Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ar mērķi parūpēties par Latvijas pacientu veselību un dzīvību potenciālās ārkārtas situācijās Latvijas vadošās veselības aprūpes, mediķu, pacientu, farmācijas un drošības organizācijas kopīgā vēstulē aicina Veselības ministriju un citas atbildīgās institūcijas nekavējoties sākt darbu pie zāļu valsts rezerves fonda izveides. Lai gan esošā zāļu apgādes sistēma spēj efektīvi nodrošināt ikdienas vajadzības, dažādu apdraudējumu un krīžu gadījumā pastāv augsti riski, ka virkne hronisko pacientu paliktu bez nepieciešamajām zālēm.
“Covid-19 pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā uzskatāmi parādīja, cik ievainojama ir Latvija no zāļu apgādes viedokļa, kam galvenais iemesls ir lielā atkarība no ārvalstu zāļu importa. Pašlaik Latvijas tirgū 94% zāļu veido imports. Tāpēc ir augsts risks, ka piegādes ķēžu traucējumu gadījumā mūsu valsts iedzīvotāji vienkārši var palikt bez viņiem nepieciešamajiem medikamentiem. Tieši tādēļ mēs kopā ar citām nozares organizācijām aicinām negaidīt kārtējo krīzi, bet kopā strādāt pie efektīva risinājuma rezervju izveidei, lai parūpētos par medikamentu nepārtrauktu pieejamību hroniskajiem pacientiem jebkādā situācijā,” aicina Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens. Viņš arī atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur jau tiek veidotas valsts zāļu rezerves un šogad februārī pieņemts lēmums izveidot pat rezerves arī veterinārajiem medikamentiem.
Analīze liecina, ka citās valstīs atsevišķu medikamentu nepieejamība pēdējo piecu gadu laikā ilgusi pat 130 dienas, galvenokārt neiroloģisko un kardiovaskulāro slimību grupās. Šis apstāklis ne tikai ietekmē pacientus, kuriem nepieciešama nepārtraukta medikamentoza terapija, bet arī palielina veselības aprūpes izmaksas. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra ziņojums par Covid – 19 ietekmi uz Latvijas sabiedrības kopējo veselību atklāj, ka problēmas saņemt ambulatoro aprūpi pandēmijas laikā negatīvi ietekmēja sabiedrības veselību kopumā, jo īpaši sirds un asinsrites slimību grupā, kas ir biežākais nāves cēlonis Latvijā.
“Jau trešo gadu pēc kārtas mirušo skaits Latvijā divas reizes pārsniedz jaundzimušo skaitu. Demogrāfiskā situācija neļauj mums vēl vairāk riskēt ar cilvēku veselību, kur būtiska loma ir arī medikamentu pieejamībai. Krīzes situācijās zālēm ir jābūt pieejamām ne tikai slimnīcās, bet arī ambulatorajā aprūpē, īpaši hroniskajiem slimniekiem. Veselības un medikamentu pieejamība ir daļa no cilvēktiesībām, un mums ir svarīgi kopā radīt sistēmu, kurā Latvijas valsts un atbildīgie ierēdņi to ievēro. Valsts zāļu rezerves bija jāizveido jau vakar, nevis jāgaida, kad ūdens jau smelsies mutē, īpaši ņemot vērā, ka Latvijas veselības aprūpe jau tagad ir novārdzinātā stāvoklī,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, norādot, ka mediķiem un farmaceitiem ir tiesības zināt, pēc kādiem principiem krīzes situācijās notiktu medikamentu piegādes un kuras būtu prioritārās grupas, kas tos varētu saņemt, ja tomēr veidotos iztrūkums.
Latvijas Ārstu biedrības prezidentei piekrīt arī Latvijas Pacientu organizāciju tīkla (LPOT) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. LPOT pašlaik apvieno vairāk nekā 30 Latvijas pacientu organizācijas, kas pārstāv cilvēkus ar sirds un asinsvadu, endokrīnām, onkoloģiskām, neiromuskulārām, retām slimībām, HIV un vīrushepatītiem, reimatoloģiskām, autoimūnām un citām slimībām.
“Katram cilvēkam mājās ir jābūt aptieciņai, taču nevajadzētu veidot krājumus mēnešiem un gadiem uz priekšu. Valstij ir jāspēj nodrošināt, ka pacientiem ir iespēja tikt pie vajadzīgajām zālēm nepārtraukti. Tieši tādēļ ir jābūt izveidotai sistēmai, kā medikamentu apgāde Latvijā notiks krīzes situācijās. Lai arī medikamenti ierasti ir preces, kuru pieejamība ir jānodrošina pat kara apstākļos, un uz to uzstāj arī starptautiskās organizācijas, nevaram paļauties tikai uz humāno palīdzību un ar atbildību par cilvēku veselību un dzīvību pašiem ir jāizdara savi mājasdarbi,” uzsver LPOT valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele.
Situācijas nopietnību apzinās arī Eiropas Savienība (ES), tādēļ Eiropas Komisija, Eiropas zāļu aģentūras un Eiropas Zāļu aģentūra ir apstiprinājusi kritiski svarīgo zāļu sarakstu. Latvijas ražotāji jau tagad strādā pie šī saraksta izpētes, lai apzinātu, kurus no medikamentiem jau šobrīd ražo Latvijā un kuru ražošanu varētu operatīvi sākt, ja tiek pārtrauktas starptautiskās piegādes. Nepieciešamību stiprināt ražošanu ES iekšienē un domāt par nacionālajām stratēģiskajām rezervēm aktualizējusi Eiropas Komisija, uzsverot, ka nepieciešami gan koordinēti risinājumi ES līmenī, gan lokālā.
“Raugoties no stratēģiskā viedokļa, Latvija ir labā pozīcijā, jo mums ir spēcīgi attīstīta farmācijas industrija un vietējie uzņēmumi, kas var saražot medikamentus līdzvērtīgā līmenī kā globālās kompānijas. Vietējo ražotāju lomu zāļu pieejamībā ir kritiski svarīga un stratēģisko rezervju izveidē jāapzina visi sistēmas posmi un jābūt skaidrām to iespējām un arī atbildībām,” norāda Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas vadītājs Juris Bundulis.
Parakstītajā vēstulē organizācijas aicina atbildīgās iestādes nekavējoties sākt darbu pie zāļu stratēģisko rezervju izveides, paužot gatavību līdzdarboties sistēmas izveidē. Aicinājumu premjerei un Krīzes padomes priekšsēdētājai Evikai Siliņai, veselības ministram Hosamam Abu Meri, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, aizsardzības ministram Andrim Sprūdam un ekonomikas ministram Viktoram Valainim ir parakstījusi Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija un Latvijas Pacientu organizāciju tīkls.
Avots: LETA
