Statistika

Pagājušā gada trīs mēnešu periodā visaugstākā atsaucība valsts apmaksātajos onkoloģisko slimību skrīningos Latvijā bija dzemdes kakla vēža skrīningā, savukārt krūts un zarnu vēža skrīningā izmeklēta mazāka daļa uzaicināto vai reģistrēto pacientu, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati. Dzemdes kakla vēža skrīningam šajā periodā nosūtīti 29 387 uzaicinājumi, no kuriem izmeklētas 28 575 personas jeb 97,2% no uzaicināto skaita. Lielākais ... Lasīt tālāk »

Vairāk nekā puse sieviešu, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātos krūts un dzemdes kakla vēža skrīningus, kā galveno iemeslu min to, ka jūtas veselas un viņām nav nekādu sūdzību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie 2024. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujas dati. Saskaņā ar pētījumu 80,9% sieviešu vecumā no 50 līdz 68 gadiem pēdējo divu gadu ... Lasīt tālāk »

2025. gadā apritēja pirmais pilnais darbības gads kopš izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs (LDVC). Šajā laikā īstenoti nozīmīgi uzlabojumi digitālajos veselības pakalpojumos, būtiski paplašināta datu pieejamība E-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv un ielikti pirmie pamatakmeņi jaunas digitālās veselības ekosistēmas izveidei Latvijā.  “Pirmais darbības gads apliecina, ka digitālās veselības attīstība Latvijā notiek ar skaidru mērķi un taustāmiem rezultātiem. Esam spēruši nozīmīgus soļus, lai iedzīvotājiem ... Lasīt tālāk »

Visvairāk cilvēku 2024. gadā Latvijā miruši asinsrites sistēmas slimību dēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija. 2024. gadā Latvijā nomira 26 301 cilvēks, no kuriem 13 574 – asinsrites sistēmas slimību dēļ. Vēl 5644 iedzīvotāju 2024. gadā nomira audzēju dēļ, bet 1443 cilvēku nāve bija saistīta ar ārējiem slimību un nāves cēloņiem. Vairāk par 1000 nāvēm bijušas arī ... Lasīt tālāk »

Vidēji katram Latvijas iedzīvotājam 2025. gadā E-veselībā tika iesūtīts viens vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultāts, divi laboratorisko izmeklējumu pārskati un desmit e-receptes. Kopumā E-veselības sistēmā salīdzinājumā ar 2024. gadu ir pieaudzis iesūtīto medicīnisko dokumentu, piemēram, e-recepšu, slimnīcas izrakstu, vizuālās diagnostikas izmeklējumu un laboratorisko izmeklējumu pārskatu, skaits. Nedaudz sarucis atvērto darbnespēju lapu skaits. “Pieaugošais medicīnisko dokumentu apjoms E‑veselības sistēmā apliecina, ka digitālie ... Lasīt tālāk »

Latvijā veselības aprūpes sistēmas sniegums lielākajā daļā izvērtēto rādītāju ir zemāks nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD publicētais pārskats “Health at a Glance 2025: Latvia”. Saskaņā ar pārskatā apkopotajiem datiem, Latvija veselības aprūpei tērē 3411 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju, kas ir aptuveni 3100 eiro. Tas ir ievērojami mazāk nekā OECD valstīs vidēji – 5967 ... Lasīt tālāk »

2025. gadā Latvijā reģistrētas 35 sadzīvē gūtas elektrotraumas, kas ir par 30 % mazāk nekā gadu iepriekš, kad tika fiksētas 50 elektrotraumas, rāda AS “Sadales tīkls” apkopotā statistika. Elektrotraumu upuru vidū pērn bija 12 bērni un 23 pieaugušie. Jaunākais elektriskās strāvas triecienu guvušais bērns bija nepilnu pusotru gadu vecs, savukārt viena no 23 pieaugušo elektrotraumām bija ar letālām sekām. Jāņem ... Lasīt tālāk »

Pērn gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli novērtējusi kā labu vai ļoti labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija. Kopumā 43,7% pauduši, ka viņu veselība ir laba, bet 4,5% uzskatīja, ka tā ir ļoti laba. Vienlaikus kā vidēju savu veselības stāvokli novērtējuši 36,8% iedzīvotāju, kā sliktu – 12,3%, bet kā ļoti sliktu – 2,7%. Vislabāk savu veselību vērtējuši iedzīvotāji ... Lasīt tālāk »

Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā ir pieaudzis kopējais antibiotiku patēriņš. Salīdzinot ar 2023. gadu, antibiotiku patēriņš pērn palielinājies no 14,87 līdz 15,46 DID (definētās dienas devas uz 1000 iedzīvotājiem dienā). Pieaugums novērots gan ambulatorajā, gan hospitālajā sektorā jeb ārstniecības iestādēs. Ambulatorajā sektorā 2024. gadā patēriņš sasniedza 13,74 DID, kas ir par 3,3% vairāk nekā ... Lasīt tālāk »

Gandrīz katrs otrais jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ziemā izjūt enerģijas līmeņa kritumu, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā iedzīvotāju aptaujā. Jauniešu vidū enerģijas līmeņa kritumu ziemā apstiprinājuši 60% aptaujāto. Vēl 35% aptaujāto ziemā biežāk novērojuši garastāvokļa svārstības un sliktu omu. Savukārt 17% aptaujāto atzīst, ka ziemas periodā viņiem ir grūtāk ievērot veselības paradumus. Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka ... Lasīt tālāk »