Emteko Reklāma

Atklāj novēloti, pārāk ilgi gaida ārstēšanu: pētījums izgaismo plaušu vēža aprūpes problēmas

Plaušu vēzi Latvijā vairāk nekā pusē gadījumu atklāj jau vēlīnās stadijās. Turklāt pēc diagnozes apstiprināšanas līdz ķīmijterapijas sākumam var paiet aptuveni mēnesis, lai gan savlaicīga ārstēšana ir kritiski svarīga dzīvības glābšanai. Vienlaikus pacientiem joprojām bieži nav pieejama mūsdienīga ārstēšana, tostarp imūnterapija un mērķterapija.

Minētās problēmas ir tikai dažas no kritisko problēmu loka, ko atklāj šoruden SIA “Forte Forum” veiktais pētījums par plaušu vēža diagnostiku un ārstēšanu Latvijā. Padziļinātajās intervijās ar pneimonologiem, onkologiem ķīmijterapeitiem, ģimenes ārstiem, torakālajiem ķirurgiem un radiologiem piro reizi Latvijā izzināta jomas speciālistu pieredze – kur un kāpēc aizkavējas slimības atklāšana un ārstēšana, kāds atbalsts pacientiem pietrūkst un ko būtu jāmaina. 

Plaušu vēža smago slogu Latvijā parāda SPKC dati: 2024. gadā reģistrēti 893 bronhu un plaušu ļaundabīga audzēja gadījumi, savukārt no šīs slimības miruši 856 cilvēki. No attiecīgajā gadā reģistrētajiem gadījumiem 61,6% atklāti III vai IV stadijā. Tas nozīmē, ka vairāk nekā pusei pacientu slimība diagnosticēta jau lokāli progresējušā vai metastātiskā stadijā, kad izārstēšanas iespējas ir ierobežotākas un prognoze – sliktāka nekā slimību atklājot agrīni. Vēl viena negatīva tendence, ko uzsver ārsti – saslimstība ar plaušu vēzi pieaug sieviešu vidū.

Svarīga ģimenes ārsta loma

Intervētie speciālisti kopumā pozitīvi vērtē nodrošinājumu ar datortomogrāfijas iekārtām slimības diagnostikai, tomēr norāda uz grūtībām laikus atpazīt pacientus, kuriem nepieciešami izmeklējumi. Ilgstošs klepus, atkārtots plaušu karsonis, neliela aizdusa un sāpes krūškurvī mēdz palikt bez pietiekamas ievērības. Nepietiekami tiek izvērtēti arī ar darbu saistītie riska faktori. Ārstu pieredzē ilgstoši smēķētāji nereti tiek nosūtīti uz sirds un asinsvadu pārbaudēm, bet plaušu vēža risks netiek tikpat mērķtiecīgi pārbaudīts. Speciālisti norāda arī uz neskaidrībām ģimenes ārstu vadlīnijās un ieradumu pacientus nosūtīt uz rentgenu situācijās, kurās būtu nepieciešama datortomogrāfija. Diagnozes precizēšanu kavē arī biopsijas izmeklējumu noslodze un speciālistu trūkums, turklāt atsevišķos gadījumos biopsija nepietiekamas precizitātes dēļ jāatkārto. 

Jāievieš plaušu vēža skrīnings 

Lai panāktu agrīnu plaušu vēža diagnostiku, speciālistu aptaujā izskan aicinājums ieviest plaušu vēža skrīningu. Tas ļautu atklāt audzēju vēl pirms simptomu parādīšanās, kad ārstēšanas iespējas un izredzes izglābt dzīvību ir labākas.

“Ar zemas devas datortomogrāfiju varam pamanīt pat par centimetru mazākus veidojumus, kurus parastā plaušu rentgenā nevar saskatīt, turklāt vienlaikus iespējams atklāt arī citas būtiskas izmaiņas krūškurvī. Latvijā šo metodi jau izmantojam, un no medicīniskā un tehnoloģiskā viedokļa esam gatavi sākt skrīninga pilotprojektu. Tas būtu paredzēts cilvēkiem vecumā no 55 līdz 79 gadiem, kuri atbilst iepriekš definētiem augsta riska kritērijiem, tostarp esošajiem un bijušajiem smēķētājiem. Pilotprojekts jāuzsāk jau 2027. gadā, vienlaikus izstrādājot plaušu vēža skrīninga programmu turpmākajiem gadiem. Lai to īstenotu, nepieciešama politiskā griba, skaidri noteikti atbildīgie un finansējums nākamā gada budžetā,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Latvijas Radiologu asociācijas valdes locekle Maija Radziņa. 

