Katrs trešais dzīves laikā saslimst ar jostas rozi – eksperti aicina domāt par aizsardzību

Sagaidot ikgadējo Pasaules Imunizācijas nedēļu no 24. līdz 30. aprīlim, eksperti aicina īpašu uzmanību pievērst jostas rozei – sāpīgai, bieži nenovērtētai slimībai, kas var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti. (1, 2)

Jostas roze (herpes zoster) ir slimība, kas izpaužas kā sāpīgi pūslīšu veida izsitumi, ko izraisa tas pats vīruss, kas izraisa vējbakas – varicella zoster. Pēc vējbaku pārslimošanas vīruss no organisma nepazūd, bet saglabājas neaktīvā jeb “iemigušā” stāvoklī nervu šūnās. Vēlāk dzīves laikā tas var atkal aktivizēties un izraisīt jostas rozi. (3, 4)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, jostas roze ir bieži sastopama slimība visā pasaulē. Līdz 50 gadu vecumam vairāk nekā 95% cilvēku jau ir inficējušies ar varicella zoster vīrusu. Aptuveni viens no trim cilvēkiem dzīves laikā saslimst ar jostas rozi, un pusei cilvēku, kas nodzīvo līdz 85 gadiem, tā var parādīties vismaz vienu reizi. Saslimstība strauji pieaug pēc 50 gadu vecuma, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. (1, 4, 5, 6)

Tiek lēsts, ka 2020. gadā pasaulē bijuši gandrīz 15 miljoni jostas rozes gadījumu, un līdz 2030. gadam to skaits var sasniegt 19 miljonus. Pieaugot pasaules iedzīvotāju vecumam, paredzams, ka arī jostas rozes izplatība turpinās pieaugt. (5)

Vairāk slimo cilvēki gados

Jostas roze sākas ar tirpšanu vai sāpēm vienā ādas vietā, pēc dažām dienām parādās sāpīgi pūslīši. Var būt arī galvassāpes, neliels drudzis un jutība pret gaismu. Izsitumi parasti ir vienā ķermeņa pusē, un sāpes var ilgt vairākas nedēļas vai pat ilgāk. (3, 4)

Kā norāda infektologs Viesturs Zvirbulis, risks saslimt ar jostas rozi būtiski pieaug līdz ar gadiem, novecojot imūnsistēmai, kā arī cilvēkiem ar slimībām, kas nomāc normālu imūnās sistēmas darbību, piemēram, HIV inficētiem pacientiem un onkoloģiskiem pacientiem, kuri saņem ķīmijterapiju. Tāpat riska grupā ir cilvēki ar autoimūnām slimībām, pacienti, kuri lieto imunitāti vājinošas zāles, cilvēki pēc orgānu transplantācijas u.c. un citu hronisko slimību pacienti. (4, 7)

Jostas rozes attīstības risku var palielināt arī vairākas hroniskas saslimšanas un veselības traucējumi. Biežākie no tiem ir sirds un asinsvadu slimības, tostarp hroniska sirds mazspēja, kā arī diabēts un citi endokrīnās un vielmaiņas sistēmas traucējumi. Paaugstināts jostas rozes risks novērots arī pacientiem ar hroniskām elpceļu slimībām, piemēram, astmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību, pacientiem ar hematoloģiskām saslimšanām, reimatoīdo artrītu un citām muskuļu un skeleta sistēmas slimības, kā arī sistēmisko sarkano vilkēdi. Saslimšanas iespējamību var palielināt arī psoriāze, iekaisīgas zarnu slimības un citi gremošanas sistēmas traucējumi, garīgās veselības traucējumi, tostarp depresija, neiroloģiskas saslimšanas, kā arī nieru slimības. (12)

Jostas rozei var būt smagas komplikācijas, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. Biežākā no tām ir pēcherpētiskā neiralģija – ilgstošu neropātisko sāpju sindroms, kas var turpināties vairākus mēnešus vai pat gadus pēc izsitumu sadzīšanas. (8, 9) Šīs sāpes var būt spēcīgas un būtiski traucēt ikdienas aktivitātes.

