Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
VM norāda, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka pacients nepārprotami identificē zāles, kuras izrakstītas tieši viņam, kā arī zinātu precīzus lietošanas nosacījumus. Ministrija pieļauj, ka gadījumos, kad viens cilvēks pērk medikamentus vairākām citām personām, pēc tam var rasties neskaidrības, kuras no konkrētajām zālēm katrai personai ir jālieto, jo, izsniedzot zāles, recepte paliek aptiekā.
Šobrīd šo informāciju aptiekas farmaceits sniedz mutiski vai uz iepakojuma uzraksta tikai lietošanas nosacījumus, piemēram, vienu reizi dienā pa tabletei.
Šīm izmaiņām jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Grozījumi paredz arī noteikt vienotas prasības aptiekām, kurās klientiem tiek piedāvāts atbalsts veselības paškontroles veikšanai, piemēram, izmērīt asinsspiedienu, glikozes līmeni, holesterīna līmeni.
Kā skaidrojuši VM speciālisti, aptiekās jau šobrīd ir iespējams izmērīt asinsspiedienu un saņemt citus pašaprūpes atbalsta pakalpojumus, tomēr to sniegšanai nav noteiktas prasības, tāpēc to kvalitāte dažādās aptiekās var būt atšķirīga. Līdz ar to ne tikai pacients nevar būt pārliecināts par sniegtā pakalpojuma kvalitāti, bet arī ģimenes ārsts, pie kura ar izmeklējumu rezultātiem pacienti vēršas.
Tāpat šādus mērījumus nedrīkstēs veikt zāļu izsniegšanas zonā, pie letes vai citu apmeklētāju klātbūtnē.
Plānots, ka no 2016.gada 1.janvāra aptiekās, kurās tiks piedāvāti izmeklējumi, kas paredz saskari ar ķermeņa šķidrumiem, piemēram, asinīm, būs jābūt atsevišķai speciāli iekārtotai telpai, kur šos izmeklējumus veikt, neietekmējot to kvalitāti, personāla un klientu drošību. Pie šiem izmeklējumiem pieder glikozes līmeņa noteikšana asinīs ar glikometru un holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšana asinīs, izmantojot teststrēmeles.
Tāpat grozījumos noteikta prasība farmaceitiem un farmaceitu asistentiem aptiekā, apkalpojot klientus, pie apģērba nēsāt reģistrācijas apliecību jeb piespraudi.
Sākotnēji grozījumi “Aptieku darbības noteikumos” paredzēja noteikt, ka vispārējā tipa aptiekā visu tās darba laiku ir jābūt pieejamam farmaceitam. Tomēr, ņemot vērā nozares pārstāvju iebildumus, VM šo normu no grozījumiem izslēdza. Tāpat VM izslēdza normu par aptiekas minimālo darba laiku, ziņo LETA.
www.farmacija-mic.lv
Vai tiešām mimnistrija nevar izdomāt kādas vajadzīgas lietas un tad tās ieviest. Nu lai būtu nevis ķeksīša dēļ, cien. Zvejnieka k-gs, bet reāls plus tam ko daram. Kādēļ ražotājiem gatavot skaistas zāļu kastītes, ja aptiekā to visu sabojāsim. Kādēļ tērēt lieki papīru. Saudzēsim dabu! Kā varēja mūsu ekonomiskajā situācijā izgudrot tik apsurdas lietas, cilvēka uzvārdu varu rakstīt arī uz kastītes.
Lai ministrija izstrādā plānu un pasaka, kā tikt pie uzlīmēm. No gaisa izrautas iecere prasa no mazā komersanta nesamērīgu slogu. Vai tā ir pareiza pieeja?
Ceru, ka ieceres dibinātāji sniegs paskaidrojumus.
Es atceros Zvejnieka komentāru kādā senākā Materia Medica numurā (oktobris vai novembris 2014.) par to, ka uzlīmju printera cena varētu būt 400-500 Eur.
Par lietderīgumu uzlīmēm, es gribētu teikt, ka man kādreiz paprasa norādīt cilvēku kuram domātas zāles (ja receptes uz vairākiem cilvēkiem) un vēl biežāk prasa norādīt zāļu indikāciju. Tās uzlīmes parasti tiek organizētas strādājot divās rindās – viens aptiekārs runā ar cilvēku un strādā ar kasi, bet otrs savāc zāles un saliek uzlīmes.
Diemžēl šāds darba veids prasa lielāku darbinieku skaitu un nāk kopā ar Farmācijas departamenta domu par aptieku skaita samazināšanu. Man ir aizdomas, ka atsevišķa telpa skrīninga analīzēm un veikls darbs ar uzlīmēm ir kaut kas, ko var normāli organizēt tikai lielās aptiekās.
Domāju, ka lielākajai aptieku daļai nav atsevišķas telpas šādam nolūkam. Tad jau sanāk, ka visur steidzīgi jātaisa remonti par lielām naudām. Mums, piemēram, tīri fiziski nav vietas, kur uztaisīt vēl atsevišķu telpu.
Es šodien pamēģināju ar roku uz uzlīmējamas lapiņas rakstīt visu. Klienti man aizrādīja, lai nečammājos, viņi tāpat visu zinot. Tad paskaidroju, ka turpmāk tā būs jādara, visi tikai raustija plecus, kam tas vajadzīgs. Tad iznāk, ka ne jau pacientu labā tas tiek darīt, bet ķeksīša dēļ- sak mēs par pacientiem tā rūpējamies.Aptiekā taču tāpat jau visu laiku tiek rakstīts ko, kā un kam jālieto, ja cilvēki to grib.
Es ,Snorke ,tad visu informāciju rakstīšu uz tās špargalkas, ko uzlīmēšu uz blistera. Smuki nebūs, gudri arī ne, bet ko lai dara, ja tiem, kam vara, tās gudrības vēl mazāk.
Kur varēs nopirkt tos aparātus,kas drukās uzlīmes?Un cik viņi aptuveni maxās?
Farmaceite! Diez vai tantukam patix,ja uzlīmēsi uz blistera! Tas taču baigi apgrūtina izspiest tableti/kapsulu! Ja uzlīmēs uz nosaukuma puses,tad piem. T. Corvitol 5o mg plāksnīte būs pārklāta pilnībā un tantuks nesapratīs ,kas tās par zālēm!
Vai tad nēsāt piespraudi ir kaut kas jauns?
Uzlīmi tad jālīmē uz blistera. Bet vispār murgs- cik tas maksās un kas par to maksās. ķēdes aptiekam tad vienalga- gan jau saimnieki tiks ar to galā, bet neatkarīgajām atkal milzīgs slogs, jo jāpērk uzlimes utt.
Nu ja nevari nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi tad varbūt jāizvēlas cita nodarbošanās! Pacients ir pirmajā vietā un tikai pēc tam farmaceits ar savu varu/nevaru, gribu/negribu.
A ko darīt, ja ir izrakstīts nepilns iepakojums? Piemēram, pacientam izrakstītas 10 tabletes Diclac ID 150mg, bet iepakojumā kopumā ir 100 tablešu. Kur tad līmēt uzlīmi?
Ieliec blisterus maisiņā, vai ietin avīzē un uzlīmē uzlīmi uz iepakojuma! 😉