Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Latvijā inovatīvo medikamentu pieejamība joprojām ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā – gan pēc to skaita, gan gaidīšanas laika. Jaunākais “IQVIA” pētījums “Patient W.A.I.T. Indicator” rāda, ka Latvijā pacientiem vidēji jāgaida 646 dienas līdz jaunu, ES apstiprinātu zāļu reālai pieejamībai. Tikmēr šie paši medikamenti, piemēram, Vācijā kļūst pieejami jau 128 dienu laikā.
Latvijā pieejami tikai 18% no pēdējo gadu laikā ES reģistrētajiem inovatīvajiem medikamentiem, kamēr vidēji Eiropas Savienībā – 46%. Līdz ar to vairāk nekā 80% zāļu, kas citviet pacientiem jau ir pieejamas, Latvijā joprojām nav sasniedzamas. Īpaši kritiska situācija ir reto slimību ārstēšanā – Latvija ir pēdējā vietā visā ES ar tikai 9 pieejamiem medikamentiem.
Lai gan pēdējo divu gadu laikā Latvija ir veikusi uzlabojumus un palielinājusi ieguldījumus inovatīvo medikamentu pieejamībā, citu valstu tempi ir bijuši vēl straujāki, kā rezultātā Latvijas relatīvā pozīcija nav būtiski mainījusies. Galvenais medikamentu nepieejamības iemesls Latvijā ir ilgstošais nepietiekamais finansējums kompensējamo zāļu budžetā. Patlaban rindā uz kompensācijas iekļaušanu atrodas aptuveni 80 medikamenti, kuri jau atzīti par izmaksu efektīviem Latvijas apstākļos, taču nav finansēti.
“Būtiski ieguldījumi kompensējamo medikamentu budžetā, kā arī nodrošināts paredzams un stabils regulējums ir priekšnosacījumi medikamentu pieejamībai Latvijas pacientiem,” norāda Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore. “Pieejamība zālēm nedrīkst būt atkarīga no pacienta mītnes valsts. Latvijas pacientiem ir jāspēj sniegt vienlīdz kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe, kā tas ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” akcentē V. Marāne.
Medikamentu pieejamība sniedz ieguldījumu noturībspējīgā veselības aprūpes sistēmā, kas nepieciešamības gadījumā spēj reaģēt uz noteiktām krīzēm. Turklāt medikamentu pieejamība ir efektīva sekundārās profilakses forma, kas palīdz samazināt nepieciešamību pēc dārgākiem ārstniecības posmiem, piemēram, hospitalizācijas, tādējādi ietaupot kopējos veselības aprūpes finansiālos resursus.
Avots: SIFFA
