Medikamentu Informācijas Centrs Farmācijas portāls | Viss par farmāciju
Šonedēļ portāla www.farmacija-mic.lv rīkotajā aptaujā sociālajā tīklā X.com (agrāk pazīstams ar nosaukumu Twitter) par zāļu trūkumu aptiekās piedalījās 43 respondenti. Atbildot uz jautājumu “Vai pēdējā gada laikā esat saskāries ar jums nepieciešamo zāļu trūkumu aptiekās?”, 34,9% respondentu atbildējuši – “jā, vienu reizi”. 32,6% aptaujas dalībnieku ar vajadzīgo zāļu trūkumu aptiekā pēdējā gada laikā ir saskārušies vairākas reizes. Bet tikpat daudz – 32,6% aptaujāto – pēdējā gada laikā vienmēr ir saņēmuši sev nepieciešamos medikamentus un ar zāļu deficītu nav saskārušies.
Eiropas Savienības farmaceitiskās organizācijas (The Pharmaceutical Group of the European Union, PGEU) Gada pārskatā par 2023. gadu minēts, ka pērnais gads ir bijis izteikts zāļu trūkuma gads. Dažādu zāļu trūkums negatīvi ietekmējis pacientu veselību un apgrūtinājis farmaceitu ikdienas darbu visā Eiropā.
Tā, piemēram, Nīderlandē vien 2022. gadā tika reģistrēti 2292 zāļu deficīta gadījumi, kas skāra aptuveni 5 miljonus cilvēku. Zāļu trūkuma gadījumu skaits ievērojami palielinājās arī citās valstīs – Zviedrijā, Portugālē un Spānijā.
Kopš 2013. gada PGEU katru gadu veic aptauju, fiksējot farmaceitu liecības par zāļu deficītu Eiropas aptiekās. Jau sesto gadu pēc kārtas pilnīgas visas PGEU dalībvalstis, kas piedalījās aptaujā, ir saskārušās ar zāļu trūkumu – tas, kas agrāk sagādāja grūtības vien dažās valstīs, tagad tiek uzskatīts par visas Eiropas hronisku problēmu.
2023. gadā katra aptieka visā Eiropas Savienībā (ES) nedēļā gandrīz 10 stundas pavadīja, lai risinātu zāļu trūkuma problēmas. Pēdējo 10 gadu laikā šis laiks ir trīskāršojies. 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā Eiropā ziemas sezonā bija vērojams elpceļu infekciju pieaugums. To papildināja pieprasījums pēc ierastām antibiotikām, piemēram, amoksicilīna, īpaši lietošanai bērniem. Pieaugošais pieprasījums izskaidro arī piegādes traucējumus, par kuriem farmaceiti ziņoja dažādās valstīs un kam bija nepieciešama tūlītēja un konkrēta rīcība.
Sadarbojoties ar valsts kompetentajām iestādēm un Eiropas Zāļu aģentūru, farmaceiti spēja rast risinājumus, lai īslaicīgi atvieglotu problēmu, Gada pārskatā norāda PGEU. Tomēr dažādās valstīs farmaceitu iespējas rast risinājumus pacientiem, ja parakstītās zāles nav pieejamas, joprojām būtiski atšķiras. Nodrošinot farmaceitiem pareizos rīkus un elastības iespējas, kas ļauj pilnībā izmantot savas prasmes, zināšanas un pieredzi, pacientiem tiks atrasti labāki risinājumi, piemēram, aizvietojot trūkstošu medikamentu ar pieejamu alternatīvu vai aprēķinot un piedāvājot bērniem atbilstošas devas, uzskata PGEU.
PGEU aicinājumi ļaut zāļu piegādes ķēdes dalībniekiem ziņot par zāļu trūkumu kompetentajām iestādēm ir atspoguļoti arī Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumos situācijas uzlabošanai. Lai gan ziņošana par zāļu paredzamo trūkumu tiek pastiprināta, aptieku farmaceiti vēlētos redzēt skaidrākus noteikumus par pārredzamu un savlaicīgu racionālu un pakāpenisku saziņu ar zāļu piegādātājiem. PGEU atbalsta EK priekšlikumus stiprināt dalībvalstu koordināciju zāļu deficīta uzraudzībā un mazināšanā, procesā aktīvāk iesaistot Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un galveno lomu piešķirot vadības grupai zāļu trūkuma un drošuma jautājumos, kas pazīstama arī kā Zāļu trūkuma vadības grupa (Medicine Shortages Steering Group, MSSG).
Tāpat PGEU pozitīvi vērtē Eiropas zāļu trūkuma uzraudzības platformas (ESMP) paplašināšanu, lai veicinātu informācijas vākšanu par zāļu trūkumu, piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp informāciju par tirdzniecības statusu un tirdzniecības pārtraukšanu.
2023. gada 24. oktobrī EK publicēja paziņojumu par zāļu trūkuma jautājumu risināšanu. Komisija aicināja dalībvalstis uzraudzīt un veicināt uzņēmumu pienākumu piegādāt tirgum atbilstošu zāļu daudzumu un atsaucās uz ES kritiski svarīgo zāļu saraksta un brīvprātīga solidaritātes mehānisma izveidi.
Pieprasījums pēc zālēm attīstītajās valstīs ir palielinājies sabiedrības novecošanas un hronisko slimību pieauguma dēļ. Sava nozīme ir arī uzlabotai piekļuvei veselības aprūpei jaunattīstības valstīs ar pieaugošu ekonomiku un arvien augošu iedzīvotāju skaitu, antibiotiku rezistencei, kā arī izmaiņām kvalitātes kontrolē un izejvielu deficīta regulējumā. Eiropa turpina meklēt risinājumus šai augošajai problēmai.
Ar PGEU 2023. gada pārskatu var iepazīties šeit: https://www.pgeu.eu/wp-content/uploads/2024/03/Annual-Report-2023-Version-FINAL.pdf
Elīna Badune
www.farmacija-mic.lv
