Jaunākie raksti

Redze pasliktinās nemanot: optometriste nosauc pazīmes, pie kurām cilvēki pierod Latvijā redzes aprūpes jautājums skar ļoti lielu sabiedrības daļu. Latvijas Optometristu un optiķu asociācija, balstoties uz PVO datiem un Latvijas demogrāfisko ainu, lēš aptuveni 369 tūkstošus ambulatorās redzes aprūpes gadījumu gadā, un aptuveni puse jeb 186 tūkstoši ir saistīti ar refrakcijas problēmām. Taču cilvēks pats ne vienmēr pamana brīdi, kad ... Lasīt tālāk »

Grūti saprast otra teikto trokšņainā telpā, gribas pagriezt skaļāk televizoru vai nākas biežāk pārjautāt, ko sarunu biedrs tikko teicis? Šādus signālus nevajadzētu atstāt bez ievērības. Dzirdes pasliktināšanās visbiežāk sākas nemanāmi un attīstās pakāpeniski, un tas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Klīnikas LORENT otolaringoloģe Anita Dombrovska skaidro, kā atpazīt pazīmes, ka dzirde būtu jāpārbauda, kā notiek dzirdes pārbaude bērniem un pieaugušajiem ... Lasīt tālāk »

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) atbalstīta projekta ietveros sadarbība starp Latvijas farmācijas uzņēmumu SIA “PharmIdea” un Īrijas tehnoloģiju uzņēmumu Nuwa ir pāraugusi konkrētā tehnoloģiju izmēģinājumā, kurā sterilo zāļu ražošanā Latvijā tiek pielietotas mākslīgā intelekta un papildinātās realitātes tehnoloģijas. Abu uzņēmumu sadarbība ir labs piemērs tam, kā starptautisku kontaktu veidošana un mērķēta uzņēmumu savienošana var pāraugt ... Lasīt tālāk »

Tiesībsardze Karina Palkova sākusi vērtēt bērnu veselības aprūpes tiesisko regulējumu un tā atbilstību Satversmē garantētajām tiesībām, trešdien brīfingā par Valsts kontroles (VK) revīziju “Vai bērniem ir nodrošināta prioritāra un vienlīdzīga piekļuve ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem?” sacīja tiesībsardze. Kopš pirmās dienas tiesībsardzes amatā viņa vienmēr esot teikusi, ka bērnu tiesības ir prioritāte, bet bērns nevar būt prioritāte tiesībsargam vai valsts kontrolieriem, ... Lasīt tālāk »

Jaunākie dati par vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) atklāj būtiskas atšķirības starp Latvijas pašvaldībām. Kamēr atsevišķās pašvaldībās pirmo vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 63% bērnu 12 gadu vecumā, citviet vakcinācijas aptvere nesasniedz pat 18%. Šādas atšķirības aktualizē jautājumu par vienlīdzīgām iespējām saņemt profilaktisko veselības aprūpi neatkarīgi no bērna dzīvesvietas. Cilvēka papilomas vīruss ir plaši izplatīta vīrusu infekcija, un daži ... Lasīt tālāk »

No šodienas, 16. septembra, Latvijas veselības aprūpē tiek izmantoti tikai jaunās paaudzes strukturētie e-nosūtījumi, ko SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” pirmo reizi lietošanai nodeva pērnā gada 20. novembrī. Līdz šim spēkā bija pārejas noteikumi, kuru laikā ārstniecības personas paralēli jaunās formas e-nosūtījumiem varēja izrakstīt arī vecās paaudzes e-nosūtījumus, kas lietošanā bija no 2019. gada. Ārstniecības personām, kas ikdienā strādā E-veselības ... Lasīt tālāk »

Valdība otrdien, 15. septembrī, apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kas pilnveido kārtību, kādā veselības aprūpes sistēmā izstrādā, izvērtē, reģistrē, ievieš un aktualizē klīniskās vadlīnijas, klīniskos algoritmus un klīniskos ceļus*. Tas ļaus sistemātiskāk pārvaldīt ārstniecībā izmantojamos profesionālos dokumentus un stiprinās uz pierādījumiem balstītu veselības aprūpi. Pacientam tas nozīmē skaidrāku un vienotāku pieeju ārstēšanai, ārstniecības lēmumus balstot aktuālās zinātniskās atziņās un profesionālajos standartos, ... Lasīt tālāk »

Aptuveni 40% zāļu nevēlamo blakņu skar gremošanas traktu. Jāņem vērā, ka gremošanas trakta darbības traucējumus var izraisīt ne tikai perorāli lietojamas zāles, bet arī medikamenti, kas ievadīti citā veidā. Iespējamie mehānismi: • paredzama zāļu farmakoloģiskās darbības izpausme; • tiešs gļotādas vai audu bojājums; • zarnu mikrobiotas izmaiņas; • iedarbība ārpus gremošanas trakta ar sekundāru ietekmi uz KZT; • citi mehānismi. ... Lasīt tālāk »

2026.gada 16. septembrī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LVSADA) Padome vērtēs 2027. gada valsts budžeta veidošanu un lems par turpmāko rīcību, tostarp iespējamiem protesta pasākumiem. Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojums par Latviju skaidri apliecina, ka ilgstoši nepietiekamais publiskais finansējums ierobežo veselības aprūpes pieejamību, palielina pacientu personīgos maksājumus un padziļina nevienlīdzību. Komisija norāda arī uz kritisku cilvēkresursu ... Lasīt tālāk »

Neirotehnoloģiju straujā attīstība paver jaunas iespējas veselības aprūpē, zinātnē un citās cilvēka dzīves jomās, vienlaikus aktualizējot būtiskus jautājumus par cilvēktiesībām, privātumu, autonomiju un cilvēka cieņu. 2025. gadā UNESCO dalībvalstu pieņemtais Ieteikums par neirotehnoloģiju ētiku piedāvā starptautisku ietvaru, lai šo tehnoloģiju attīstība un izmantošana būtu atbildīga, droša un vērsta uz cilvēka labumu. Ieteikuma pamatā ir cilvēktiesībās balstīta un uz cilvēku orientēta ... Lasīt tālāk »