Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Sinoptiķi tuvākajās dienās sola karstu laiku, un, kaut arī šādas dienas daudzi gaida ar prieku, topošajām māmiņām tās var kļūt par papildu izaicinājumu. Grūtniecības laikā sievietes organisms strādā pastiprinātā režīmā – palielinās asins tilpums, paātrinās vielmaiņa un ķermenis izdala vairāk siltuma, tāpēc karstajās dienās biežāk var parādīties nogurums, reibonis, tūska un šķidruma zudums, stāsta vecmāte, sertificēta dūla un Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja Sintija Goba.
# Kāpēc karstums grūtniecības laikā rada papildu riskus?
Mammas vēderā mazulis atrodas savā komforta temperatūrā, un māmiņas ķermenis dara visu iespējamo, lai to tādu uzturētu. Tomēr, ja sieviete ilgstoši pārkarst vai atūdeņojas, tas rada papildu slodzi gan viņai, gan mazulim.
Īpaši svarīgi izvairīties no ilgstošas pārkaršanas ir grūtniecības pirmajā trimestrī. Šajā laikā veidojas augļa orgāni un nervu sistēma, un, ja ķermeņa temperatūra ir ilgstoši paaugstināta, piemēram, drudža, karstas vannas, pirts vai karstuma dūriena dēļ, tas var palielināt augļa attīstības traucējumu risku.
Arī Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledža (American College of Obstetricians and Gynecologists) grūtniecības sākumā aicina izvairīties no saunas, karstas vannas vai citām situācijām, kurās paaugstinās ķermeņa temperatūra.
Savukārt vēlākā grūtniecības laikā pārkaršana vairāk saistīta ar māmiņas pašsajūtu. Karstums var veicināt atūdeņošanos, asinsspiediena pazemināšanos, ģīboni un sliktāku pašsajūtu. Vienlaikus pētījumi rāda, ka ilgstošs karstums grūtniecības laikā saistīts arī ar lielāku priekšlaicīgu dzemdību risku un zemāku jaundzimušā dzimšanas svaru.
“Viena karsta diena vai īsa atrašanās saulē nenozīmē, ka ir risks mazuļa tālākai attīstībai. Svarīgāk ir tas, cik ilgu laiku māmiņa ir pavadījusi karstumā, vai bijusi izteikta atūdeņošanās, drudzis vai citi simptomi,” saka vecmāte un dūla.
# Nepārspīlē ar fiziskām aktivitātēm
Karstums nav piemērotākais laiks intensīvai slodzei. Ja topošā māmiņa ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, no tām nav pilnībā jāatsakās, bet tās vēlams pielāgot laikapstākļiem.
Aktivitātēm piemērotākās ir agrās rīta vai vakara stundas, kad gaiss ir vēsāks. Tomēr sievietei tāpat būtu jāseko līdzi savai pašsajūtai un nav jācenšas pārvarēt nogurumu ar gribasspēku. Grūtniecības laikā ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī – ja ir sajūta, ka nepieciešama atpūta vai diendusa, ir jāļauj sev uzlādēt baterijas.
# Tūska vasarā var kļūt izteiktāka
Daudzām topošajām māmiņām vasarā vairāk pietūkst kājas, potītes un pirksti. To veicina hormonālās izmaiņas, palielinātais asins tilpums grūtniecības laikā, kā arī tas, ka karstumā paplašinās asinsvadi un šķidrums vieglāk uzkrājas audos.
Lai mazinātu tūsku, vēlams izvairīties no ilgstošas stāvēšanas vai sēdēšanas vienā pozā. Tāpat ieteicams regulāri izkustēties, atpūsties, paceļot kājas augstāk, nopeldēties vai atvēsināt kājas vēsā ūdenī.
“Tomēr, ja tūska ir pēkšņa un ļoti izteikta, ja to pavada stipras galvassāpes, redzes traucējumi vai paaugstināts asinsspiediens, sievietei ir jāsazinās ar ārstu, jo šie simptomi var liecināt par preeklampsiju – nopietnu grūtniecības komplikāciju,” stāsta Goba.