Lai gan retāk, jostas roze var izraisīt arī pneimoniju, meningītu, sirdsdarbības traucējumus vai redzes bojājumus, sejas paralīzi un pat dzirdes zudumu. (10, 11)

Jostas roze rada būtisku slogu ne tikai pacientiem, bet arī veselības aprūpes sistēmai. Ilgstošas sāpes, komplikācijas un darbspēju samazināšanās ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan ekonomisko aktivitāti. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos Latvijā, sagaidāms, ka šīs slimības ietekme nākotnē pieaugs arī mūsu valstī, norāda V. Zvirbulis.

Vakcinācija – efektīvs veids, kā sevi pasargāt

Visefektīvākais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar jostas rozi, ir vakcinācija, uzsver V. Zvirbulis. Vakcīna pret jostas rozi palīdz samazināt saslimšanas risku un mazina komplikāciju iespējamību, ja slimība tomēr attīstās. (4)

Vakcinācija ir īpaši svarīga cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti. Klīniskie pētījumi liecina, ka vakcīnas efektivitāte pārsniedz 90% visās vecuma grupās pēc 50 gadu vecuma, un aizsardzība saglabājas augsta vismaz desmit gadus. Arī Latvijā ir pieejama vakcinācija pret jostas rozi, un speciālisti aicina īpaši cilvēkus pēc 50 gadu vecuma un riska grupās savlaicīgi izvērtēt iespēju vakcinēties, atgādina V. Zvirbulis.

“Cilvēki bieži nenovērtē jostas rozes sekas, taču tā var atstāt ilgstošu ietekmi uz veselību un ikdienas dzīvi. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi domāt par profilaksi un iespējām sevi pasargāt, tai skaitā, lai novērstu smagas un nopietnas komplikācijas,” uzsver infektologs.

Saslimstot ar jostas rozi, ieteicams ierobežot ciešu kontaktu ar maziem bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Lai gan vairums cilvēku ar jostas rozi saslimst tikai vienu reizi, tā var atkārtoties arī vēlāk dzīvē. (4)

Par GSK 

GSK ir globāls biofarmācijas uzņēmums, kura mērķis ir apvienot zinātni, tehnoloģijas un talantus, lai kopīgiem spēkiem apsteigtu slimības. Latvijā uzņēmums sadarbojas ar partneriem, lai nodrošinātu pacientiem zāles un vakcīnas.

Atsauces

1. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/shingles-(herpes-zoster)

2. Gater, A., et al. The humanistic, economic and societal burden of herpes zoster in Europe: a critical review. BMC Public Health. 2015;15:193.

3. Mueller, N.H., et al. Varicella zoster virus infection: clinical features, molecular pathogenesis and latency. Neurol Clin. 2008;26(3):675-697.

4. Harpaz, R., et al. Prevention of herpes zoster: recommendations of the Advisory Committee on Immunization Practices (ACIP). MMWR Recomm Rep. 2008;57(RR-5):1-30.

5. Curran, D., et al. Meta-Regression of Herpes Zoster Incidence Worldwide. Infect Dis Ther. 2022;11(1):389-403.

6. Lee, C., et al. Lifetime risk of herpes zoster in the population of Beijing, China. Public Health in Practice. 2023;5:100356.

7. Marra, F., et al. Risk Factors for Herpes Zoster Infection: A Meta-Analysis. Open Forum Infect Dis. 2020;7.

8. Du, J., Sun, G., Ma, H., et al. Prevalence and risk factors of anxiety and depression in patients with postherpetic neuralgia. Dermatology. 2021;237(6):891-895.

9. Meißner, T. Postherpetische Neuralgie – Bei Zoster gleich mit der Schmerztherapie beginnen. Hautarzt. 2016;67(8):653-665.

10. Volpi, A. Severe complications of herpes zoster. Herpes. 2007;14 Suppl 2:35-39.

11. Kawai, K., et al. Systematic review of incidence and complications of herpes zoster: towards a global perspective. BMJ Open. 2014;4(6).

12. Steinmann et al. Risk factors for herpes zoster infections: a systematic review and meta-analysis unveiling common trends and heterogeneity patterns. Infection. 2024;52(3):1009–1026. doi: 10.1007/s15010-023-02156-y.

Avots: LETA