Pacientiem pirms medicīniskā implanta ievietošanas jānoskaidro ar tā lietošanu saistītie riski un ierobežojumi, bet pēc procedūras jāsaglabā implanta dokumenti un jāievēro ārsta noteiktais pārbaužu grafiks, atgādina Veselības inspekcija (VI).
Medicīniskie implanti ir organismā ievietojamas medicīniskās ierīces, kas aizvieto, atbalsta vai uzlabo noteiktas organisma funkcijas. Pie tiem pieder, piemēram, locītavu protēzes, krūšu implanti, sirds elektrokardiostimulatori, implantējamie kardioverteri-defibrilatori, asinsvadu stenti, mākslīgās sirds vārstules un neirostimulatori. Katram implanta veidam ir savas lietošanas un drošības prasības, tāpēc pacientam jāsaņem informācija tieši par viņam ievietoto ierīci.
Inspekcija skaidro, ka implanta ievietošana ne vienmēr nozīmē ārstēšanas noslēgumu. Atkarībā no ierīces veida pacientam var būt nepieciešama regulāra medicīniskā uzraudzība, rehabilitācija vai ikdienas paradumu pielāgošana.
Pirms procedūras ar ārstniecības speciālistu jāpārrunā ārstēšanas ieguvumi, iespējamie riski un alternatīvas, kā arī implanta piemērotība pacienta veselības stāvoklim. Tāpat jānoskaidro atveseļošanās un rehabilitācijas ilgums, nepieciešamība lietot medikamentus, fizisko aktivitāšu ierobežojumi un turpmāko veselības pārbaužu biežums.
VI iesaka noskaidrot arī implanta paredzamo kalpošanas laiku, iespējamās nomaiņas nepieciešamību, drošību magnētiskās rezonanses un citu izmeklējumu laikā, kā arī ražotāja noteiktos brīdinājumus un piesardzības pasākumus. Pacientam ir tiesības saņemt informāciju arī par implantā izmantotajiem materiāliem un vielām, kuru iedarbībai viņš varētu būt pakļauts.
Pēc implanta ievietošanas pacientam jāsaņem implanta karte, ja konkrētajai ierīcei šāda prasība ir noteikta. Tā ļauj precīzi identificēt ierīci un var būt nepieciešama turpmākajā ārstēšanā, izmeklējumos vai gadījumos, kad rodas aizdomas par implanta darbības traucējumiem.
Kartē jānorāda implanta nosaukums, veids un modelis, sērijas vai partijas numurs, ierīces unikālais identifikators jeb UDI, ražotāja nosaukums, adrese un tīmekļvietne, kā arī pacienta identifikācijas informācija, implantācijas datums un ārstniecības iestāde, kurā veikta procedūra. Pacienta identifikācijas informāciju fiziskajā kartē aizpilda ārstniecības iestāde.
Inspekcija aicina karti saglabāt visu implanta lietošanas laiku un iesaka izveidot arī tās fotogrāfiju vai digitālu kopiju. Karte var noderēt arī situācijās, kad par implantu jāinformē drošības pārbaužu veicēji.
Implanta karte nav obligāta visām organismā ievietojamajām medicīniskajām ierīcēm. Šāda prasība neattiecas, piemēram, uz šuvēm, skavām, zobu plombām, breketēm, zobu kroņiem un noteiktām ķirurģiskām skrūvēm, plāksnēm, stieplēm, tapām, klipšiem un savienotājiem.
Pirms magnētiskās rezonanses vai citas medicīniskas procedūras pacientam vienmēr jāinformē ārstniecības persona par implantu, jo atsevišķām ierīcēm var būt izmeklējumu ierobežojumi vai īpaši drošības nosacījumi. Ja iespējams, jāuzrāda implanta karte, lai ārstniecības persona varētu noskaidrot ierīces modeli un tai piemērojamās prasības.
Īpašu uzmanību VI pievērš krūšu implantu pārbaudēm. To bojājumi, piemēram, plīsumi, ne vienmēr izraisa uzreiz pamanāmus simptomus, tāpēc ārsta noteiktās pārbaudes nevajadzētu atlikt arī tad, ja sūdzību nav. Atkarībā no implanta veida un ārsta rekomendācijām tā stāvokļa izvērtēšanai var būt nepieciešama ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Pēc implanta ievietošanas jāievēro ārsta norādījumi par brūces kopšanu, medikamentu lietošanu, fizisko slodzi un rehabilitāciju. Ar ārstu vai ārstniecības iestādi jāsazinās, ja rodas jaunas vai pastiprinātas sāpes, pietūkums, apsārtums vai pastiprināts karstums implanta ievietošanas vietā, izdalījumi no brūces vai tās dzīšanas traucējumi. Medicīnisks izvērtējums nepieciešams arī tad, ja mainās implanta darbība, rodas kustību, jušanas vai citu organisma funkciju traucējumi vai neparedzēti pasliktinās veselības stāvoklis.
Šādi simptomi ne vienmēr liecina par implanta bojājumu, tomēr to cēlonis jāizvērtē ārstniecības speciālistam. Straujas vai smagas veselības pasliktināšanās gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Ja rodas aizdomas, ka veselības problēmas saistītas ar implanta darbību vai drošību, vispirms jāvēršas pie ārsta. Par iespējamu ar medicīnisko ierīci saistītu negadījumu Zāļu valsts aģentūrai var ziņot gan pacients, gan veselības aprūpes speciālists. Ziņojuma sagatavošanā noder implanta kartē norādītā informācija, tāpēc ieteicams pievienot arī tās kopiju.
VI norāda, ka ne visas ar implantu saistītās problēmas automātiski uzskatāmas par ziņojamu negadījumu. Ierīces nolietojums vai citas paredzamas izmaiņas, par kurām ražotājs iepriekš informējis, pašas par sevi ne vienmēr nozīmē negadījumu. Tomēr šaubu gadījumā par implanta drošību vai darbību jākonsultējas ar ārstu.
Avots: LETA
