LĀB uzskata – pašreizējā attīstības posmā e-veselība ir brāķis

“Ārstiem un medicīnas iestādēm parakstīt līgumu par e-veselību pašreizējā redakcijā ir neiespējami. Līgumu, tāpat kā e- veselību, ir radījuši cilvēki, kas dzīvo citā pasaulē un staigā ar galvu uz leju. Vai nu Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests cilvēciski pārstrādās līgumu un ārsti to labprāt parakstīs, vai sistēma netiks iedzīvināta un nebūs arī nākamgada līgumu par primārās aprūpes finansējumu,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Kā norāda Apinis, šobrīd, lai izrakstītu vienu recepti ar e-veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt oficiāli (aptiekā) sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni 8 minūtes (ar roku uz veidlapas – 1 minūte 30 sekundes). “Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e- receptes. 60% Latvijas ārstu to dara ar citām – loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā e- veselība ir brāķis,” uzskata Ārstu biedrības prezidents. Viņš norāda, ka Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e- recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb 4 stundas 48 minūtes.

Tāpat LĀB prezidents norāda – lai ieviestu e-veselību, ārstam no decembra jāpieslēdzas 11 reģistriem (drīz būs arī 12. reģistrs) un ziņas par pacientu var būt jāievada pat vairāk nekā vienā reģistrā. Protams, ārsti ļoti bieži ir uzticējuši to darīt māsām vai reģistratoriem, bet lielās ārstniecības iestādēs to dara speciāli apmācīti cilvēki. Šos reģistrus vairāk kā 70% ārstu jau šobrīd aizpildīja elektroniski, bet ar piemērotām, veiksmīgi strādājošām programmām. “Pagaidām nevienam man pazīstamam ārstam pie reģistriem ar e- veselību pieslēgties nav izdevies, un nav ne mazāko ilūziju, ka šo funkciju 1. decembrī varēs veikt. Tomēr, pieņemot optimālo versiju, katra pieslēgšanās prasīs 3-5 minūtes. Vai varēs pieslēgties māsa vai reģistrators – nezina neviens. Neviens pagaidām nenojauš, cik laika prasīs ārstam šīs informācijas ievade, vai un kā šī informācija tiks verificēta un precizēta tajos gadījumos, ja datu ievadē būs gadījusies kļūda. Bet kļūdas sniedzot informāciju reģistriem mēdz gadīties, un tās noteikti gadīsies arī turpmāk. Neviens pagaidām nevar atbildēt, vai tas radīs vai neradīs datu kvalitātes problēmas,” skaidro Apinis.

Ar plašāku LĀB prezidenta skaidrojumu par e-veselības kļūdām, kas raisa bažas Latvijas ārstu vidū, var iepazīties LĀB mājaslapā: http://www.arstubiedriba.lv/velamies-lai-valsts-nezaude-11-3-miljonus-bezjedzigi-e-veseliba-notrallinato-naudu/

www.farmacija-mic.lv