Arī ģimenes ārsti atbalsta mērķtiecīgāku plaušu vēža agrīnu atklāšanu. “Savās praksēs varam apzināt riska pacientus, izskaidrot pārbaužu nozīmi un mudināt tās veikt arī tad, ja cilvēks jūtas vesels. Taču skrīninga ieviešana nozīmē arī papildu darbu, tāpēc jau programmas plānošanā šim mērķim jāparedz atbilstošs finansējums ģimenes ārstu praksēm, skaidri rīcības algoritmi un savlaicīga informācijas apmaiņa ar speciālistiem,” uzsver Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs.

Uz ķīmijterapiju jāgaida pārāk ilgi

“Zaļā koridora” darbu speciālisti kopumā vērtē pozitīvi, jo tas plaušu vēža pacientiem ļauj ātrāk piekļūt izmeklējumiem. Taču būtiska kavēšanās rodas nākamajā posmā – starp multidisciplinārā konsīlija lēmumu un ārstēšanas sākumu. Intervijās minēta aptuveni mēnesi ilga gaidīšana no histoloģisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas līdz ķīmijterapijas sākumam, kaut gan ātra rīcība ir kritiski svarīga, īpaši sīkšūnu plaušu vēža gadījumā. Speciālisti norāda arī uz staru terapijas pieejamības problēmām un nedaudz novecojušu staru terapijas aparatūru, māsu un telpu trūkumu. 

Trūkst inovatīvo medikamentu

Intervijās atklājas cieša saikne starp diagnostikas apjomu un pieejamo ārstēšanu, proti, tiek noteikts ierobežots audzēja mutāciju skaits, jo Latvijā trūkst attiecīgajām mutācijām atbilstošu mērķterapijas zāļu. Ārsti kā prioritāti izvirza plašāku valsts apmaksātas imūnterapijas un mērķterapijas pieejamību, tostarp ārstēšanā pirms operācijas. Starp priekšlikumiem ir arī valsts apmaksāta imūnterapijas un ķīmijterapijas kombinācija, īpaši agrīnajās stadijās. 

Jāuzlabo paliatīvā aprūpe

Kā norāda speciālisti, bailes no ārstēšanas blaknēm, neskaidrība par ārstēšanas gaitu un grūtības apmaksāt nokļūšanu slimnīcā var atturēt pacientus no ārstēšanās. Speciālisti aicina paplašināt pacientu koordinatoru pieejamību, kuri piesaka izmeklējumus, uztur saziņu ar pacientu un izskaidro turpmākos soļus. Vienlaikus problēma ir arī tā, ka ģimenes ārsti automātiski nesaņem informāciju par izmeklējumiem un konsīlija lēmumiem. Speciālisti rosina uzlabot informācijas apriti un ieviest vēža reģistru, kurā apkopotie dati par diagnozi, terapiju un tās rezultātiem ļautu izvērtēt aprūpes kvalitāti un ārstēšanas efektivitāti.

Intervijās kā būtiska problēma izcelta paliatīvās aprūpes un skābekļa terapijas nepietiekamā pieejamība. Arī tad, ja skābekļa terapija mājās formāli ir pieejama, tās saņemšanas kārtība pacientam var būt sarežģīta. Speciālisti rosina paplašināt skābekļa terapijas un paliatīvās aprūpes iespējas, tostarp aprūpi iestādēs, pilnveidot psiholoģisko atbalstu un konsīliju darbā iesaistīt paliatīvās aprūpes speciālistu.

Lai uzlabotu plaušu vēža pacientu dzīvildzi un mazinātu slimības izraisīto augsto mirstību, pētījumā identificēto problēmu risināšanai nepieciešams lielāks veselības aprūpes finansējums jau 2027. gada valsts budžetā. Tas nozīmē vairāk līdzekļu, lai slimību atklātu agrīni, ieviestu skrīningu, precīzi noteiktu diagnozi, ātrāk sāktu ārstēšanu, nodrošinātu plašāku piekļuvi mūsdienīgām zālēm un atbalstītu pacientu visos ārstēšanas posmos.

Pētījuma rezultāti nosūtīti Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, aicinot tuvākajā laikā rīkot kopīgu tikšanos ar ārstiem, lai pārrunātu identificētās plaušu vēža aprūpes problēmas un iespējamos risinājumus.

Avots: LETA

Bronchomunal Reklāma

Saistītie raksti

Reklāma

Medikamentu Informācijas Centrs | Farmācijas portāls | Viss par farmāciju

Portālā publicētā rakstu un reklāmas informācija paredzēta veselības aprūpes nozares speciālistiem. Redakcija nenes atbildību sarežģījumu gadījumos, kas radušies, nespeciālistiem interpretējot vai nelietderīgi izmantojot Portālā publicēto reklāmas un/vai rakstu informāciju.

Vai esat speciālists veselības aprūpes jomā?