Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Ņemot vērā, ka ar gadiem mainās organisma vajadzības, to vitamīnu un minerālvielu kaleidoskopu, kuri ir īpaši svarīgi imunitātei, kaulu veselībai un organisma normālai darbībai, raksturo „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone un “Centrālās laboratorijas” vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte.
Veselības pamats – sabalansēts uzturs
Lai saglabātu labu veselību arī gados, svarīga ir kompleksa pieeja: sabalansēts uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, kvalitatīvs miegs, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem un rūpes par emocionālo labsajūtu. Organismam novecojot, atsevišķu uzturvielu uzņemšana un uzsūkšanās var pasliktināties. To var ietekmēt arī hroniskas slimības un lietotie medikamenti. Tāpēc ir vērts zināt, kurām uzturvielām pievērst īpašu uzmanību.
Uzturvielas imunitātei un organisma aizsardzībai
D vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību, kā arī veicina kalcija uzsūkšanos un kaulu veselību. Novecojot organisma spēja veidot D vitamīnu saules gaismas ietekmē samazinās. Tā avoti uzturā ir treknas zivis, piemēram, lasis, skumbrija un sardīnes. Ja nepieciešams papildu D vitamīns, tā devu ieteicams izvēlēties atbilstoši individuālajām vajadzībām un veselības stāvoklim.
C vitamīns atbalsta normālu imūnsistēmas darbību un darbojas kā antioksidants, palīdzot aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa. Tā kā organisms C vitamīnu neuzkrāj lielos daudzumos, svarīgi to regulāri uzņemt ar uzturu. Labi avoti ir ogas, citrusaugļi, paprika, citi dārzeņi, augļi.
Cinks ir nozīmīgs imūnsistēmas darbībai, brūču dzīšanai, kā arī normālas garšas un ožas uzturēšanai. Gados vecākiem cilvēkiem tā nepietiekamības risks var būt paaugstināts. Cinku satur austeres, liellopu gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kā arī atsevišķi bagātināti pārtikas produkti.
Selēns palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīviem bojājumiem un ir nepieciešams normālai vairogdziedzera un imūnsistēmas darbībai. To var uzņemt ar zivīm, olām, gaļu un riekstiem. Brazīlijas riekstos selēna ir īpaši daudz, tāpēc tos nevajadzētu ēst lielos daudzumos.
Omega-3 taukskābes ir svarīgas sirds un asinsvadu, smadzeņu, acu veselībai, kā arī tās piedalās organisma funkciju nodrošināšanā. Organisms tās pats nespēj saražot pietiekamā daudzumā, tāpēc tās jāuzņem ar uzturu. Labi avoti ir treknās zivis, valrieksti, linsēklas un rapšu eļļa.
Pirms uzsākt minerālvielu un vitamīnu uzņemšanu, vēlams veikt analīzes, lai noteiktu dažādu mikroelementu līmeni organismā, piemēram, dzelzs, feritīna, magnija, cinka un D vitamīna rādītāju. “Nosakot, piemēram, D vitamīna līmeni laboratorijā, iespējams precīzi pielāgot devu un kontrolēt lietoto preparātu efektivitāti,” skaidro Jana Osīte.
Kauliem, nervu sistēmai un enerģijai
Kalcijs ir nepieciešams stipriem kauliem un zobiem, kā arī normālai muskuļu un nervu darbībai. Novecojot palielinās kaulu masas zuduma un osteoporozes risks, īpaši sievietēm pēc menopauzes. Ikdienas uzturā ieteicams iekļaut pienu, jogurtu, sieru un citus kalciju saturošus produktus. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos zarnās.
B12 vitamīns nepieciešams sarkano asins šūnu veidošanai un nervu sistēmas darbībai. Ar vecumu tā uzsūkšanās var pasliktināties, turklāt to var ietekmēt arī atsevišķas slimības un medikamenti. B12 vitamīnu satur gaļa, zivis, olas un piena produkti, kā arī ar šo vitamīnu bagātināti pārtikas produkti.
B6 vitamīns piedalās enerģijas vielmaiņā, nervu sistēmas darbībā un imūnās sistēmas procesos. Tā avoti ir aunazirņi, zivis, gaļa un atsevišķi bagātināti pārtikas produkti.
Magnijs ir vajadzīgs muskuļu un nervu sistēmas darbībai, kā arī kaulu veselībai un enerģijas vielmaiņai. To satur rieksti, sēklas, pākšaugi un zaļie lapu dārzeņi. Ja uzturs ir vienveidīgs vai tiek lietoti vairāki medikamenti, ir vērts pārrunāt ar speciālistu, vai magnija uzņemšana ir pietiekama.
