Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) cer, ka veselības ministra amatam virzītais Normunds Staņēvičs par nozares interesēm cīnīsies tāpat, kā savulaik cīnījās par Austrumu slimnīcas interesēm, atzīstot, ka līdz ar viņa stāšanos amatā uz iespējamām pārmaiņām nozarē raugās cerīgi.
Kā aģentūrai LETA sacīja LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš, biedrība ir pamanījusi Staņēviča līdzšinējo darbu gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Minot Staņēviča pieredzi slimnīcu vadībā, biedrība cer, ka šajā darbā gūtās atziņas Staņēvičs izmantos arī ministra amatā, apzinoties, cik svarīgs veselības aprūpes sistēmā ir katrs tās aprūpes posms pacientiem. Viņš cer, ka biedrībai nebūs Staņēvičam no jauna jāstāsta par problēmām, kas risināmas, un jāatgādina, ka pacienta vajadzības ir primāras.
Bērziņš norādīja, ka LSB jau ilgstoši norāda uz nepieciešamību pārskatīt veselības aprūpes sistēmas organizēšanas principus. Pacientam vispirms būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš viņu nosūtītu uz izmeklējumiem un pie speciālistiem. Slimnīcas uzņemšanas nodaļā pacientam būtu jānonāk galējā gadījumā, un tur būtu jāizlemj, vai viņam nepieciešama tālāka ārstēšana stacionārā.
Viens no jautājumiem, par ko ar nākamo ministru būs jārunā, ir slimnīcu tīkla reformas ietekme uz finansējumu, sevišķi reģionālajās slimnīcās. Bērziņš apgalvoja, ka reformas rezultātā ietaupītais finansējums novirzīts uz Rīgu un trijās lielajās slimnīcās ārpus Rīgas samazināts darbinieku slodžu skaits.
Bērziņš atgādināja par valdības uzdevumu, vasarā apstiprinot slimnīcu tīkla reformu. Proti, Finanšu ministrijai sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām uzdots samazināt publiskā sektora izdevumus, pārskatot funkcijas un efektivizējot procesus. Tādējādi paredzēts nodrošināt Veselības ministrijai papildu finansējumu 14 miljonu eiro apmērā 2027.-2030. gadam, galvenokārt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai reģionos un reģionālo slimnīcu pakalpojumu nodrošināšanai.
Bērziņš sacīja, ka patlaban viņam nav zināma budžeta situācija un nevar prognozēt, vai Staņēvičs uzskatīs, ka šie 14 miljoni eiro budžetā ir jāparedz. Par to ar topošo ministru būs jārunā, jo finansējuma kritums ir ievērojams un atsevišķām slimnīcām būtisks, vērtēja biedrības vadītājs.
Viņš klāstīja, ka līdz ar izmaiņām slimnīcu tīklā slimnīcām nāksies domāt, kā pārstrukturēt darbu. Kā piemēru Bērziņš minēja SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”, kas lēmusi pārtraukt sniegt dzemdību palīdzību. Par līdzīga veida pārmaiņām runas izskanējušas arī attiecībā uz Madonas slimnīcu.
Bērziņš uzskata, ka slimnīcu tīkla jautājumam noteikti jābūt veselības ministra darba kārtībā un būtiski pieņemt datos balstītus lēmumus.
Biedrība uz iespējamajām pārmaiņām nozarē līdz ar Staņēviča atrašanos veselības ministra amatā raugās cerīgi un cer uz sadarbību.
Kā vēstīts, jau otrdien paredzēts apstiprināt jauno Ministru kabinetu, kurā būs pārstāvēts “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība (NA). Vienlaikus notiek sarunas par Ministru prezidenta biedru amatu izveidi, bet šodien šādi amati vēl netikšot apstiprināti.
Veselības ministra amatam izraudzīts uzņēmuma “Amber Beverage Group” valdes loceklis Staņēvičs.
Viņš vairākus gadus bija Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, bet pērn maijā paziņoja par atkāpšanos, norādot, ka nav saskatījis pamatu konstruktīvai sadarbībai ar padomi un ka viņa redzējums par slimnīcas turpmāko attīstību atšķīries no padomes redzējuma.
Staņēvičs iepriekš arī vadījis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomi.
Avots: LETA