Veselības ministrija (VM) rosina noteikt ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām pienākumu publiskot gada pārskatus un darbības stratēģijas, kā arī ļaut ar vienu apdrošināšanas līgumu aptvert vairākus medicīnisko ierīču pētījumus, liecina sabiedriskajai apspriešanai nodotais VM likumprojekts par izmaiņām Ārstniecības likumā.
Likumprojektā paredzēts arī uzticēt valdībai apstiprināt tālākizglītības pasākumu saskaņošanas maksas cenrādi un precizēt Centrālās medicīnas ētikas komitejas darbības regulējumu.
Likumprojekts paredz noteikt, ka Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, pildot ārstniecības personu sertifikācijas funkcijas, ir VM funkcionālā pakļautībā. Par sertifikācijas procesu šīm organizācijām savās tīmekļvietnēs būtu jāpublisko gada pārskats un darbības stratēģija vismaz trim gadiem.
VM likumprojekta aprakstā norāda, ka Valsts kontrole jau 2019. gada revīzijā ieteikusi nodrošināt efektīvu ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas uzraudzību. Pēc revīzijas ministrija izstrādājusi iekšējo uzraudzības kārtību, taču secinājusi, ka šāds process rada nesamērīgu administratīvo slogu.
Patlaban sertifikācijas institūcijas katru gadu iesniedz ministrijā pārskatu par deleģētā uzdevuma izpildi. Plānots, ka turpmāk pārskats būtu jāpublisko un vairs nebūtu jāiesniedz VM. Ministrijas vērtējumā šāda kārtība uzlabotu sertifikācijas procesa caurskatāmību.
Tāpat likumprojektā iecerēts paredzēt, ka Ministru kabinets apstiprina arī tālākizglītības pasākumu saskaņošanas maksas cenrādi. Patlaban likumā šāds pilnvarojums paredzēts profesionālo zināšanu pārbaudēm un ar sertifikātu noformēšanu saistītiem pakalpojumiem.
Kā norāda VM, tālākizglītības pasākumu saskaņošanas izmaksas pašlaik nav atsevišķi nodalītas no resertifikācijas maksas aprēķina. Pasākumu apstiprināšanai nepieciešams pārbaudīt un koordinēt informāciju, iesaistot arī specialitāšu profesionālās asociācijas, tādēļ ministrija uzskata par pamatotu noteikt maksu tālākizglītības kursu organizētājiem par šo pakalpojumu.
Savukārt medicīnisko ierīču klīnisko pētījumu un laboratoriskajai diagnostikai paredzēto jeb in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču veiktspējas pētījumu apdrošināšanā likumprojekts paredz atteikties no prasības par katru pētījumu slēgt atsevišķu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.
Tas ļautu pētījuma sponsoram ar vienu līgumu apdrošināt vairākus tā ierosinātus pētījumus. Katram pētījumam būtu jānodrošina tā riskam atbilstošs apdrošināšanas segums visā norises laikā, bet līgums būtu jānoslēdz pirms attiecīgā pētījuma sākšanas.
Šāda iespēja samazinātu līgumu sagatavošanai, noslēgšanai un administrēšanai nepieciešamo laiku un resursus. Ietaupījumu naudas izteiksmē ministrija nav aprēķinājusi, jo trūkst datu par sponsoru skaitu, kuri izmantotu šo iespēju, un attiecīgo līgumu izmaksām.
Tāpat likumprojektā paredzēts no valdībai dotā pilnvarojuma noteikt pētījumu apdrošināšanas kārtību atcelt atsauci uz ārstniecības iestādes civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. VM skaidro, ka pašreizējais formulējums rada neskaidrības par ārstniecības iestādes pienākumiem, lai gan pienākums nodrošināt savu un pētnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu likumā noteikts pētījuma sponsoram.
Vēl ar likumprojektu iecerēts precizēt Centrālās medicīnas ētikas komitejas kompetenci. Pašreizējo kompetences formulējumu “uz sociālajām problēmām attiecināmiem biomedicīniskā progresa jautājumiem” VM uzskata par neskaidru un komitejas faktisko darbības jomu sašaurinošu.
Tā vietā likumprojektā paredzēts lietot jēdzienu “biomedicīnas ētikas jautājumi”. Tas aptvertu pacientu un pētījumu dalībnieku tiesības, cilvēka cieņas aizsardzību medicīnā, biotehnoloģiju un reproduktīvās medicīnas ētiskos aspektus, mākslīgo intelektu medicīnā un citus jautājumus.
Komitejas personālsastāva apstiprināšanu iecerēts uzticēt veselības ministram, savukārt valdība noteiktu tās sastāvu, funkcijas, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās dienai apstiprinātais personālsastāvs saglabātu pilnvaras līdz noteiktā termiņa beigām.
Likumprojekts nodots sabiedriskajai apspriešanai līdz 30. novembrim. Savukārt 4. decembrī no plkst. 14 līdz 15 par likumprojektu plānota sabiedriskā apspriede Veselības ministrijā. Tajā būs iespējams piedalīties arī attālināti platformā “MS Teams”.
Par likumprojektu vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.
Avots: LETA