Kālijs palīdz nodrošināt normālu muskuļu un nervu darbību un uzturēt asinsspiedienu. Labi avoti ir banāni, žāvētas aprikozes, spināti, piens un jogurts. Tomēr cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem vai noteiktu medikamentu lietošanas gadījumā kālija papildu uzņemšana var būt riskanta, tāpēc uztura bagātinātāju lietošana vispirms jāpārrunā ar ārstu vai farmaceitu.
Neaizmirstiet par šķiedrvielām un zarnu veselību!
Šķiedrvielas veicina normālu zarnu darbību, palīdz uzturēt holesterīna un glikozes līmeni asinīs, kā arī nodrošina ilgāku sāta sajūtu. Tās ir pilngraudu produktos, dārzeņos, augļos, pākšaugos, riekstos un sēklās. Šķiedrvielu daudzumu uzturā ieteicams palielināt pakāpeniski un vienlaikus uzņemt pietiekami daudz šķidruma.
Folāti (B9 vitamīns) ir nepieciešami šūnu dalīšanās procesiem un normālai asinsradei. Tos satur zaļie lapu dārzeņi, pākšaugi un rieksti. Uztura bagātinātājus ar folskābi nevajadzētu lietot lielās devās bez pamatotas nepieciešamības, jo pārmērīga uzņemšana var maskēt B12 vitamīna deficītu.
Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kas pietiekamā daudzumā var sniegt labvēlīgu ietekmi uz veselību. Atsevišķi probiotiskie mikroorganismi ir atrodami jogurtā un citos fermentētos pārtikas produktos. Ja ir vēlme lietot probiotikas uztura bagātinātāju veidā, īpaši hronisku slimību gadījumā, ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Kā saprast, vai nepieciešams uzturu papildināt
„Vislabāk vitamīnus, minerālvielas un citas uzturvielas uzņemt ar daudzveidīgu, sabalansētu uzturu. Ja ir aizdomas par kādas uzturvielas trūkumu, svarīgi noskaidrot tā iemeslu un izvērtēt, vai nepieciešamas izmaiņas ēdienkartē vai papildu preparāti,” uzsver „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
Uztura bagātinātāju izvēle un deva jāpielāgo individuāli, ņemot vērā veselības stāvokli, uzturu, lietotos medikamentus. Pirms uzsākt minerālvielu un vitamīnu uzņemšanu, vēlams veikt analīzes, lai noteiktu dažādu mikroelementu līmeni organismā, piemēram, dzelzs, feritīna, magnija, cinka un D vitamīna rādītāju. “Nosakot, piemēram, D vitamīna līmeni laboratorijā, iespējams precīzi pielāgot devu un kontrolēt lietoto preparātu efektivitāti,” skaidro “Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte.
Īpaši svarīgi par visiem lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem informēt ārstu vai farmaceitu, jo atsevišķas vielas var mijiedarboties ar zālēm. Piemēram, piesardzība nepieciešama, lietojot kālija preparātus vai lielas atsevišķu vitamīnu devas.
Galvenais ieteikums – rūpēties par daudzveidīgu uzturu, regulārām fiziskajām aktivitātēm un savam veselības stāvoklim atbilstošu ikdienas režīmu. Ja rodas jautājumi par uzturvielu uzņemšanu vai uztura bagātinātāju izvēli, padomu var sniegt ārsts vai farmaceits.
Kā atpazīt iespējamu uzturvielu trūkumu?
Uzturvielu deficīts ne vienmēr izpaužas ar izteiktiem simptomiem. Dažkārt pirmās pazīmes ir nogurums, nespēks, muskuļu vājums, grūtības koncentrēties vai elpas trūkums fiziskas slodzes laikā. Šādus simptomus cilvēki nereti mēdz norakstīt uz vecumu, lai gan to cēlonis var būt veselības traucējumi, ko iespējams ārstēt vai mazināt.
„Piemēram, B12 vitamīna deficīts var izraisīt ne tikai mazasinību, bet arī roku un kāju tirpšanu, līdzsvara un atmiņas traucējumus. Turklāt nervu sistēmas bojājuma pazīmes var parādīties arī tad, ja pilnā asinsainā vēl nav konstatējama anēmija,” skaidro „Centrālās laboratorijas” vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte.
Tomēr šie simptomi nav raksturīgi tikai vitamīnu vai minerālvielu deficītam un var liecināt arī par citām slimībām. Tāpēc svarīgi noskaidrot to cēloni. Šeit nozīmīga loma ir laboratoriskajiem izmeklējumiem, kas palīdz atklāt noteiktu uzturvielu trūkumu, izvērtēt organisma veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā kontrolēt ārstēšanas efektivitāti.
Avots: Repharm