# Dzer regulāri, negaidot slāpes
Karstā laikā šķidrums no organisma pazūd ātrāk, un slāpes ne vienmēr ir pirmais signāls, ka ķermenim sāk trūkt ūdens. Tāpēc labāk padzerties bieži un nelieliem malkiem visas dienas garumā, nevis dzert reti un uzreiz lielu daudzumu.
Palīdzēt var arī vēsa duša, mitrs dvielis uz kakla vai plaukstu locītavām, vēsas kompreses un ūdens izsmidzināšana uz ādas.
Vecmāte atgādina, ka atūdeņošanās karstumā var provocēt arī Braxton Hicks jeb treniņa kontrakcijas. Ja pēc atpūtas, ūdens uzņemšanas un ķermeņa atvēsināšanas tās nepāriet, kļūst regulāras vai sāpīgas, sievietei vajadzētu sazināties ar dzemdību iestādi.
Tāpat karstumā paplašinās asinsvadi un organisms vairāk svīst, tāpēc šķidruma zudums var būt lielāks. Tādējādi grūtniecēm biežāk var parādīties vājums, reibonis vai sajūta, ka tūlīt ģībs. Ja tā notiek, sievietei vajadzētu apsēsties vai apgulties uz kreisā sāna, padzerties ūdeni un atvēsināt ķermeni.
# Sauļoties drīkst, bet ar mēru
Grūtniecība nenozīmē, ka sieviete nedrīkst uzturēties saulē vai sauļot vēderu, tomēr ilgstoša atrašanās tiešos saules staros nav ieteicama. Dienas karstākajās stundās vēlams uzturēties ēnā vai vēsākās telpās. Ja tomēr šajā laikā jābūt ārpus mājas, ieteicams uzvilkt cepuri, saulesbrilles un uzklāt saules aizsargkrēmu ar SPF 50.
Tāpat karstās dienās labāk vilkt vieglu, ērtu un brīvu apģērbu no dabīgiem materiāliem, piemēram, kokvilnas vai lina, jo tie ļauj ādai elpot un palīdz organismam labāk regulēt ķermeņa temperatūru.
Hormonu ietekmē daudzām sievietēm var veidoties melasma jeb tā sauktā “grūtniecības maska” un pigmentācijas plankumi. Tie var būt uz sejas, rokām un citām ķermeņa daļām. Paši par sevi tie nav kaitīgi un parasti pēc grūtniecības pakāpeniski mazinās. Tomēr saule tos var padarīt izteiktākus, kā rezultātā iesauļotā pigmentācija var saglabāties ilgāk.
# Karstumā izvēlies vieglāku uzturu
Vasarā apetīte bieži samazinās, tomēr organismam joprojām vajadzīgas uzturvielas. Karstajā laikā labāk izvēlēties vieglas maltītes vairākas reizes dienā, nevis lielas un sātīgas porcijas. Vēlams iekļaut uzturā svaigus dārzeņus, augļus, ogas, pilngraudu produktus un olbaltumvielas. Īpaša uzmanība jāpievērš arī pārtikas uzglabāšanai, jo karstumā produkti bojājas daudz ātrāk.
# Vai drīkst saldējumu?
“Saldējums karstā vasaras dienā grūtniecei nav nekas aizliegts. Tieši otrādi, tas var būt pat patīkams veids, kā atvēsināties. Tomēr vērts atcerēties, ka saldējums ir našķis, kas satur cukuru, tāpēc ar tā daudzumu nevajadzētu pārspīlēt,” saka Goba.
Viņa piebilst, ka vasaras periodā laba alternatīva saldējumam var būt mājās saldētas ogas vai svaigi spiesta sula.
# Ieklausies savā ķermenī
Ja karstajā laikā parādās izteikts reibonis, nespēks, galvassāpes, slikta dūša vai citas sūdzības, sievietei nekavējoties vajadzētu atpūsties, padzerties un atrast vēsāku vietu. Savukārt, ja pašsajūta neuzlabojas vai parādās drudzis, ģībonis, vemšana, asiņošana, augļūdeņu noplūšana, regulāras kontrakcijas vai mazulis kustas mazāk nekā ierasts, nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu vai dzemdību iestādi.
Grūtniecības laikā vienmēr labāk konsultēties ar savu ārstējošo speciālistu, nekā ignorēt simptomus. Piesardzība šajā laikā ir ļoti svarīga.
Avots: LETA
