdas. Tika lūgts vērtēt arī to, vai bija samērīgi publiskot apsūdzētās medmāsas vārdu un uzvārdu un rādīt viņas seju, vai krievu valodas tulka izmantošana tiesā bija pieminēta ar pietiekamu skaidrojumu un vai sižets varēja radīt iespaidu par tīšu rīcību.
Iesniegumā bija minēti arī līdzīgu nāvējošu medicīnisko kļūdu piemēri Vācijā, Lietuvā un Somijā un lūgts izvērtēt, vai sižeta veidotāji pietiekami izpētīja ārvalstu pieredzi šādu kļūdu cēloņu noskaidrošanā un novēršanā.
Iesniegumā tika norādīts, ka galvenais mērķis ir rosināt plašāku izvērtējumu par sabiedriskā medija lomu pacientu drošības problēmu izgaismošanā, sabiedrības izglītošanā un ārstniecības sistēmas atbildības izvērtēšanā.
Iesniegumā rosināts plašāk skaidrot, kā nodaļā medikamentus uzglabāja, atdalīja un marķēja, kā noformēja un dokumentēja zāļu nozīmējumus, vai izmantoja dubultās pārbaudes un kā bija sadalīti virsmāsas un citu atbildīgo darbinieku pienākumi. Bija lūgts arī noskaidrot, vai iepriekš konstatētas līdzīgas kļūdas vai nepilnības, kā arī skaidrot koncentrēta kālija hlorīda lietošanas riskus un drošības pasākumus tā uzglabāšanā, sagatavošanā un ievadīšanā.
Apsalona ieskatā iesniegumam pievienotais materiāls par pacientu drošības riskiem un ārvalstu pieredzi varētu palīdzēt Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) redakcijām izvērtēt iespēju sagatavot atsevišķu analītisku vai pētniecisku materiālu par kļūdu cēloņiem un to novēršanu.
Ombuds aicināja iesniedzēju ar apkopoto informāciju vērsties tieši pie LSM, norādot, ka šāda informācija varētu kalpot par pamatu turpmākai tēmas izpētei un palīdzēt LSM izvērtēt tās sabiedrisko nozīmīgumu un iespējamo atspoguļošanas formātu.
Ombuds nepiekrita iebildumam, ka sižetā pacientu drošībai veltīts pārāk maz uzmanības. Viņa vērtējumā nepilnas četras minūtes garā ziņu sižeta uzdevums bija informēt par konkrēto tiesas sēdi, un ziņas formātam atbilda arī informācija par slimnīcas rīcību pēc notikušā. Sižetā BKUS valdes locekle Zane Straume skaidroja, kā slimnīca stiprinājusi kontroli un mazinājusi kļūdu risku. LTV vēstīja arī par darbinieku papildu apmācībām un ieceri veikt visaptverošu gadījuma analīzi. Apsalons norādīja, ka iespējamo sistēmisko nepilnību izpēte nedrīkst aizstāt konkrētā notikuma apstākļu un individuālās atbildības izvērtēšanu.
Apsalons nepiekrita arī tam, ka sižetā vajadzēja plašāk stāstīt par bērna veselības stāvokli un ārstēšanu. Viņa ieskatā šāda informācija tiesvedības būtības izpratnei nebija vajadzīga, un tās publiskošana skartu īpaši aizsargājamus personas datus.
Vērtējot sižetu kopumā, ombuds nekonstatēja precizitātes, objektivitātes, cilvēka cieņas, privātuma aizsardzības un nevainīguma prezumpcijas prasību pārkāpumus, kā arī stereotipizējošu attieksmi pret apsūdzēto.
Atzinumā secināts, ka sižets balstījās pārbaudītos faktos un tiesvedības izpratnei palīdzēja medmāsas kolēģes, abu pušu advokātu, prokurores un slimnīcas vadības komentāri. Apsalons nepiekrita vērtējumam, ka sižets varēja radīt priekšstatu par tīšu bērna nonāvēšanu. Viņa ieskatā vēstījums raksturoja notikušo kā traģisku gadījumu, kas saistīts ar iespējamu neuzmanību vai nolaidību profesionālo pienākumu izpildē.
Apsalons atzina, ka medmāsas vārda un uzvārda publiskošanu pamatoja sabiedrības interese par tiesvedību saistībā ar ārstniecības personas profesionālo darbību valsts slimnīcā. Savukārt iebildumu par sejas attēla izmantošanas nepieciešamību viņš uzskatīja par pamatotu. Attēls būtiski nepalīdzēja saprast tiesvedību vai tās pamatā esošo notikumu. Ombuds gan tajā nesaskatīja pamatu konstatēt cilvēka cieņas vai nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.
Par pamatotu ombuds atzina arī jautājumu, vai krievu valodas tulka pieminēšana bez plašāka skaidrojuma atbilda atbildīgas žurnālistikas principiem. Viņš norādīja, ka ziņa par tulku var palīdzēt raksturot tiesas procesa norisi, taču konkrētajā sižetā tās informatīvā lietderība nebija pietiekami skaidra un interpretācijas risks nebija pienācīgi izvērtēts. Daļai skatītāju varēja rasties nepamatots pieņēmums, ka kļūda saistīta ar medmāsas latviešu valodas zināšanām vai profesionālo kompetenci.
Apsalons skaidroja, ka tulka palīdzība nodrošina personas iespēju pilnvērtīgi piedalīties kriminālprocesā un īstenot aizstāvības tiesības. No tulka izmantošanas vien nevar spriest par valsts valodas prasmēm vai profesionālo kompetenci. Tā kā sižetā žurnālisti paši šādus secinājumus neizdarīja un nesaistīja valodas prasmes ar notikušo, ombuds šajā redakcionālajā lēmumā nekonstatēja vadlīniju pārkāpumu.
Avots: LETA