Arodbiedrība rosina visām VM kapitālsabiedrībām atļaut palielināt kopējās personāla izmaksas par 10%

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rosina visām Veselības ministrijas (VM) kapitālsabiedrībām atļaut palielināt kopējās personāla izmaksas par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūru LETA informēja LVSADA.

Arodbiedrība vērtēšanai saņēmusi VM rīkojuma projektu, kur valdību plānots lūgt piemērot no pārējās valsts pārvaldes atšķirīgu personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu vairākām slimnīcām, lai nodrošinātu iespēju tām paaugstināt personāla izmaksas, “ņemot vērā darba tirgus attīstības tendences un veselības aprūpes nozares izaicinājumus”. Šī gada budžetā visā valsts pārvaldē atalgojuma pieaugumam tika noteikts limits līdz 2,6%, kas izraisīja virknes nozaru neapmierinātību.

VM projektā esot rosinājusi paredzēt astoņas ārstniecības iestādes un “Latvijas Digitālās veselības centru”, kur tiktu atļauts personāla izmaksu palielinājumu robežās no 3,3% līdz 10,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

LVSADA atsaucas uz Finanšu ministrijas prognozi, ka vidējās darba samaksas pieaugums tautsaimniecībā 2025.gadā sasniegšot 7,5%. Tas, arodbiedrības traktējumā, nozīmēšot, ka vairumam veselības nozares kapitālsabiedrību darbinieku algu pieaugums būs mazāks nekā vidējais valstī, tādējādi “pastiprinot nevienlīdzību publiskajā sektorā un radot reālu risku darbinieku pazušanai no nozares”. Vienlaikus Centrālās statistikas pārvaldes dati par vidējo atalgojumu valstī rāda, ka veselības aprūpe jau pāris gadus ir starp vislabāk atalgotajām nozarēm valstī.

LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa “kategoriski iebilst pret mākslīgiem algu griestiem”, apgalvojot, ka tie “neatspoguļo patieso inflācijas un dzīves dārdzības pieaugumu”.

Jau vēstīts, ka VM rīkojuma projektā lūdz piemērot atšķirīgu personāla izmaksu pieaugumu Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS), Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS), Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai (TOS), Nacionālajam rehabilitācijas centram “Vaivari”, “Strenču psihoneiroloģiskajai slimnīcai”, kā arī slimnīcai “Ģintermuiža” un “Piejūras slimnīcai”. Tāpat atšķirīgu personāla izmaksu pieaugumu prasa nodrošināt Bērnu psihoneiroloģiskajai slimnīcai “Ainaži” un “Latvijas digitālās veselības centram”.

Lielākajai daļai VM kapitālsabiedrību normatīvajos aktos noteiktais personāla izmaksu pieauguma ierobežojums 2,6% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu neesot pietiekams, lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu atbilstoši nozares un darba tirgus tendencēm, skaidro ministrijā.

Saeima ir paredzējusi iespēju piemērot izņēmuma tiesības 2,6% kapitālsabiedrību atalgojuma ierobežojuma piemērošanai, ja par to ir pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

Ministrija vērš uzmanību, ka ir vairāki būtiski izaicinājumi, ar kuriem ikdienas darbībā saskaras valsts veselības aprūpes nozarē strādājošās kapitālsabiedrības.

Ārstniecības personāla trūkumu būtiski ietekmē ierobežotās finanšu iespējas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu valsts ārstniecības iestādēs, salīdzinājumā ar privāto sektoru vai ārvalstu darba tirgu. Novērota kvalificētā darbaspēka aizplūšana, īpaši uz privātajām medicīnas iestādēm Latvijā, kā arī uz ārstniecības iestādēm citās valstīs, kur tiek piedāvāti labāki darba un atalgojuma nosacījumi.

Tāpat izaicinājums ir personāla novecošanās un ilgtermiņa resursu trūkums, kas apgrūtina veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitātes nodrošināšanu. Vienlaikus ietekmējošs faktors ir darba tirgus dinamika un augošās prasības ārstniecības personu profesionālajai kvalifikācijai un darba apstākļiem.

Pēc VM novērtējuma veselības aprūpes (tai skaitā neatliekamā medicīniskās palīdzības) izdevumi uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvijā bija 945 eiro, savukārt Igaunijā – 1685 eiro un Lietuvā – 1211 eiro. Turklāt, Latvijā slimnīcu uzturēšanas izdevumi pēdējos piecos gados ir pieauguši par vairāk nekā 20%, bet valsts finansējums nav proporcionāli palielinājies, kas apgrūtina ārstniecības iestāžu darbību un rada nepietiekamu kapacitāti pakalpojumu sniegšanā, uzsver ministrijā.

Pieaugošs ir pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem sabiedrības novecošanās un hronisko saslimšanu izplatības dēļ, ko apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – iedzīvotāju skaits vecuma grupā virs 65 gadiem ir pieaudzis par 20% pēdējo desmit gadu laikā un šobrīd veido aptuveni 21% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Līdztekus Latvijas veselības aprūpes darbinieku vidējais atalgojums ir ievērojami zemāks salīdzinājumā ar citām ES valstīm, un, pieaugot pieprasījumam pēc ārstniecības personām, tas neveicina jaunu speciālistu piesaisti un esošo darbinieku noturēšanu.

Ministrija vērš uzmanību, ka māsu, kuras strādā valsts vai pašvaldību veselības aprūpes iestādēs un nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, zemākā mēnešalgas likme ir 1189 eiro, kas veido vien 71% no valstī noteiktās vidējās algas – 1685 eiro.

Savukārt māsu palīgu zemākā mēnešalgas likme ir 863 eiro, kas atbilst tikai 51% no vidējās algas un ir vien par 17% jeb 123 eiro augstāka nekā valstī noteiktā minimālā mēnešalga.

Ministrijas vērtējumā šāda atlīdzības sistēma esot nesamērīga.

Kopumā deviņas no četrpadsmit VM kapitālsabiedrībām ir informējušas, ka 2025.gadā nebūs iespējams nodrošināt personāla izmaksu pieauguma ierobežojumu 2,6% apmērā, kā to paredz likums.

Piemēram, PSKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gada datiem, ir 5,4%. Tas saistīts ar obligāto prasību izpildi, kā arī veikto amatu atalgojuma palielinājumu 2024.gada otrajā ceturksnī. PSKUS 2025.gada budžeta plānā ir iekļauta arī darbinieku veselības apdrošināšana, kas tika ieviesta tikai sākot ar 2025.gadu.

BKUS prognozētais personāla izmaksu pieaugums 2025.gadā, salīdzinot ar 2024.gada datiem, ir 5,2%. Pārsniegums saistīts galvenokārt ar Eiropas Savienības (ES) un citas ārvalstu finanšu palīdzības īstenotajiem projektiem, tostarp Šveices-Latvijas sadarbības programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” iepriekš noteiktā projekta “Bērnu vēža aprūpes attīstība Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā” un Eiropas Savienības “Apvārsnis Eiropa” projekta “Izcilības centrs precīzijas medicīnā pediatrijā” sākšanu.

Papildus BKUS norāda, ka 2025.gadā plānots aizpildīt daļu no vakancēm, kas šobrīd rada slodzes palielinājumu esošajam personālam, tostarp virsstundās. Vakanču līmenis saglabājas augsts – pagājušā gada beigās vakantas bijušas 9,2% no plānotajām slodzēm

Avots: LETA