Veselības aprūpe iedzīvotāju formulētajās prioritātēs nākamajai Saeimai pārliecinoši izvirzījusies priekšplānā, taču nedēļās pēc vēlēšanām tā neizskan kā viena no topošās valdības prioritātēm, trešdien domnīcas “Providus” rīkotajā diskusijā norādīja domnīcas direktore Sanda Liepiņa.
Viņa vērsa uzmanību uz atšķirību starp sabiedrības gaidām un politisko darba kārtību un rosināja diskutēt, kā panākt, lai iedzīvotāju prioritātes kļūtu arī par politiskajām prioritātēm un kādus rezultātus veselības aprūpē iespējams sasniegt četru gadu laikā.
Bijusī veselības ministre, Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” vadītāja Ilze Viņķele uzsvēra, ka ieteikumu veselības aprūpes uzlabošanai netrūkst – tos sniedz gan starptautiskās organizācijas, gan Valsts kontrole. Viņas ieskatā būtiskākais šķērslis ir politiskās gribas un sabiedrības vienošanās trūkums par solidaritāti, taisnīgumu un individuālo atbildību veselības aprūpē.
Viņķele pievērsa uzmanību pretrunai starp pieprasījumu pēc sociāli orientētas veselības aprūpes un atbalstu politiskajiem spēkiem, kuriem šis jautājums nav prioritāte. Viņas ieskatā nākamajos četros gados jāpanāk, lai cilvēki retāk paliktu bez viņiem vajadzīgajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.
Bijušais veselības ministrs Daniels Pavļuts pieļāva, ka veselības aprūpes nelielā loma priekšvēlēšanu diskusijās varētu būt saistīta ar vērtējumu par ierobežotām iespējām nākamajos četros gados būtiski palielināt nozares finansējumu.
Viņš aicināja atklāti pateikt, ko valsts spēj nodrošināt, un noteikt pakalpojumu saņemšanas termiņus atbilstoši pacienta veselības stāvokļa smagumam. Pavļuts atzīmēja, ka ir jāpalīdz pacientiem orientēties sistēmā un jāmazina liekas darbības pakalpojumu saņemšanā. Viņa vērtējumā piekļuvi aprūpei Latvijā faktiski ietekmē rindas garums, pacienta maksātspēja un darba devēja nodrošināta veselības apdrošināšana.
Nodibinājuma “Longevity Catalyst” līdzdibinātājs un vadošais partneris Lauris Vidzis aicināja veselības aprūpes finansējumu vērtēt kā ieguldījumu valsts nākotnē un nodrošināt tā plānošanas paredzamību un pieaugumu. Viņaprāt, ir jāpārskata pakalpojumu tarifi atbilstoši izmaksām un jānodrošina pienācīgs ārstniecības personu atalgojums.
Bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša (JV) uzsvēra primārās aprūpes sakārtošanu. Viņas vērtējumā nevienam no veselības ministriem nav izdevies tikt galā ar ģimenes ārstu sistēmas problēmām.
Čakša iebilda pret pediatru tīkla attīstīšanu, vērtējot to kā vairākkārt izmēģinātu un neefektīvu cilvēkresursu izmantošanas veidu. Viņa pieminēja kopīgas ģimenes ārstu prakses ar papildu speciālistiem, kuri varētu sniegt atbalstu arī bērnu veselības aprūpē. Savukārt Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa pediatru tīkla attīstību izcēla kā vienu no bērnu ambulatorās aprūpes pieejamības uzlabošanas risinājumiem.
Līdztekus bērnu aprūpei Āboliņa kā prioritātes nosauca ģimenes ārstu pieejamību un veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanu. Viņa uzsvēra, ka jaunajam ministram vajadzīgs konkrētu darbu redzējums, jo ar vispārīgiem sabiedrības veselības mērķiem vien nepietiek. Finansēšanas jautājumā Āboliņa norādīja arī uz Valsts kontroles padomes pieteikumu Satversmes tiesā par zāļu pieejamības regulējumu, kura vērtējums, viņas ieskatā, varētu dot norādes plašākai sistēmas sakārtošanai.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) aicināja definēt, ko nozīmē veselības aprūpes minimums katram iedzīvotājam. Vienlaikus viņš pauda bažas, ka, nodrošinot visiem vienādu minimumu, ārpus atbalsta varētu palikt pacienti, kuru ārstēšanai nepieciešams ievērojams finansējums.
Āboliņa savukārt uzsvēra, ka medicīniskās palīdzības minimumu nevajadzētu saprast kā vienu visiem pacientiem vienādi piemērojamu naudas summu. Viņas skaidrojumā tas ietver plašāku veselības aprūpes principu kopumu un pakāpenisku attīstību pāri politiskajiem cikliem.
Abu Meri aicināja līdztekus finansējumam uzlabot sistēmas efektivitāti, turpināt digitalizāciju un iepriekšējos gados sāktos darbus. Viņš arī kritizēja nozares profesionālo grupu pretestību pārmaiņām, minot iebildumus pret plašāku kompetenču piešķiršanu māsām un vecmātēm. Ministrs aicināja ilgtermiņā ciešāk integrēt veselības un sociālo aprūpi, ņemot vērā sabiedrības novecošanos un vientuļo cilvēku aprūpes vajadzības.
Vidzis kā vienu no galvenajiem sistēmas rezultātu rādītājiem izcēla veselīgi nodzīvotos gadus. Čakša aicināja savietot pacientu individuālo pieredzi ar ārstēšanas kvalitātes un kopējiem sabiedrības veselības rādītājiem, savukārt Abu Meri uzsvēra pacientu apmierinātības vērtēšanu.
Liepiņa informēja, ka diskusijā izskanējušo priekšlikumu apkopojumu plānots publiskot un nosūtīt topošās valdības deklarācijas veidotājiem. Diskusija notika iniciatīvas “Sabiedrības mandāts: pārvaldības barometrs (2026-2029)” pirmo rezultātu prezentācijā.
