Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Veselības jomā naudas trūkst gan zālēm, gan algām, gan pakalpojumiem
LATVIJĀ veselības aprūpes budžets ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un zemākais Baltijas reģionā, savukārt pacientu tiešie maksājumi ir būtiski augstāki. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību negatīvi ietekmē mazāks ārstu un māsu skaits nekā vidēji ES. Visu šo problēmu rezultāts ir īsāks paredzamā mūža ilgums un liels novēršamo nāvju skaits.
Lai nākamgad nozarei atvēlēto līdzekļu apjoms sasniegtu 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ievērojami ļautu uzlabot situāciju, pietrūkst pusmiljarda eiro.
Nepietiekami ieguldījumi
Darbinieku veselības problēmas rada tiešus zaudējumus darba devējiem. Lai gan 77% no aptaujātajiem uzņēmumiem viena darbinieka veselībā (apdrošināšana, rehabilitācija, psiholoģiskais atbalsts u. c.) iegulda no 100 līdz 1000 eiro gadā, bet pārējie pat vairāk, šie ieguldījumi tomēr nespēj kompensēt garās rindas, speciālistu pieejamību, novēlotu diagnostiku un augstus pacientu līdzmaksājumus.
Latvijas iedzīvotāju tiešie maksājumi veido 30,7% no veselības aprūpes izdevumiem – vairāk nekā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju, kas ir 14,3%. Valsts izdevumi veselības jomā ir 4,6% no IKP (ES vidēji tie ir 7,3%). Latvijā izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir 1966 eiro (ES – 3379 eiro). No 2020. līdz 2023. gadam apstiprinātajām 173 inovatīvajām zālēm Latvijā pieejamas 16 (ES – 46).
Novēršamo nāvju cena Latvijā lēšama 1,1 miljarda eiro apmērā jeb 2,8% no IKP ik gadu, liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas pētījums par veselības ietekmi uz darbaspēku, ar kuru politiķus iepazīstināja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas, Sabiedrības veselības un Latgales apakškomisiju apvienotajā sēdē.
LDDK pieprasa mazināt rindas, palielināt kompensējamo medikamentu pieejamību un efektivizēt veselības aprūpes finansējuma izlietojumu; veicināt darba devēju ieguldījumus darbinieku veselībā, pilnveidojot nodokļu stimulus un samazinot darbnespējas A lapu apmaksas dienu skaitu darba devējiem. Tāpat LDDK rosina palielināt nozares finansējumu līdz vismaz 6% no IKP, kā arī kompensējamo zāļu budžetu – par 30%, paātrinot izmaksu efektīvu inovatīvu medikamentu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.
Pieprasījums aug
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Artūrs Bērziņš pievienojās darba devēju paustajam, uzsverot, ka valsts nenosegtie veselības aprūpes izdevumi nekur nepazūd – tie gulst uz uzņēmēju pleciem, radot zaudējumus tiem gan iekšējā, gan ārējos tirgos.
Arī Līga Kozlovska (ZZS) norādīja uz nepietiekamo valsts atbalstu, piemēram, maksimālā summa, ko Valsts ieņēmumu dienests atmaksā par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gadā ir 600 eiro (ja ir iesniegti čeki).
A darbnespējas lapas no pirmās līdz devītajai dienai ir darba devēju kompetencē (izņemot gadījumos, ja trauma ir gūta darbā), tikai no 10. dienas (B lapa) to apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins skaidroja, ka kopējie veselības aprūpes izdevumi (valsts un privātie) 2024. gadā pieauga līdz 8,1% (2023. – 7,2%), apliecinot to, ka iedzīvotāju pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem palielinās.
Lai arī nepietiekami, valsts finansējums pieaug – no 59,6% 2023. gadā līdz 61,5% 2024. gadā, samazinot mājsaimniecību tiešos maksājumus no 35,1% līdz 33,1%. Runājot par ārstniecības personālu, pozitīvi vērtējams tas, ka palielinās ārstu, tajā pašā laikā sarūk māsu skaits (uz 1000 iedzīvotājiem šī proporcija ir attiecīgi 3,3 ārsti un 4,2 māsas (2023.) pret 3,4 un 4,1 (2024.)). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs šie rādītāji vidēji ir 3,9 un 9,2.
Nākamā gada kopējais veselības jomas budžets plānots 2,370 miljardi eiro, un, lai gan papildus iegūti 400 miljoni eiro (tostarp ES fondu nauda), lai sasniegtu OECD ieteiktos 6% no IKP, pietrūkst 509,3 miljonu eiro. Sliktākais ir tas, ka pieauguma tendence (inflācijas ietekme) turpmākos gadus nav prognozējama. Jāņem vērā arī tas, ka fiskālā telpa vidēja termiņa periodā ir negatīva. 2027. gadā tie būs mīnus 28 miljoni eiro, 2028. gadā – 279,1 miljons, 2029. gadā – 237,8 miljoni, 2030. gadā – 936,2 miljoni. Tas nozīmē, ka papildu valsts finansējumu turpmākajos gados piešķirt nevarēs.
Jau iezīmēti papildu izdevumi
Lai efektivizētu izdevumus, viens no soļiem ir slimnīcu tīkla optimizācija, kas ļāvusi «atbrīvot astoņus miljonus eiro», novirzot tos ambulatorajiem pakalpojumiem – tas dos iespēju sniegt par 33 tūkstošiem izmeklējumu vairāk nekā šogad, teica B. Kņigins.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem VM nevar iesniegt prioritāro pasākumu sarakstu uz valsts budžetu. Valdības rīcības plānā ir jau iezīmēti plus 12% jeb 266 miljoni eiro nozarei, taču šobrīd vēl nav zināms, vai tie tiks piešķirti. Ir apstiprināts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas plāns par papildu 42,2 miljoniem eiro. Iezīmēta arī summa 14 miljonu apmērā, kas novirzāma primāri reģionālo slimnīcu pakalpojumiem, kā arī vajadzīgi vēl 3,6 miljoni eiro glikozes līmeņa sensoru un insulīna sūkņu kompensācijai kā atbalsts 1. tipa diabēta pacientiem.
Arī reto slimību plāna īstenošanai nepieciešami vēl 16,4 miljoni eiro, akcentēja B. Kņigins. Jāatvēl būtu lielāks finansējums kompensējamiem medikamentiem, kuriem jau tagad trūkst 35 miljonu eiro.
Ārstniecības personu atalgojumam kopš 2024. gada nav piešķirts papildu finansējums (tas šobrīd ir zem tautsaimniecībā vidējā): šim mērķim nākamgad būtu vajadzīgi plus 25% pie esošajām likmēm jeb 228,7 miljoni eiro, no tiem 19,3 miljoni eiro būtu novirzāmi pārējiem šajā jomā nodarbinātajiem.
Avots: LETA
