LFB aicina tuvināt zāļu izplatīšanas regulējumu citām Baltijas valstīm, tostarp mazināt PVN

Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) aicina tuvināt zāļu izplatīšanas regulējumu citām Baltijas valstīm, tostarp mazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, nacionālai informācijas aģentūrai LETA pavēstīja biedrības prezidente Dace Ķikute.

Vienlaikus LFB mudina ņemt vērā, ka zāļu cena nevarētu būt vienīgā mēraukla. Kā uzsvēra LFB prezidente, jāsaprot, ka farmaceitiskā aprūpe, kas ir veselības aprūpes sastāvdaļa, tāpat kā ārstniecības pakalpojums nevar tikt sniegta bez maksas, tāpēc jātiecas uz apmaksātu farmaceitisko aprūpi aptiekās, kas patlaban tiek segta no aptiekas ieņēmumiem, uzsver Ķikute. Vienlīdz būtiski ir, ka aptieku iespējas gūt ieņēmumus pašreiz Baltijas valstīs atšķiras.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijā joprojām pieturas pie iepriekš paustās pozīcijas, proti, VM, atsaucoties uz Finanšu ministrijā (FM) secināto, neuzskata, ka PVN samazināšana zālēm ir efektīvākais atbalsta veids tiem, kas medikamentus nevar atļauties.

Tāpēc VM ieskatā, šī iedzīvotāju grupa ir efektīvāk atbalstāma ar tiešiem, kompensējamiem pasākumiem, piemēram, valstī noteiktā zāļu līdzmaksājuma segšanu trūcīgām personām. Savukārt, samazinot PVN, personas ar lielākiem ienākumiem no samazināto likmju piemērošanas gūst tādu pašu labumu, kādu gūst personas ar maziem ienākumiem.

Alternatīvi VM turpina darbu pie medikamentu cenu samazināšanas ar savādākām metodēm. Patlaban jau ieviestas izmaiņas, kas samazinās pacientu līdzmaksājumus par medikamentiem un mudinās zāļu ražotājus samazināt medikamentu cenas, vēstīja Strapcāne, kā piemēru minot izmaiņas kompensējamo medikamentu recepšu izrakstīšanas kārtībā. Minētie grozījumi paredz, ka no šī gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptēs ārsti norādīs zāļu aktīvās vielas starptautisko, nevis komerciālo nosaukumu, savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu.

Ministrijas pārstāve stāstīja, ka vienlaikus notiek darbs pie zāļu cenu veidošanās principu pārskatīšanas. Pagājušā gada izskaņā notika pirmā Farmācijas jomas konsultatīvā padomes sēde, kurā nozares pārstāvji kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli sprieda par medikamentu piecenojuma modeli.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošais ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam liecina, ka gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un laikrakstiem. Tomēr šis ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Patlaban medikamentiem tiek piemērota PVN likme 12% apmērā, bet to piedāvā samazināt līdz 5%, kas valsts budžetā radīs iztrūkumu 25-30 miljonu eiro apmērā gadā.

Arī Latvijas Pensionāru federācija (LPF) iepriekš mudināja pārskatīt medikamentu PVN. Federācijas priekšsēdētāja skaidroja, ka Latvijā zālēm ir augstākais PVN Baltijā, proti, 12%, kamēr Igaunijā – 9%, bet Lietuvā – 5%. Barčas ieskatā šī problēma ir īpaši svarīga tiem, kuri saņem minimālo pensiju. Viņa arī norādīja uz faktu, ka konkrētu medikamentu gala cenas Latvijā ir augstākas nekā citur Baltijā.

Tomēr tiekoties ar LPF veselības ministre Ilze Viņķele par PVN samazināšanu zālēm sacīja, ka “tā ir tikai viena daļa stāsta un ne tā noteicošā”.

www.farmacija-mic.lv